Rīgas 700 gadu jubilejas svinības 1901.gadā

Klau, Rīga dimd! Un vārti vaļā veras,
Lai plūstu kopā Balt’jas mītnieki,
Tā lauku dēli, kā ir rīdznieki!

Sveika, sveika sirmā Rīga
Sveika tauta, sveika Rīga,
Sveiki Rīgas pušķotāji!
Līgo!, Līgo!

Dimdi, dimdi lielā Rīga!
Septiņsimtu gadu svētkos!
Līgo!, Līgo!

/ Uz Rīgas 700 gadu jubilejas izstādi [dzejojums]. Rīga, 1901. /

Darbam ar PDF failiem Jūs varat izmantot programmu
Adobe Acrobat Reader.

Rīgas panorāma (litogrāfija no J.Dēbnera izdevuma"Rīga un tās apkārtne vārdos un skatos")

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas un Misiņa bibliotēkas fondi glabā daudzu gadsimtu liecības par norisēm Rīgas sabiedriskajā dzīvē, tostarp arī par svinīgu pasākumu, vērienīgu jubilejas svētku gaitu. Informatīvi bagāti, reti sastopami un vizuāli izteiksmīgi materiāli vēsta arī par Rīgas septiņsimtgades svētkiem 1901. gadā.

Turpmāk tekstā izmantoti arī fragmenti un attēli no M.Šervinska sastādītās grāmatas “Rigaer Jubiläums - Ausstellung in Bild und Wort”(Riga, 1902) un publikācijām tā laika Rīgas presē.

1899.g. 12. maijā Rīgas Amatu biedrības zālē sanākušie150 rūpnieki, fabrikanti un amatnieki nolēma sakarā ar Rīgas 700 gadu jubileju 1901. gada vasarā sarīkot vērienīgu Rūpniecības un amatniecības izstādi Esplanādē, tā atbalstot inženiera F.Viganovska ieceri.

Rīcības komitejas priekšgalā - K.Loviss, tās sastāvā bija 12 locekļi, tostarp inženieri B.Šuberts un G.Kerkoviuss, goda prezidents - Rīgas pilsētas galva Dž.Armitsteds.

Jubilejas izstādes goda prezidenta pienākumus lūdza uzņemties finansu ministru, valsts sekretāru S.J.Viti. Rīgas jubilejas izstādes būvprojektu konkurss noslēdzās 1900. gada februāri. Bija iesniegti 9 projekti, apbalvots tika arhitekta un Rīgas amatniecības skolas direktora M.Šervinska projekts ar devīzi “1901”.

Iespējami īsā laikā iecerēta un sagatavota, izstāde tika atklāta 1901. gada 1. jūnijā.

Dž.Armitsteds aicinājumā “Līdzpilsoņi!” 11. jūnijā "Dienas Lapā” pauda, ka: “pilsētas valde tic, arī šoreiz, ka visu sabiedrību aprindas pa saviem spēkiem gādās pa to, ka svētki izdotos pēc iespējas cienīgi”.

Rīgas pilsētas teātris 19. un 20. jūnijā sniedza svētku koncertu, un uzvedumu - A.Freitāga - Loringhofena vēsturisku dzejojumu par Rīgu, ko pavadīja dzīvās bildes - Vēstures dievietes un Daugavas nāru pavadībā uz skatuves nāca senlaiku rīdzinieki: gan A.Knopkens , gan M.Gīze un Gustavs II Ādolfs, tad arī J.G.Herders un J.F.Hartknohs. Savukārt 21. jūnija vakarā Doma baznīcā notika bīskapam Albertam veltīts dievkalpojums un ērģeļmūzikas koncerts.

Par jubilejas pasākumu kulmināciju izvērtās 1901. gada 22. jūnijs. ”Neskaitāmi plivinājas karogi uz māju jumtiem. Pilsētas ēkas nopušķotas puķu vītnēm, arī daudzas privātas mājas, izgreznoti gan balkoni, gan skatu logi. Kaļķu ielas galā pārstieptas pār ielu puķu vītnes it kā goda vārti un viņās pakārts zīmējums, kuram vienā pusē Rīgas visvecākais vapenis jeb ģerbonis un otrā pusē bīskapa Alberta bilde. Otri tādi paši goda vārti celti vidū uz pontonu tilta un uz viņiem rakstīts “Lai dzīvo Rīga!” (“Dienas Lapa”, 23. jūnijs).

Svētkus ievadīja rīta dievkalpojumi , pusdienlaikā atskanēja torņu mūzika, vēlāk Daugavā notika svētki uz ūdens un izbraucieni ar pilsētas valdes īrētiem tvaikoņiem "Kondors” un “Mitava”.

Laikraksti vēsta: “Publika uz malas un pontonu tilta sapulcējās milzīgā skaitā. Tāpat arī kuģīši un laiviņas nav nekad tik lielā skaitā pa Daugavu mudžējuši, reti kad tie bijuši tik krāšņi pušķoti un apuguņoti. Rīgas Latviešu biedrība [rēķins par izbraucienu] bija gādājusi par īstām latviešu Jāņu ugunīm, degošām darvas mucām” (“Dienas Lapa”, 23. jūn.). Rīgas Latviešu biedrības pušķoto liellaivu ūdenssvētkos apbrīnoja visi un ne velti: Augusta Dombrovska ierīkotā un vadītā svētku liellaiva sastāvēja no 6 sastiprinātiem plostiem un bija 210 pēdu (t.i. apm. 70 m) gara un un 80 pēdu (t.i. 27 m) plata, to vilka tvaikonis “Parat”. Liellaiva bija tik bagātīgi pušķota ar meijām, ka atgādināja peldošu salu, uz tās atradās platforma, terase, deju grīda un varēja izvietoties 2000 personas – viesi un koris. Šā vakara neredzēti krāšņās uguņošanas noslēgumā negaidīti izgaismojās krāsains Rīgas ģerbonis. Lielisko ainu papildināja izgaismotie krastmalas nami, bet virs Podraga cementa rūpnīcas elektriskās spuldzes debesīs veidoja zeltainus skaitļus “700”. Gaiši laistījās arī abi tilti, dzelzs un pontonu, atspoguļodamies Daugavas tumšajos ūdeņos kā ugunīgas līnijas.

Pēc Dž.Armitsteda rīkojuma 23. jūnijā tika sarīkots svētku mielasts pilsētas nabagu namos, un pēcpusdienā spēlēja kareivju mūzika Jēkaba laukumā, Kojusalas laukumā, Pāvila baznīcas un Āgenskalna tirgus tuvumā. Turpat bija ieraktas kāpjamas kārtis ar svētku piemiņas lietām un ierīkotas deju grīdas.

23. jūnijā 8 vakarā pilsētas galva Dž.Armitsteds rīkoja dārza svētkus Strēlnieku dārzā 2000 lūgtajiem viesiem. “Kungi bija frakās vai uniformās, bet daudzās dāmas visas “grande toilette”. Tūlīt pēc astoņiem pasniedza vispirms tēju, tad boli un alu, vēlāk viesus lūdza pie bagātīgi klātām bufetēm”. "Mazās teltīs bija servēti atspirdzinājumi, lielajā verandā un Strika paviljonā bija gari galdi ar aukstām uzkodām”. Gardemarīnu ekipāžas orķestris sāka spēlēt un skanēja Hlavāča “Baltijas maršs”. “Kad satumsa, dārzs un Strēlnieku nams atmirdzēja krāsainā gaismā, grezni ģērbto ļaužu pulki starp lampioniem greznotajiem apstādījumiem radīja brīnišķīgu iespaidu” (“Rigaer Tageblatt”, 26. Juni, Beilage).

Sekoja vēl citi sarīkojumi - Jubilejas regate 5. un 6. augustā Daugavā un jūrā ar ārzemju jahtu piedalīšanos, korporācijas “Fraternitas Rigensis” svētku komeršs Torņkalnā, velosipēdistu brauciens, šaušanas un vingrotāju sacensības.

Rīgas jubilejai par godu 10. jūlijā atklāja pirmo elektriskā tramvaja līniju -“elektrisko dzelzceļu” uz Lielās Aleksandra ielas (tramvaja vagonus ražoja Krievu – Baltijas - vagonu fabrika Rīgā) un nolēma ierīkot atklātu parku Ķeizarmežā.

Rīgas Latviešu biedrība nolēma dibināt Latviešu rūpniecības un amatniecības skolu.

Pudeļu korķi, cigāri, pianīni, tramvaja vagoni, kapu pieminekļi, ozolkoka altāris, knipelētas mežģīnes, konservi, porcelāns, vīles, ķēdes, podiņu krāsnis, tvaika dzinēji, orhidejas, parfīmi, alus, poligrāfijas iekārtas, mēbeles, elektromotori, pirmā automašīna Krievijā…

Par nozīmīgāko Rīgas septiņsimtgades jubilejas svētku pasākumu pelnīti tika uzskatīta Rūpniecības un amatniecības izstāde Esplanādē, kurā piedalījās 775 dalībnieki kā no Rīgas (76,1 %), tā no citām Baltijas pilsētām – gan lielie rūpniecības uzņēmumi, gan privātfirmas un amatnieki.

Līdz tam neapbūvētajā, smilšainajā Esplanādes laukumā izstādes vajadzībām tika uzcelta īsta jūgendstila koka būvju “pilsēta”: lielā un mazā Rūpniecības halle, Celtniecības halle, lielā un mazā Mašīnbūves halle, Dārzniecības halle, vairāki restorāni, fontāni, estrāde un citas celtnes (kopā 21 būve) un 26 privātpaviljoni.

Laikraksts “Rigaer Tageblatt” 27. jūnija pielikumā raksta “Izstādes ēku vieglums, svētdienīgums un arhitektūras improvizētais raksturs iepriecina. Šervinska kungs spējis taktiski izvairīties no pseidoarhitektūras, kas diemžēl rēgojas tik daudzās izstādēs, arī Parīzē, un kas cenšas ar ģipša lējumu palīdzību pārvērst īslaicīgās koka ēkas un piešķirt tām mūžībai celtu akmens būvju veidu. Rīgā īpaši padevusies kupola vieglā konstrukcija un jautrās sānu piebūves. Izstāde pierāda tā sauktā jaunā stila - jūgendstila uzvaru visās jomās. To ignorē tikai nedaudzi amatnieki. Aizraujoši vērot jaunā stila iespaidu vitrīnu veidojumā, īpaši A.Liras, H.Gēgingera, J.V.Mindela, H.A.Brīgera firmu vitrīnas atbilst Vīnes secesijas gaumei”.

Jāpiebilst, izstādes noslēgumā daži īpašnieki savus paviljonus vēlējās pārdot: laikrakstos ievietoti sludinājumi par B.Hermaņa ekstravagantā paviljona un a/s alusdarītavas “Livonija" un "Iļģuciems” paviljona pārdošanu.

Apmeklētāju priekam vakaros noteiktās stundās izstādes laukumu un celtnes spoži izgaismoja 1250 kvēlspuldzes, 175 loka lampas un 2 starmeši pie strūklakas, bet milzu elektriskā saule no galvenās ēkas kupola apgaismoja visu izstādi. Par elektriskās gaismas krāšņumu sajūsmināti raksta prese un iepazīstina ar izstādes vajadzībām iekārtoto spēkstaciju un akumulatoru zāli. ”Apgaismības svētki” un koncerti vakaros pievilināja milzumu publikas un tika sarīkoti jubilejas izstādē ik svētdienu, pirmdienu un ceturtdienu, (bet augusta beigās ik dienu) no 10. līdz 11. vakarā.

Godalgas un atzinības rakstus saņēma 56 latviešu amatnieki, no tiem septiņas zelta medaļas: galdniekiem M.Pagastam (2 zelta medaļas)un D.Bikaram, mūrniekiem K.Ķergalvim un P.Radziņam, tēlniecības darbu firmai “S.Oto un O.Vasils”, un par sienu gleznojumiem Jubilejas izstādē - firmai “Kurau un Pasils” . Jubilejas godalgas tika izstādītas A.Liras veikala skatlogā Tirgoņu ielā, vēlāk Rūpniecības halles reprezentācijas zālē.

Ieskatam - daži aculiecinieku izteikumi par izstādē redzēto tā laika presē:

“Dienas Lapa“ atzīst, ka Celma un Bēma krāsns podiņu firma “pierādījusi, ka viņa ar saviem izstrādājumiem stāv nesasniegta visā Krievijā” (“Dienas Lapa”, 15. jūn.).

“Kā sevišķs retums izstādīts J.Brauna ozola koka altāris gotiskā stilā. Tas jau pārdots kādai katoļu baznīcai Samāras guberņā par 4500 rubļiem”.

Par galdnieka S.Kiršteina pagatavoto lielo bibliotēkas skapi teikts: ”viņā ievietotas 3 trepes, 2 krēsli un caurejas durvis. Pie šī skapja esot strādāts 18 gadus, tas bijis jau izstādīts 1883.g. sarīkotā rūpniecības izstādē, tikai tagad tas vēl papildināts. Par viņu prasa 20 000 rubļus.” (“Dienas Lapa”, 29. jūn. )

“H.A.Brīgera ziepes un parfimērijas izstrādājumi jaukos iepakojumos Flora Violetta, Mayflowers, Rose de la France - ziepes, tualetes ūdeņi, parfīmi, pūderis, smaržu spilventiņi īpaši ieteicami dāvanām” ("Rigaer Tageblatt", 6. Juli).

“J.Tresela firmas ampīra stila flīģeļi atbilst franču gaumei, bet mums to augu ornamenti šķiet pārāk reālistiski” (“Rigaer Tageblatt“, 27. Juni, Beil.)

Izstādē tika arī labi pastrādāts, tāpēc laikraksti vēsta, kā Mindela & Co stendā glīti ģērbtas meitenes čakli gatavojušas cigārus un papirosus - tā te tapuši ap 40 000 (!) cigāru; savukārt izšuvējas demonstrēja Zingera firmas šujmašīnas iespējas, skatītāju acu priekšā darbojas N.H.Mantela firmas koka papes mašīna un pārstrādā egles koksni papē.

“Dārzkopība jubilejas izstādē pierādījusi, ka tā īsā laikā pat smilšu tuksnešus spēj pārvērst par ziedošiem puķu dārziem. Pazīdami Esplanādes laukumu tikai par smilts klajumu, kur ne nezāles lāgā neaug, izstādi atklājot tapām pārsteigti no krāšņiem skatiem. Kas būtu izstāde bez dārzkopības? – Kails ēku sakopojums. Tepat izstādes laukumos visi stādi auga, attīstījās, ziedēja, pārziedēja, tapa apmainīti” (“Dienas Lapa”, 30. aug.).

Dārzkopji četrās separātizstādēs rādīja gan āra, gan telpaugus: araukārijas, raibas dracenas, lilijas, orhidejas, tuberozes, augļu kokus podos un kublos ar augļiem, vīnogulājus ar ķekariem. Izstādes laukuma pušķošanai lietotās lauru piramīdas un ziedaugu grupas vēlāk tika izpārdotas.

Par Jubilejas izstādes vizuālo reklāmu rūpējās gan tās rīkotāji, gan dalībnieki.

Mākslinieka R.Zariņa veidoto iespaidīgo plakātu ar devīzi “Rīga dimd!” - ”Jubilejas izstāde Rīgā 1901” iespieda A.Groseta litogrāfijas uzņēmumā, un tika nolemts to par velti izplatīt dzelzceļa stacijās.

Plakāta motīvu - enģeli ar bazūni izmantoja arī 4-krāsu jubilejas pastmarkai un ievietoja izstādes reklāmās , kā arī reproducēja kā atklātni.

Bezmaksas ceļvežus pa Jubilejas izstādi ar Rīgas un izstādes plāniem izdeva J.A.Freijs, A.Grotuss. E.Plātesa ”Ilustrēts vadons pa Rīgu” gan maksāja 30 kapeikas. Izstādes katalogus varēja dabūt pie ieejas kasēm un preses birojā Esplanādē.

Unikāls, mazzināmu materiālu kopojums ir izstādes sakarā izdotie, krāsainiem un melnbaltiem attēliem papildinātie rūpniecības uzņēmumu, veikalu prospekti, katalogi un cenrāži, reklāmas un restorānu ēdienkartes.

Rīgas svētki un Jubilejas izstāde rosināja suvenīru ražotājus un amatniekus - piemiņas lietiņu izgatavotājus, piemēram, juvelieris G.H.Šmits piedāvāja jubilejas žetonus par 50 kapeikām (apzeltītos par 65 kapeikām), izdevējs E.Plātess - marku 4 krāsās ar uzrakstiem 3 valodās. Smēķētāju priekam Mindels & Co ražoja jubilejas cigārus “Albert” un “Riga 700”, L.Visors – “Jubilejas“ cigārus”, bet A.G.Rūtenbergs –‘Jubilejas” un “Izstādes” papirosus, A.S.Maikapars - papirosus “Rīga”.

Saldummīļiem tika T.Rīgerta “Jubilejas” šokolāde un karameles. Pārdošanā nonāca ar Rīgas skatiem un tirgotāju reklāmām apdrukātas papīra un auduma salvetes un vēstuļpapīrs, tāpat varēja dabūt jubilejas kaklasaites un iegādāties lampionus svētku iluminācijas sarīkošanai.

Nepārspējams ir J.Redliha Angļu veikala piedāvāto jubilejas piemiņas lietu klāsts: vēstuļu atgriežamie nazīši kā bīskapa Alberta, Valtera Pletenberga vai Rolanda figūriņas, mokka karotītes, alvas kausi, kabatas naži ar Rīgas skatiem un ģerboni. Pie J.Redliha varēja iegādāties pat pudeļu korķi Rolanda veidā. Ar Rīgas skatiem lepojās lakas pelnu trauki, konfekšu dozes un šālītes. Vērtīga piemiņa bija Jubilejas medaļas ar Rīgas un Rūpniecības halles skatiem, Rīgas domes pasūtītā piemiņas medaļa, ko pēc Antona Buholca ieceres sudrabā kala Bruno Krūze (Kruse) Berlīnē (sudraba medaļa maksāja 12,5 markas, bronzas - 7 markas).

Medaļa slavināja Rīgu kā kultūras nesēju , kā rūpniecības, tirdzniecības un lauksaimniecības centru, kam paredzama laimīga nākotne. “Riga rigat gentes”, “Rīga padzirdina tautas” –bija N.Buša ieteiktā medaļas devīze. Laikraksta “Rigaer Tageblatt” redakcija (un augusta beigās arī J.K.D.Millera izdevniecība) piedāvāja iegādāties Jubilejas izstādes godalgu medaļas klišejas.

Izstādes rīkotāji pasniedza Jubilejas izstādes goda prezidentam - finansu ministram un valsts sekretāram S.Vitem greznu piemiņas albūmu.

Par Rūpniecības un amatniecības izstādes rīkotājiem, finansējumu, sagatavošanas pasākumiem, apbalvotajiem izstādes dalībniekiem, par paviljoniem un to iekārtojumu stāsta M.Šervinska sagatavotā bagāti ilustrētā grāmata “Die Rigaer Jubiläums – Ausstellung 1901 in Bild und Wort: Ein Erinnerungsbuch. - Riga, 1902.

Jubilejas izstādes sarīkošanai 1900. g. plānoja 214 000 rbl. lielu budžetu, no tiem - 154 000 rbl. bija cerētie ieņēmumi, bet deficīts tika paredzēts 60 000 rbl. apjomā. Izdevumus vajadzētu segt izstādes 253 kolektīvajiem un privātajiem garantiem. Patiesie izdevumi 1901. g. sasniedza 328 738 rbl. Iztrūkums (ko apmaksāja izstādes garanti) bija 76 600 rbl. Rīgas pilsēta no tā iemaksāja 15 000 rbl., bet Rīgas Biržas komiteja 10 000 rbl. Kā Jubilejas izstādes garants arī Rīgas Latviešu biedrība iemaksāja 250 rbl. Rīcības komitejas raksts; RLB rēķins.

Ādolfs Alunāns savā “Zobgala kalendārā” (1902) gan ironizēja par deficītu Jubilejas izstādes budžetā, rakstīja atbilstošas kuplejas un ievietoja arī anekdoti: “.. Kāda starpība starp pilsētas tēviem un pilsētas dēliem. To Jums varu pasacīt. Senāk nācās arvien tēviem samaksāt dēlu parādus, bet šoreiz laikam pilsētas dēli samaksās tos parādus, ko izstādē ietaisīs pilsētas tēvi!”.

Izstādes ēku celtniecībai, apstādījumu iekārtošanai un apgaismošanai iztērēja 211 704 rbl., mūziķu angažēšanai – 28 863 rbl.

Par biļetēm ieņēma 170 732 rbl. Ieejas maksa izstādes laukumā mainījās: atklāšanas dienā 1. jūnijā biļete maksāja 1 rbl. 25 kap, 2. jūnijā – 75 kap., no 5. jūnija biļetes maksāja 50 kap., bet sestdienās un svētdienās biļešu cenas pazemināja: 25 kap., tāpat varēja iegādāties abonementa biļetes uz mēnesi par 12 rubļiem; bija arī brīvbiļetes un caurlaides.

Augusta beigās svētdienās pārdeva strādnieku biļetes par pazeminātu cenu - par 15 kap., bet 17. augustā skolēni drīkstēja aplūkot Jubilejas izstādi Esplanādē par brīvu. Ar nopirkto ieejas biļeti varēja apmeklēt izstādes laukumā Esplanādē un Strēlnieku dārzā rīkotos dienas koncertus.

Kopumā Jubilejas izstādi apskatīja 806 898 apmeklētāji, bet 4. augustā izstādē pabijis 500 000 apmeklētājs. Rīdzinieku un tāpat laucinieku interese bija nerimstoša: “izstāde ļoti kupli apmeklēta .. Vakar (t.i. 10. jūnijā) starp 9 un 10 pie vienīgās kases gaidīja simtiem ļaužu, kamēr pienāk viņu rinda, kā dažureiz Dvinskas vokzālā uz Siguldu braucot”, tā ziņo “Dienas Lapa” 11. jūnijā.

Izstādes apmeklētājiem - iebraucējiem dzīvokļu vidutājības birojs piedāvāja īzīrēt dzīvokļus un istabas (1. jūnijā piedāvāja ap 1000 dažnedažādus dzīvokļus un istabas Rīgas centrā un Pārdaugavā, lētus un dārgākus).

Izstādi slēdza 2. septembrī ar rīkotāju un dalībnieku gājienu cauri Jubilejas izstādei, goda mielastu un koncertu Strēlnieku dārzā, kur dalības maksa bija 5 rubļi.

Strēlnieku dārzā, bijušā sakņu dārza vietā pie pilsētas kanāla tika uzcelta V.Neimaņa, A.Reinberga un E.Todes projektētā “Vecrīga” – vēsturiska sapņu vīzija, 17. gs. sākuma Rīgas makets nedaudz samazinātā mērogā. Mākslinieku ieceres pamatā - Rīgas veidols 1612. g., kādu to rādīja N.Mollīna izdotā panorāma; tika izmantoti arī J.Kr.Broces zīmējumi un seni plāni. Arhitekta V.Neimaņa akvarelī rūpīgi izstrādātās oriģinālskices rāda Rīgas mūrus un 5 torņus no kanāla (jeb – Daugavas) puses, tirgus laukumu ar Melngalvju namu, rekonstruēto 17.gs. Rātsnamu, kāķa vietu, svērtuvi un apkārtējās ielas (Kungu, Šāļu, Kaļķu).

“Vecrīgas“ izbūvei paredzēja 27 000 rbl. Būvdarbus vadīja arhitekts A.Reinbergs, un amatnieki cēla “Vecrīgu” no sastatņu kokiem, ēku sienas 3 m augstumā apsita ar dēļiem un apmeta; zem apmetuma bija skalu režģis un salmi. Apmetuma krāsojums un apdare veiksmīgi imitēja gan sarkano ķieģeļu mūri, gan brūno akmens sienu. .(Reinberg A. Alt-Riga auf der Jubilaeums- Ausstellung 1901 // Rigaer Tageblatt, 27. Juni, Beil.). Namus rotāja krāšņumaugi un ziedi, dzelzs kaluma vējrādītāji un restes, bet rātsnama restorāna velves un mākslinieku darbnīcas sienas klāja bagātīgi dekoratīvi gleznojumi.

Tiesa, bez jūsmīgām atsauksmēm izskanēja arī kādi kritiski vārdi par ‘Vecrīgu”: vakaros “tā ir ļoti drūma .. labums no tās necelsies nevienam izstādes apmeklētājam” (Austrums, 1901, 668. lpp.).

Fotogrāfijas un atklātnes vēsta par Rīgas svētku norisēm un uzvedumiem “Vecrīgā” – alus vakaru, vēsturisko kostīmu svētkiem, ko rīkoja Rīgas mākslinieku biedrība un Dž.Armitsteda kundze kopā ar dāmu komiteju.

Koncertu programmu kolekcija, libreti, dziesmu tekstu lapiņas un skaņdarbu partitūras iepazīstina ar svētku sarīkojumos un dievkalpojumos skanējušo mūziku Rīgas pilsētas teātrī, baznīcās, parkos un Jubilejas izstādes laukumā.

Pēc Rīgas septiņsimtgades svētku dievkalpojumiem Rīgas baznīcās 1901.g. 22. jūnijā, kas sākās plkst. 10., atskaņoja torņu mūziku. “Ap pulksten 12. laukumos un ielās ap Pētera un Doma baznīcu pulcējas milzīgi ļaužu pūļi. .. Te augsti gaisā no Pētera baznīcas torņa atskan svinīgas korāļa skaņas, ko izdara ragu orķestri. Kad bazūnes tur augšā Pētera tornī apklus, tās atskan atkal otrā vietā no Doma baznīcas torņa un brīžam arī no abiem. Svētbijīgi liela ļaužu jūra klausās.. Tad viens otrs sāk zumināt līdzi meldiņu, līdz kamēr dažās ielās visi noņem cepures un un dzied līdzi dziesmu” (“Dienas Lapa”, 23. jūn). Unikāls nošu manuskripts “Riga. Jubilaeum 1901. Thurmmusik” iepazīstina ar tolaik atskaņotajiem 13 korāļu pārlikumiem pūtēju orķestra grupai un aplieciena, ka todien kā pirmais skanēja korālis “Erschienen ist der herrlich Tag”.

Jubilejas izstādes laikā koncerti notika ik dienas izstādes laukumā: paviljonā pretim Rūpniecības hallei, no plkst 12. - 13., kur muzicēja profesora. B.J.Hlavāča vadītais “gardemarinu ekipāžas orķestris” no Pēterburgas (līdz 25. jūlijam, kad to nomainīja 178. Cēsu pulka kapella K.N.Maksimova vadībā), bet no 15.30 – 17. 30. spēlēja “Izborskas pulka muzikas koris” kapelmeistara M.Cilēviča (Cielewicz) vadībā. “Helsingforsas simfonijas orķestris” – stīgu orķestris 46 mūziķu sastāvā, ko diriģēja Georgs Šnēfogts, spēlēja galvenajā restorānā no 13. - 14.30 un vakaros no 18.30 līdz 23. (un bieži pat līdz 24.).

“Orķestris iemantojis it visu rīdzinieku sirdis. Rīgā ilgu laiku nav bijis tik labs orķestris un tik krietnā vadībā. vakaros arī publika ieronas jo lielā skaitā un ne tikai elite koncertos otrdienās un ceturtdienās, kad tiek sniegti vienīgi klasisko meistaru darbi (5. jūnijā - tikai R.Vāgnera darbi, 31. jūlijā H.Berlioza “Fantastiskā simfonija”, citkārt - somu, franču, vācu, itāļu, Baltijas mūzikas vakari, kopā 13 koncertos). Arī citi vakari sniedz ievērojamu baudījumu un, ievērojot lēto maksu 25 kap., sasniedzami arī mazāk turīgiem” (“Dienas Lapa”, 20. jūl.). Tika rīkoti koncerti ar klausītāju iepriekš pasūtītu programmu (9. augustā), kamermūzikas koncerti.

Uzstājās viesmākslinieki, piemēram - 14. augustā čelliste E.Štolca (Stolz) no Berlīnes, Putnu Pļavā - “Venēcijā” dziedāja itāļu soprāns madame Verera, un no 21. augusta Vīnes dziedāšanas komiķis J.Šteidlers (Steidler).

Vakaros līdz pusnaktij arī Strēlnieku dārza estrādē spēlēja “gardemarinu ekipāžas orķestris”, bet Putnu Pļavā – kapelmeistara Lavuškina kareivju orķestris. “Vecrīgā” bieži skanēja kora dziesmas – tur uzstājās biedrības “Liedertafel” dziedātāji.

Lielu ērģeļkoncertu Doma baznīcā 24. jūlijā sniedza galma ērģelnieks B.J.Hlavāčs kopā ar 70 vīru pūtēju orķestri, kā arī improvizēja par “Dievs kungs ir mūsu stiprā pils” tēmu ērģelēm, bet viņa beneficē 20. jūlijā Strēlnieku dārzā skanēja gan paša diriģenta sacerējumus, gan B.Smetanas “Libuše”, F.Lista ungāru rapsodijas, A.Dvoržāka mūzika.

Publika bija iemīļojusi B.J.Hlavāča “Baltijas maršu”, ko pirmoreiz autora vadībā atskaņoja 13. jūnijā. Fr.Strobela (Tallina) komponēto “Baltijas svētku uvertīru” 20. jūlijā Esplanādē diriģējis autors pats. Rīgas jubilejai par godu sacerēti vairāki citi marši un valši (Scheele P.”Alt- und Neu- Riga: Jubilaeums Walzer”, Frohmuth E. “ Jubilaeums- Klaenge”, Roemer P. “Ausstellungs – Marsch”); šos un citus lielākoties Leipcigā grezni iespiestos nošu izdevumus varēja iegādāties Rīgā, K.Fabera muzikāliju tirgotavā.

Rīgas jubilejai un izstādei veltītie marši un valši, ko komponējuši J.G.Asurs, E.Fromuts, P.Rēmers, P.Šēle).

Rīgas Latviešu biedrības rīkotajā I lielajā koru koncertā 1. jūlijā dziedāja 12 kori, kopskaitā 650 dziedātāji; koncertu ievadīja himna un Jurjānu Andreja dziesma “Nevis slinkojot un pūstot”, ko diriģēja autors un noslēdza Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju” RLB jauktā kora diriģenta Jēkaba Ozola (1863 – 1902) vadībā vēlāk - 15. jūlijā rīkoja otru kora koncertu.

Ielūgumi, ieejas kartes, ēdienkartes un citi iznīcībai visai bieži pakļautie sīkiespieddarbi, kas veidoti vizuāli iespaidīgi, liecina par izklaides un saviesīgo pasākumu plašo klāstu Rīgas svētkos: pilsētas galva Dž.Armitsteds ielūdz uz dārza svētkiem Strēlnieku dārzā un izbraucienā ar tvaikoni “Mitava” pa Daugavu un arī uz alus vakaru “Vecrīgā”, korporācija “Fraternitas Rigensis” – uz komeršu Torņkalnā (tajā piedalījās ap 1000 viesu).

Nebijis notikums ir Āfrikas amazoņu trupas pantomīmas un deju izrāde “Nakts Dahomejā” Putnu pļavā – fetišu pielūdzēju svētā kara deja, zobenu deja, afrikāņu tautas dziesmas, karš starp divām naidīgām ciltīm… Hamburgas impresārijs A.Urbahs Āfrikas rietumkrasta ostas pilsētā Vaidahā (Whydah) 1896.g. noorganizēja trupu, kas sastāvēja no 50 jaunām melnādainām dejotājām un dejotājiem. “Viņi rādīja īstas kaujas un uzveda mežonīgas dejas pie atbilstošas mūzikas. Melnās acis spīdēja kā degošas sveces, un baltie zobi starp melnajām lūpām žilbināja” rakstīts kādā Rīgas laikrakstā. “Lielā daļa publikas gan atzina, ka šie ciemiņi uzbāzīgi. Tā kādas četras no melnajām sievietēm piedāvāja publikai viņu trupas aprakstu grāmatiņu un tāpat savas ģīmetnes. Kas šos piedāvājumus nevēlējās pirkt, to tad nemaz nelika mierā, tiklīdz viena bija projām, te otra, treša ceturtā atkal klāt, uzbāzīgi plīdamās virsū” (“Dienas Lapa”, 6. jūn.).

“Ne mazāk vilina Venēcija – aiz plānajiem papīra mūriem it labi var sadzirdēt maigas itāliešu dziedātāju skaņas. Pa reizei izbrauc arī raibi pušķota gondole, uz kuras ierīkota vesela skatuve ar dziedātājiem un mūziku, ... pie Vec - Rīgas priekš publikas nodzied kādu dziesmu un uzved kādu deju. (“Dienas Lapa”, 6. jūn.)

Karuseļi un Kalnu un ielu dzelzceļš piesaistīja gan dāmas, gan kungus. Putnu Pļavā darbojās dažādi komedianti un cirka trupas, tā jūljā Momino cirkā blakus Putnu Pļavai viesojies slavenais stiprinieks cīkstonis Georgs Lūrihs.

Apmeklētāji bez tam varēja apbrīnot angļu – būru kara panorāmu dabīga lieluma bildēs eļļas krāsās, kas bija novietotas Putnu Pļavā (jāpiebilst, ka 16. jūlijā Rīgas Vācu amatnieku biedrībā ar priekšlasījumu viesojās būru vadonis Joosts no Pretorijas).

10. jūnijā atklāja dzīvu fotogrāfiju izrādes Putnu Pļavā “uz balta palaga redzamas bildes, kas caur elektrisku apgaismošanu ļoti skaisti izskatās. Tur dabonam redzēt jūrmalas peldu skatus, arī apburto viesnīcu” (“Dienas Lapa", 14. jūn.).

Nopietnākie skatītāji varēja apmeklēt gan kuģniecības vēsturei veltīto izstādi, ko rīkoja Rīgas jahtklubs, gan Baltijas mākslinieku retrospektīvo izstādi. Prese gan piebilst, ka mākslas izstādi apmeklēja maz - tikai 4200 personas 54 dienu laikā. Ar lieliem panākumiem noritēja gleznotāja V.Vereščagina izstāde Lielajā Ģildē un - arī IX Vispārēja putnkopības izstāde.

Rīgas jubilejas svētki rosināja kā fotogrāfu, tā izdevēju darbību. Fotogrāfs K.Šulcs, kas ieguva Jubilejas izstādes fotografēšanas un pastkaršu izdošanas tiesības, savā paviljonā piedāvāja fotografēties un saņemt pastkartes ar savu portretu 15 minūšu laikā. Vienīgi K.Šulcs ieguva tiesības fotografēt izstādi, pavairot tās uzņēmumus un izdot pastkartes.

Tika sagatavoti vairāki bagāti ilustrēti ceļveži pa Rīgu, tās apkārtni un jubilejas izstādi. “Visiem baltiešiem un Baltijas draugiem par prieku” iznāca atklātņu un fotogrāfiju komplekti, albūmi (izdevēji bija K.Šulcs, V.Bonics, J.Dēbners, Jonks un Poļjevskis, H.Šnākenburgs, J.A.Freijs, E.Plātess), pilsētas panorāmas, vēstuļpapīrs ar Rīgas skatiem.

“Vecrīgas” būvdarbu vadītājs arhitekts A.Reinbergs vēlējas izdot savas “Vecrīgas” skices (16 lielformāta lapas 200 eksemplāros).

Visus trīs mēnešus Rīgas prese sniedz plašus apskatus par norisēm Jubilejas izstādē un apraksta eksponātus. Rīgas 700 gadu jubilejas norises detalizēti un emocionāli atspoguļojās vācu, latviešu un krievu valodā iznākošajos periodiskajos izdevumos (“Rigaer Tageblatt”, “Düna – Zeitung”, “Rigasches Rundschau”, “Baltijas Vēstnesis”, “Dienas Lapa”, “Mājas Viesis”), tā veidojot aculiecinieku un dalībnieku rakstītu pasākumu hroniku. “Rīgas 700 gadu Jubilejas izstāde”- tā nosaukts “Dienas Lapas” rakstu cikls, “Ko sievietes redz izstādē” –rakstu sērija laikrakstā “Rigaer Tageblatt".

Tiesa, latviešu presē raisās polemika. Rīgas Latviešu biedrība (Fr.Grosvalds) un “Baltijas Vēstnesis” (redaktors Fr.Veinbergs) no savas puses atgādina “latviešiem viņu jubilejas pienākumu un tas ir: mierīga, pieklājīga atturība no rīkotajiem svētkiem”, jo “šī rūpniecības izstāde, kas tagad sagatavota Rīgas jubilejai par godu, nav visas Rīgas, bet tikai Rīgas vācu pilsoņu rīkojums” ("Baltijas Vēstnesis", Nr. 120). Savukārt “Dienas Lapa” ”(faktiskais redaktors P.Zālīte) polemisku rakstu virknē bilst, ka “Baltijas Vēstneša” vārdi nesaskanot ar darbiem – tā Fr.Veinbergs un Fr.Grosvalds paši piedalījušies gan kuģu izbraucienā pa Daugavu, gan goda mielastos un Jubilejas izstādes atklāšanā, arī paši savā avīzē ievietojuši labi apmaksātās uzņēmēju un tirgotāju reklāmas (“Dienas Lapa”, 27. jūn. un 6. jūl.). Īgni piebalsoja zobgalis Ādolfs Alunāns: “ Kur redzam “barvežus” mēs ēdam, dzeram / Pie rīkotāju pilnām, gardām bļodām, / Lai tad, kad vēderi tiem bāztin pilni, / Pa “orgāniem” var rīkotājus lamāt (..) Cik pazemoši un cik apkaunoši!” (Zobgala kalendārs, Jelgava, 1902.).

Latviešu presē par Jubilejas izstādi visplašāk - vairāk kā 30 turpinājumos, rakstīja “Dienas Lapa” un neatlaidīgi mudināja to apmeklēt: “tie, kas izstādi būs apmeklējuši, tie nenožēlos savas artavas, tie nevien daudz būs no viņas mācījušies, bet paturēs no viņas arī jaukas atmiņas”, tāpēc avīze katrā numurā informēja par svētku koncertiem un pasākumiem. Jāpateicas laikrakstam “Dienas Lapa” un tā redaktoram filozofam P.Zālītem par Rīgas 700 gadu jubilejas notikumu izvērstu un nopietnu vērtējumu, skatot raibās svētku norises plašākos kultūrvēsturiskos kopsakaros:

“Uz Rīgas 700 gadu jubilejas svinēšanu visur pošās un taisās. .. Vecās Rīgas vēsturīgā gaita un liktenis ikvienam labi pazīstams, arī tas, kas viņa bijuse mums latviešiem. Lai ikviens pie sevis pārliek, cik ļauna un cik laba viņam vecā Rīga darījuse un kā tad viņa sirds uz kuru pusi sveras, lai tas arī paklausa. “Priecājies līdz ar tiem līgsmiem!” Protams, ka ja ņemam veco Rīgu vien, tad mūsu līdziemītniekiem vāciešiem gan vairāk iemesla priecāties nekā mums, bet, ja ņemam visus 700 gadus kopā, tad arī mums tur klāt sava daļa. .. Kā vienas dzimtenes bērniem mums ir tomēr daudz dalības vienam pie otra priekiem un bēdām”. ("Dienas Lapa", 25. aug).

No ‘Vecrīgas” un ”Venēcijas” nav ne miņas – tur jau 1901. g. rudenī bija zāļains klajums. Par lepnajām Jubilejas izstādes būvēm tagad vēsta vienīgi mūrniekmeistara K.Ķergalvja klasiski celtais paviljons Strēlnieku dārzā pie Kongresu pils –latviešu meistara dāvana Rīgas pilsētai tās jubilejā. Kopš 1901.g. Jubilejas izstādes laikiem putekļainais, smilšainais artilēristu mācību laukums - Esplanāde pārtapis – te zaļo G.Kufalta tolaik ierīkotais un joprojām labi koptais parks.

Diemžēl neīstenojās iecere ierīkot saglabāt lielisko Jubilejas izstādes fontānu kā paliekošu piemiņas zīmi Rīgas jubilejai un bīskapam Albertam: to nepārvietoja ne uz Aleksandra ielas sākumu, ne uz Vērmanes dārzu vai Bastejkalna apstādījumiem.

Grāmatas un laikraksti, fotogrāfijas, atklātnes, piemiņas lietas tagad saglabā un apliecina Rīgas 700 gadu jubilejas svinību spožumu un vērienu.

Nākamo pilsētas jubileju - 750 gadus svin padomju Rīga - Maskavas jaunākā māsa, un tās darbaļaudis 1951. gadā.

	Nr1	Nr2
Dž.Armitsteda ielūgums uz alus vakaru "Vecrīgā".	Ielūgums uz svētku komeršu Torņkalnā 25. jūnijā.


Ielūgums uz Daugavas svētkiem 22. jūnijā	Rīgas panorāma ar kuģiem Daugavā. E.Egerta foto


R.Zariņs. Plakāts „Jubilejas izstāde Rīga 1901" (atklātne)	Jubilejas izstādes reklāma


Restorāns	Rūpniecības halle. Fontāns (atklātne)	A.G.Rūtenberga paviljons (atklātne)


Nikolaja Ļebedeva daiļkrāsotāju darbnīcas reklāmas prospekts Nr1	Nr2


A.Liras kantorgrāmatu un aplokšņu fabrikas prospekts Nr1	A.Liras kantorgrāmatu un aplokšņu fabrikas prospekts Nr2	Ernsta Plātesa izdevniecības, litogrāfijas uzņēmuma un burtu lietuves reklāmas lapa

	Ēdienkarte
Galda karte Rīgas jubilejas svētkiem St.Pēterburgas Vācu biedrībā 8. maijā


Auduma piemiņas salvete, K.Šulca litogrāfijas uzņēmums	Papīra salvete no Rātsnama restorāna "Vecrīgā"	Papīra salvete ar Rīgas skatu (litogr. E.Plātess)


J.Krūzes (Berlīne) veidotā piemiņas medaļa. Averss	J.Krūzes (Berlīne) veidotā piemiņas medaļa. Reverss


V.Neimanis. "Vecrīga": kancelejas ēka un vecais Rātsnams (akv.)	V.Neimanis. "Vecrīga": kāķis, svaru namiņš, Melngalvju nams (akv.). Būvdarbu vadītājs A.Reinbergs uzcēla Melngavju namu ar gotisku fasādi.	V.Neimanis. "Vecrīga": nami tirgus laukumā, aizmugurē Šāļu tornis (akv.)


V.Neimanis. "Vecrīga": nami tirgus laukumā (akv.)	V.Neimanis. "Vecrīgas" situācijas plāns (akv.)


Ielūgums uz sarīkojumu "Vecrīgā".	"Vecrīga". Vēsturisko tērpu svētki 27. jūnijā pie Melngalvju nama Tirgus laukumā.


Rīgas skatu kartes, izdevis K.Šulcs.	Rīgas skatu kartes, izdevis V.Bonics.	J.Dēbnera izdevums "Rīga un tās apkārtne vārdos un skatos".


Rīgas 750 gadi - Jubilejas liķieris. Reklāma (Zvaigzne, 1951, Nr. 23).	Rīgai 750 gadu - žurnāla "Zvaigzne" jubilejas numura vāks (1951, Nr.22, autors E.Vārdaunis).	Rīgas darbaļaužu dāvanas biedram Staļinam Rīgas 750. gadadienā. (Zvaigzne, 1951, Nr. 23)

Rīgas 700 gadu jubilejas svinības 1901.g. jūnijā-augustā.