Studentiem un darbiniekiem

Reto izdevumu un rokrakstu kolekcija

Vēsturisks krājums ar Latvijas grāmatniecībai nozīmīgiem darbiem sniedz liecības par Latvijas vēsturi, kultūru, sabiedrisko un saimniecisko dzīvi. Kolekcijas senākie izdevumi datējami ar 17. gadsimtu. Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgākie ir Ernsta Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevums un latviešu valodas vecās ortogrāfijas pamatlicēja Georga Manceļa divus gadsimtus latviešu vidū visvairāk lasītā sprediķu grāmata „Langgewünschte Lettische Postill”.

18. gs. izdevumu starpā atrodami ir latviešu laicīgās rakstniecības dibinātāja Gotharda Frīdriha Stendera veidotais pirmais populārzinātniskais izdevums latviešu valodā „Augstas gudrības grāmata” un valodniecības darbi „Neue vollständigere lettische Grammatik” un „Lettisches Lexikon”, Garlība Merķeļa grāmatas, Augusta Vilhelma Hupeļa vēsturiski etnogrāfiskie darbi, Kristiāna Dāvida Lenca sprediķu grāmata, Jakoba Langes vārdnīca un kalendāra „Jauna un veca latviešu laiku grāmata” izdevumi.

19. gs. pirmās puses izdevumu vidū ir teoloģiska un juridiska satura darbi („Likumu grāmata par Kurzemes zemniekiem”, „Dzimtniecības atcelšanas likuma skaidrojumi”), Rīgas rātes noteikumi un paziņojumi, daiļliteratūra (Neredzīgā Indriķa, Frīdriha Stendera, Kristiāna Zalcmaņa sacerējumi), Arnolda Gotlība Velliga valodniecības un Karla Eduarda Napjerska pedagoģijas darbi, viens no senākajiem latviešu laikrakstiem „Latviešu Avīzes”, turpinājumizdevuma „Maggazin, herausgegeben von der Lettisch-Literaerisch Gesellschaft” un kalendāra „Livlaendischer Kalender” sējumi.

Kolekcija atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē, Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā, saņemšanai Bibliotēkā Raiņa bulvārī.

 
Auli Gellii Noctes Atticæ. Lugduni Batavorum : Ex Officina Petri Leffen, 1666.

Bibliotēkas krājumā ir vērtīga Reto izdevumu un rokrakstu kolekcija, ko veido grāmatas, kas izdotas līdz 1801. gadam (svešvalodās), līdz 1830. gadam (latviešu valodā, izdotas Latvijā), līdz 1855. gadam (latviešu valodā, izdotas ārzemēs). Tās uzskatāmas par nozīmīgu pētniecisko materiālu plašam zinātnieku un interesentu  lokam, it sevišķi vēsturniekiem, teologiem, ģeogrāfiem, kā arī humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem. 

Kolekcijā līdzās citām ietilpst arī antīkās literatūras grāmatas, kas saturiski aptver laika posmu no Homēra laika 8. gs. p.m.ē. līdz pat Romas impērijas sabrukumam, tādējādi padarot šo kolekcijas daļu vērtīgu gan no saturiskā, gan no bibliogrāfiski vēsturiskā viedokļa. 

Kolekcijā atrodami dažādu antīkās literatūras žanru paraugi – eposs, lirikas paveidi, drāma (traģēdija un komēdija), oratorproza, filozofiskā, satīriskā, vēsturiskā, ģeogrāfiskā un lietišķā satura proza. 

Vēsturiskā proza

Visaptverošāk kolekcijā pārstāvēta vēsturiskā proza, tās pazīstamākie pārstāvji kolekcijā  ir antīko biogrāfiju autors  grieķis Plūtarhs (Πλούταρχος, 46.–120.g.m.ē.) un romietis Svetonijs (Svetonius, 69/75.-130.g.m.ē.), kā arī romiešu vēsturnieks Sallustijs (Sallustius, 86.-35.g.p.m.ē.) un traktāta „Par zemkopību” (De agri cultura) autors, romiešu lietišķās prozas pamatlicējs Katons Vecākais (Cato Maior, 234.-149.g.p.m.ē.).   Kolekcijā atrodami grieķu autoru Hērodota (Ἡρόδοτος, 484.-425. g.p.m.ē.), Tukidīda (Θουκυδίδης, 460.-395.g.p.m.ē.) un  Polībija (Πολύβιος, 200.-118.g.p.m.ē.) sniegtie Grieķijas vēstures aprakstu fragmenti, tāpat romiešu autoru Tita Līvija (Titus Livius, 59.g.p.m.ē-17.g.m.ē.), Velleja Paterkula (Marcus Velleius Paterculus, 19.g.p.m.ē.-31.g.m.ē.) un Tacita (Tacitus, 56.-117.g.m.ē.) aprakstītās Romas vēstures fragmenti. 

Literārie žanri

Dažādus literāros žanrus kolekcijā pārstāv liels antīko autoru skaits. Epiku pārstāv grieķi Homērs (Ὅμηρος, 8.gs.p.m.ē.) un Hēsiods (Ἡσίοδος, 8.gs.p.m.ē.) un romieši 

 
Aeneis Vergiliana. Parrhisiis : ab Ioanne Paruo, [1512]. 

Vergīlijs (Publius Vergilius Maro, 70.-19. g.p.m.ē.) un Stacijs (Publius Papinius Statius, 45.-96.g.m.ē.), drāmu - Plauts (Plautus, 254.–184.g.p.m.ē.) ar komēdiju izlasi un Seneka (Seneca, 4.g.p.m.ē.-65.g.m.ē.) ar slavenāko traģēdiju izlasi. Satīras žanrs ir plaši pārstāvēts ar Marciāla (Martialis, 38/41.-102/104.g.m.ē.) epigrammu izlasēm, Petronija (Petronius, 27.-66.g.m.ē.)  satīrisko romānu „Satirikons” (Satiricon), Valērija Maksima (Valerius Maximus, 14.-37.g.m.ē.)  vēsturisko anekdošu izlasi un Aula Persija Flakka (Aulus Persius Flaccus, 34.-62.g.m.ē.) satīrām. Kolekcijā ir atrodami vairāki Horācija (Horatius, 65.-8.g.p.mē.)  darbi – gan teorētiskais „Par dzejas mākslu” (De ars poetica), gan dažas dzejas izlases, tāpat  slavenā dzejnieka Ovīdija (Ovidius, 43.g.p.m.ē.-17/18.g.m.ē.) darbi „Metamorfozes” (Metamorphoses) un „Fāsti” (Fasti), Vergīlija  dzejas izlase. Koru liriku kolekcijā pārstāv Pindara (Πίνδαρος, 522.-443.g.p.m.ē.) epinīkiji. Vēl pieminams fabulu autors Ēzops (Αἴσωπος, 620.-564.g.p.m.ē.), kā arī kolekcijā atrodamas vairākas „Attikas nakšu” (Noctes Atticae) autora gramatiķa Aula Gellija (Aulus Gellius, 125.-180.g.m.ē.) grāmatas un par saturiski vērtīgu  uzskatāmā 10. gs. bizantiešu enciklopēdiskā „Svīdas” vārdnīca. 

Filozofiskā proza

Kolekcijā ar dažādiem filozofiskās prozas žanra  darbiem pārstāvēti  grieķu filozofi Platons (Πλάτων, 424/423.-348/347.g.p.m.ē.), Plūtarhs (Πλούταρχος, 46.-120.g.m.ē.), stoiķis Epiktēts (Ἐπίκτητος, 55.-135.g.m.ē.) un Diogēns Laertietis (Διογένης Λαέρτιος, 3. gs. m.ē.), no romiešu filozofiem kolekcijas darbu autoru vidū  atrodama Senekas (4.g.p.m.ē.-65.g.m.ē.) filozofisko darbu izlase, Longīna (Λογγῖνος, 1./3. gs. m.ē.) darbs „Par cildeno” (Περὶ ὕψους) un romiešu imperatora Marka Aurēlija (Marcus Aurelius, 121.-180.g.m.ē.) darbs „Pārdomas”. 

Oratorprozas žanrā izceļami romiešu autori Cicerons (Cicero, 106.-43.g.p.m.ē.) ar vairākām viņa darbu izlasēm, Kvintiliāns (Quintilianus, 35.-100.g.p.m.ē.) un grieķu retoriķis Isokrāts (Ἰσοκράτης, 436.-338.g.p.m.ē.). 

Pētniekiem vērtīgie tā laika komentāri ir atrodami gandrīz visās minētajās grāmatās, tie pārsvarā ir latīņu, vācu un franču, kā arī itāliešu valodā. Tāpat grāmatās iekļauti arī dažādi saturiski tuvi pielikumi, kā arī antīko autoru biogrāfijas un grāmatas redaktoru, izdevēju un komentētāju sniegtais atbilstošā laika vēsturiskās un politiskās situācijas raksturojums. 

Antīkās vēstures periods no Homēra laika 8. gs. p.m.ē. līdz Romas impērijas sabrukumam niansēs atklāts tā laika literatūrā, kur gadsimtu gaitā veidojušies antīkās literatūras žanri savā daudzveidībā ļauj pētīt Senās Grieķijas un Romas vēsturisko, ģeogrāfisko, politisko, reliģisko un poētisko diskursu. 

Antīkās literatūras darbi atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē, Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā, saņemšanai Bibliotēkā Raiņa bulvārī.

A. Uzula. Antīkās literatūras darbi LU Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā 

Bibliotēkas krājumā atrodas unikāls Napoleona dibinātā Eģiptoloģijas institūta izdotās oriģinālgravīru kolekcijas "Description de l'Égypte ou Recueil de observations et des recherches qui ont été faites en Égypte pendant l'éxpédition de l'armée française" jeb "Ēģiptes apraksts vai piezīmju kolekcija, kura veidota Ēģiptē Francijas armijas ekspedīcijas laikā" 2. izdevums, kas izdots Parīzē laika periodā no 1821. līdz 1829. gadam. Lielformāta gravīrās attēlotas piramīdas, tempļi, skulptūras un bareljefi, hieroglifu raksti, augi, dzīvnieki, pilsētas un to kartes.

Vēsturiski ilustratīvo un mākslinieciski vērtīgo gravīru kolekciju veidoja franču zinātnieki Napoleona Ēģiptes ekspedīcijas laikā no 1798. līdz 1801. gadam. Gravīras ir vairāk nekā 150 slavenu dažādu nozaru zinātnieku un pētnieku sadarbības rezultāts, kuri pavadīja Napoleonu ekspedīcijā uz Ēģipti. Vēlāk, palīdzot aptuveni 2000 māksliniekiem, kartogrāfiem, burtličiem, kā arī 400 gravieriem, tika sagatavots šobrīd zināmais izdevums. Tas sastāv no 37 sējumiem (929 eks.), gravīras ir melnbaltas, izņemot pirmo plati, kas ir krāšņi kolorēta.

Laika periodā no 2005. līdz 2009. gadam notika gravīru konservācijas un restaurācijas process. Pirmā gravīru izstāde tika sarīkota 2006. gada 1. februārī Francijas Kultūras centrā. Tajā bija apskatāmas 5 lielformāta gravīras, kas restaurētas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Restaurāciju veica Ārzemju Mākslas muzeja grafikas restauratores Aija Brīvniece un Una Kastanovska. Darbs pie gravīru restaurēšanas turpinājās, Bibliotēka ir restaurējusi visas gravīras, restaurēšanas un konservācijas darbus veica restauratore - meistare Ārija Ubarste.

Gravīras atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē un tās iespējams pasūtīt kopkatalogā, lai izmantotu Bibliotēkas lasītavās.

Gravīras iespējams aplūkot arī LU Bibliotēkas veidotajā virtuālajā izstādē "Pēc 5 mirkļiem 100 gadi: bibliotēku dārgumi".


Saistītā informācija:

 

Informācija par konferenci ""Description de l'Egypte" gravīras kā Ēģiptes vēstures un kultūras liecības":

Pyramides de Memphis; vue de sphinx et de la seconde pyramide, prise du levant.
Thèbes; Hypogées profil et face d’une tête de momie d’homme.
Le Kaire; vue prise d’un jardin situé près de la porte de Nasryreh. Kaira.

Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā atrodami 17 dažādos gadsimtos radīti atšķirīga satura pergamenti - dokumentu un grāmatu fragmenti. Pergaments ir apstrādāta āda, kuru izmantoja kā materiālu grāmatu un manuskriptu rakstīšanai.  Pergaments bija īpaši iecienīts viduslaikos, to izmantoja juridiskos, vēsturiskos un arī liturģiskos manuskriptos. Pergamentu izgatavošanai lietoja aitas, kazas un teļa ādu, kas tika apstrādāta pēc īpašas metodes.

Bibliotēkas krājumā esošie pergamenti ir tikuši atkārtoti izmantoti, jo pergaments bija dārgs materiāls un to nereti uzskatīja par vērtīgāku nekā uz tā rakstīto tekstu, kuru nodzēsa, lai pergamentu atkal aprakstītu.

Bibliotēkas krājumā esošie pergamenti ir radīti laikā no 14. līdz 17. gs. Tie ir dažāda satura tekstu fragmenti. Pergamenta lapu izmēri ir dažādi, sākot ar oktāvas formāta kabatas grāmatiņām (lapas augstums mazāks par 20 cm) un beidzot ar lielizmēra iesējumiem folio formātā (lapas augstums lielāks par 40 cm). Lielākā daļa manuskriptu ir rakstīta latīņu, vācu, kā arī spāņu valodā. Bibliotēkas pergamentu kolekcijā ir 9 liturģiska un 8 laicīga satura teksti.

Pergamentu bibliogrāfiskie apraksti ir pieejami bibliotēkas kopkatalogā meklējot pēc kritērija "pergaments".

Pergamenti atrodas LU bibliotēkas krātuvē. Tos iespējams pasūtīt kopkatalogā.

Saistītā informācija:

  • Saviča, Mārīte. Kaligrāfiskā rokraksta vēstījums zoss spalvas vilcienos. Alma Mater : Universitātes Avīze. Ziema (2010), 12.-15.lpp. : il. 

Kolekciju veido Baltijas vietu attēli – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsētu un apdzīvotu vietu fotouzņēmumi, atklātnes un gravīras no 19.gs. līdz 1940. gadam.

Kolekcijā glabājas 19.gs. Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas kultūrvēsturisku ainavu gravīras (W. S. Stavenhagen "Album baltischer Ansichten"), 20.gs. pirmās puses Kurzemes un Lietuvas pilsētu atklātnes, Cēsu un Rīgas ēku un to iekšskatu fotogrāfijas (piemēram, viesnīcas "Roma" interjers). Attēli vizuāli dokumentē vēsturiski nozīmīgus notikumus un objektus, kas laika gaitā zuduši un neatgriezeniski gājuši bojā.

Kolekcija vienkopus atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē, Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā. Izdevumus iespējams pasūtīt kopkatalogā, saņemšanai Bibliotēkā Raiņa bulvārī.