Milda Grīnfelde

M. Goppera personības īpašības atklāj tulkotāja Grīnfelde Milda (1909-2000):

„Miķeli Gopperu atceros kā ļoti savdabīgu, vidēja, gandrīz kalsna auguma vīrieti, ar loti strauju gaitu un mūžam kustīgu. Man bija pilnīgs pamats domāt, ka viņš gandrīz nekad neguļ, diezgan bieži mani uzrāva no miega tālruņa zvans: Miķelis Goppers aizrautīgi klāstīja kādu (dažreiz gluži fantastisku) ideju par tādas vai tādas grāmatas izdošanu. Tā bija apsēstība uz grāmatām, un tā viņu nepameta nedz dienu, nedz nakti. Otrā rītā izdevniecībā viņu sastapu možu, sportiski žirgtu - nekādu bezmiega pazīmju.

Šī grāmatu „apsēstība” bija dzinējspēks Miķeļa Goppera, manuprāt, otrai spilgtākai īpašībai: neatlaidībai. Viņa iekarotāja daba tikpat kā ne pazina neveiksmi. Ar veiksmi viņš nemēdza tīksmināties - viņu jau urdīja jauna ideja. Grāmata pēc iznākšanas viņa prātus vairs nevaldzināja” [10].

Grīnfelde M. „Zelta Ābeles” diženais kopējs / M. Grīnfelde // Latvija Amerikā, Nr. 11 (15.03.1997), 3. lpp.