Anšlavs Eglītis

Savās atmiņās Miķeļi Gopperu raksturo rakstnieks, žurnālists un gleznotājs Anšlavs Eglītis:

„Liels, melns motocikls piedrāzās pie lieveņa, spēji nobremzēja, atdurdamies kā miets (..). No motocikla noplandījās milzīgs brezenta lietus mētelis un grabēdams vēlās augšup pa lieveņa kāpnēm. (..) Uzkāpis lievenī, lietus mētelis pašķīrās, atklādams cilvēku, kura seju aizsedza lielās motorista acenes. Rokās atbraucējam bija vareni ādas cimdi ar atlokiem līdz pat elkoņiem. (..) „Mans vārds ir Miķelis Goppers, es atbraucu runāt grāmatu lietās”. Pagāja labs brītiņš, iekams es reaģēju uz šo sveicienu. Saprotams, Miķelis Goppers bija labi pazīstams vārds. Viņa „Zelta Ābeles” apgāds bija izdevis tikai pāris greznās grāmatiņās, bet jau sacēlis plašu ievērību. (..) Par spīti manām šaubām un bažām, saprasties ar negaidīto ciemiņu izrādījās viegli. Viņš netērēja neviena lieka vārda ievadiem vai tukšām laipnībām, bet tūdaļ runāja par lietu. Viņš pulcināja līdzstrādniekus. Viņam bija lieli plāni, daudz lielāki, nekā man jelkad bija ienācis prātā, jo mazas grāmatiņas kaut kā saistījās tikai ar maziem plāniem” [11].

Eglītis A. Pansija pilī : atmiņu romāns / A. Eglītis. – Rīga : Liesma, 1991, 231.–232. lpp.– ISBN 5410009703