Akadēmiskais centrsVulkāni
Virtuālo izstādi "Vulkāni" sagatavojusi LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes
Pamatiežu ģeoloģijas katedras lektore, LU Zinātņu un tehnikas
vēstures muzeja fondu glabātāja Angelīna Zabele
sadarbībā ar LU Bibliotēku.
Vulkānu darbības rezultātā mainās Zemes izskats, veidojas kalni, rodas jauni ieži, atmosfērā nokļūst liels daudzums gāzu un tvaiku, mainās apkārtnes temperatūras režīms, cieš cilvēki. Vulkāniskos procesus bieži pavada zemestrīces, izmainās pazemes ūdeņu režīms un notiek citas pārvērtības.
Vulkānisma procesi jau izsenis ir bijuši cilvēku uzmanības lokā un rosinājuši to iztēli. Senie grieķi pielūdza vulkānus, uzskatot, ka tos ir radījis uguns dievs Hēfests. Viena no Vidusjūras Liparu salām uz ziemeļiem no Sicīlijas īpaši piesaistīja cilvēku uzmanību ar to, ka tur nepārtraukti izdalījās tvaiku un smacējošu gāzu mākoņi un naktīs spīdēja spoža sarkana gaisma. Uzskatīja, ka tur atrodas ieeja uguns dieva Hēfesta jeb Vulkāna valstībā – viņa kalvē, no kā arī sala ieguva Vulkano nosaukumu. Vēlāk šis vietvārds kļuva par apzīmējumu visiem kalniem, kuros notiek līdzīgas parādības.
Vulkāni uz Zemes galvenokārt ir saistīti ar lineārām struktūrām un atrodas kontinentu malās un okeānu salās. To darbība dažādos reģionos un pat vienā reģionā dažādos laika posmos notiek atšķirīgi, tādēļ vulkānu darbību pilnībā paredzēt praktiski nav iespējams.
 |  |
1. Vulkāni, to klasifikācijas un izvietojums
3.1. Efuzīvie vulkāni
3.2. Kombinētie eksplozīvi efuzīvie vulkāni
3.3. Eksplozīvie vulkāni
3.4. Zemūdens vulkāni
3.5. Aprimušie vulkāni
