Pētnieciskais darbs Latvijā
Roberta Vipera lūgums LU
Filoloģijas un filozofijas
fakultātes dekānam par
zinātnisko atvaļinājumu
komandējumam uz Lietuvas
Universitāti, lekciju lasīšanai
Roberta Vipera pētnieciskais
darbs Latvijā - 1925. gadā
izdotā grāmata “Komunisms
un kultūra. Senatne”
Paziņojums par Latvijas vēstures
institūta dibināšanu 1936. gadā
Roberta Vipera grāmatas
“Vēstures lielās problēmas”
pirmā izdevuma 178. lapa ar
LU emeritētā profesora,
vēsturnieka H.Stroda piezīmēm.
Roberta Vipera recenzija no
“Latvijas Vēstures Institūta
Žurnāla” par J. Vigraba
(Juris (Georgs) Vīgrabs bija
teologs, skolotājs un diplomāts)
darbu, kas veltīts landrāta
Rozena 1739. gada deklarācijai
par Vidzemes dzimtkunga
tiesībām
Informācija avīzē “Brīvā Zeme”
par Roberta Vipera grāmatu
“Vēstures lielās problēmas”
Vēsturnieks Leonīds Hanss
Nikolauss Arbuzovs-jaunākais
(Leonid Hans Nikolaus
Arbusow, 1882.-1951.)
1934. gada 5. maija Latvijas
Universitātes Filoloģijas un
filozofijas fakultātes lūgums
LU rektoram arī nākamajā
akadēmiskajā gadā apstiprināt
Robertu Viperu kā jaunākās
vēstures profesoru un katedras
vadītāju, ņemot vērā viņa lielo
ieguldījumu latviešu tautas
vēstures pētīšanā. Rektora
lēmums - ar attiecīgo rakstu
vērsties pie Izglītības ministra
Paziņojums “Valdības Vēstnesī”
par Latvijas Vēstures Institūta
Žurnāla 1938. gada 2. numuru,
kurā publicēts Roberta Vipera
raksts par J.G.Eizenu
1934. gada 5. maija Latvijas
Universitātes Filoloģijas un
filozofijas fakultātes lūgums
LU rektoram arī nākamajā
akadēmiskajā gadā apstiprināt
Robertu Viperu kā jaunākās
vēstures profesoru un katedras
vadītāju, ņemot vērā viņa lielo
ieguldījumu latviešu tautas
vēstures pētīšanā. Rektora
lēmums - ar attiecīgo rakstu
vērsties pie Izglītības ministra
Vācbaltu vēsturnieka Leonīda
Arbuzova raksts - atbilde
profesoram Robertam Viperam
par viņa rakstu “Dzimtbūšanas
laikmeta dokumenti Vidzemē”
Roberta Vipers darbs par
dzimtbūšanas kodifikatoriem
Livonijā. Autors uzrakstīja
veltījumu vēsturniekam,
arheologam, filologam, LU
pasniedzējam F. Balodim
“Mūsu zinātnisko darbinieku pulks ir smagi cietis pēdējā gadu desmita vētrās, viņa locekļu skaits ārkārtīgi mazinājies,
bet mūsu priekšā tagad stāv neticami grūts un morāliski atbildīgs uzdevums. Proti, no mums, kas palikuši sveiki uzbrukušās mežonības vidū,
atkarājas uzkrāt un sniegt tālāk plašām tautas aprindām tās kulturelās un garīgās vērtības, bez kurām nav sapratīgas cilvēka dzīves,
nav vispārīgi cilvēces esamībai jebkāda attaisnojuma” - R. Vipers
Diemžēl, pagaidām vēl nebija uzrakstīta neviena monogrāfija par Roberta Vipera zinātnisko darbu Latvijā, kaut gan vēsturnieka dzīvē pētnieciskais periods no 1924. līdz 1941. gadam bija visai ražīgs. Tikko ierodoties Latvijā, Roberts Vipers uzreiz sāka publicēt savus darbus. 1925. gadā Rīgā iznāca četras viņa grāmatas: “Komunisms un kultūra: senatne” (“Коммунизм и культура: древность”), “Vēstures mācību grāmata” (“Учебник истории”), “Vispārējā vēsture”, “Nākošās zemnieku valsts politika un filosofija”; kā arī Izglītības ministrijas Mēnešrakstā bija publicēta viņa pirmā lekcija Latvijas Universitātē - “Vēsture un tagadne”. Arī turpmākajos gados Latvijā zinātnieks ražīgi strādāja un uzrakstīja grāmatu un rakstu virkni. Roberta Vipera plašā interese par vēstures filozofiju un metodoloģiju radusi izteiksmi viņa Latvijā publicētajos darbos: „Inteliģences vēsturiskā loma” (1931. gads), „Morāliskas katastrofas un morāliskas slimības Eiropas sabiedriskā dzīvē” (1933.), „Jaunas problēmas vēstures filozofijā” (1936. gads), „Par latviešu tautas vēstures pētīšanu sakarā ar vispārējo Eiropas vēsturi” (1938. gads).
Diemžēl, pagaidām vēl nebija uzrakstīta neviena monogrāfija par Roberta Vipera zinātnisko darbu Latvijā, kaut gan vēsturnieka dzīvē pētnieciskais periods no 1924. līdz 1941. gadam bija visai ražīgs. Tikko ierodoties Latvijā, Roberts Vipers uzreiz sāka publicēt savus darbus. 1925. gadā Rīgā iznāca četras viņa grāmatas: “Komunisms un kultūra: senatne” (“Коммунизм и культура: древность”), “Vēstures mācību grāmata” (“Учебник истории”), “Vispārējā vēsture”, “Nākošās zemnieku valsts politika un filosofija”; kā arī Izglītības ministrijas Mēnešrakstā bija publicēta viņa pirmā lekcija Latvijas Universitātē - “Vēsture un tagadne”. Arī turpmākajos gados Latvijā zinātnieks ražīgi strādāja un uzrakstīja grāmatu un rakstu virkni. Roberta Vipera plašā interese par vēstures filozofiju un metodoloģiju radusi izteiksmi viņa Latvijā publicētajos darbos: „Inteliģences vēsturiskā loma” (1931. gads), „Morāliskas katastrofas un morāliskas slimības Eiropas sabiedriskā dzīvē” (1933.), „Jaunas problēmas vēstures filozofijā” (1936. gads), „Par latviešu tautas vēstures pētīšanu sakarā ar vispārējo Eiropas vēsturi” (1938. gads).
Roberta Vipera lūgums LU
Filoloģijas un filozofijas
fakultātes dekānam par
zinātnisko atvaļinājumu
komandējumam uz Lietuvas
Universitāti, lekciju lasīšanai
Roberta Vipera pētnieciskais
darbs Latvijā - 1925. gadā
izdotā grāmata “Komunisms
un kultūra. Senatne”
1937.-1939. gadā iznāca Roberta Vipera fundamentālais darbs „Jauno laiku vēsture” 3 daļās [68, 22-23].
Informācija par Roberta Vipera ražīgo darbu Latvijā no
Latvijas Vēstures Institūta Žurnālā 1939. gada 3. numurā.
1926. gada 6.-13. decembrī vēsturnieks devās zinātniskā komandējumā uz Kauņu, kur Lietuvas Universitātē tika nolasītas dažas lekcijas.
Roberta Vipera 1936. gada
priekšlasījums Vēstures biedrībā
“Eiropas kultūrvēsturiskie laikmeti”,
kas izdots kā atsevišķa brošūra
Informācija par Roberta Vipera ražīgo darbu Latvijā no
Latvijas Vēstures Institūta Žurnālā 1939. gada 3. numurā.
1926. gada 6.-13. decembrī vēsturnieks devās zinātniskā komandējumā uz Kauņu, kur Lietuvas Universitātē tika nolasītas dažas lekcijas.
priekšlasījums Vēstures biedrībā
“Eiropas kultūrvēsturiskie laikmeti”,
kas izdots kā atsevišķa brošūra
Paziņojums par Latvijas vēstures
institūta dibināšanu 1936. gadā
Roberta Vipera grāmatas
“Vēstures lielās problēmas”
pirmā izdevuma 178. lapa ar
LU emeritētā profesora,
vēsturnieka H.Stroda piezīmēm.
Roberta Vipera recenzija no
“Latvijas Vēstures Institūta
Žurnāla” par J. Vigraba
(Juris (Georgs) Vīgrabs bija
teologs, skolotājs un diplomāts)
darbu, kas veltīts landrāta
Rozena 1739. gada deklarācijai
par Vidzemes dzimtkunga
tiesībām
Informācija avīzē “Brīvā Zeme”
par Roberta Vipera grāmatu
“Vēstures lielās problēmas”
Vēsturnieks Leonīds Hanss
Nikolauss Arbuzovs-jaunākais
(Leonid Hans Nikolaus
Arbusow, 1882.-1951.)
Kad 1936. gadā tika dibināts Latvijas vēstures institūts, Robertu Viperu ievēlēja par tā biedru.
Viņš ir sekmējis institūta darbību ar dažādiem ierosinājumiem organizatoriskajā darbībā,
kā arī ar rakstiem un recenzijām, ko publicēja Latvijas vēstures institūta žurnālā [68, 24-25].
Roberta Vipera 80 gadu jubileja Latvijas vēstures zinātnei kļuva par īstiem svētkiem - par godu jubilāram iznāca grāmata “Latviešu vēsturnieku veltījums Robertam Viperam”. Kā rakstīja Natālija Martinova: “Tā vis nav apsveikuma adrese, kuru nolasa šaurā ļaužu pulciņā. Šeit solīdā izdevumā iemūžināts visautoritatīvāko Latvijas vēsturnieku uzskats” [47, 11].
Pats Roberts Vipers atbildēja uz apsveikumiem ar savu zīmīgo darbu “Vēstures lielās problēmas”.
Bibliotēkas darbinieka, jurista,
vēsturnieka, Latvijas Vēstures
institūta korespondētājlocekļa
Jāņa Tālivalža Zemzara
(1902.-1996.) raksts no
krājuma “Latviešu vēsturnieku
veltījums Robertam Viperam”,
kas bija izdots kā atsevišķa
brošūra. Brošūras 1. lapaspusē
redzams autora dāvinājuma piezīme
- Latvijas Universitātes Ekonomiski -
juridiskās fakultātes bibliotēkai
Voldemāra Grīnberga raksts
grāmatai “Latviešu vēsturnieku
veltījums Robertam Viperam”,
kas pēc tam tika izdots kā
atsevišķa brošūra [20].
V. Grīnbergs LU studentu darbu
konkursā, kas notika 1935./1936.ak.g.,
ieguva 1.godalgu [36 - I, 237].
Augšējā stūrī redzams V. Grīnberga
veltījums A. Kapostiņa kungam.
Grāmatu LU Bibliotēkai uzdāvināja
LU emeritētā profesora, vēsturnieka
Heinriha Stroda (1925.-2012.) ģimene
Roberta Vipera grāmatas
“Vēstures lielās problēmas” otrais
izdevums, kas bija publicēts
piecdesmit gadus pēc
darba pirmās izdošanas
Roberta Vipera 80 gadu jubileja Latvijas vēstures zinātnei kļuva par īstiem svētkiem - par godu jubilāram iznāca grāmata “Latviešu vēsturnieku veltījums Robertam Viperam”. Kā rakstīja Natālija Martinova: “Tā vis nav apsveikuma adrese, kuru nolasa šaurā ļaužu pulciņā. Šeit solīdā izdevumā iemūžināts visautoritatīvāko Latvijas vēsturnieku uzskats” [47, 11].
Pats Roberts Vipers atbildēja uz apsveikumiem ar savu zīmīgo darbu “Vēstures lielās problēmas”.
vēsturnieka, Latvijas Vēstures
institūta korespondētājlocekļa
Jāņa Tālivalža Zemzara
(1902.-1996.) raksts no
krājuma “Latviešu vēsturnieku
veltījums Robertam Viperam”,
kas bija izdots kā atsevišķa
brošūra. Brošūras 1. lapaspusē
redzams autora dāvinājuma piezīme
- Latvijas Universitātes Ekonomiski -
juridiskās fakultātes bibliotēkai
grāmatai “Latviešu vēsturnieku
veltījums Robertam Viperam”,
kas pēc tam tika izdots kā
atsevišķa brošūra [20].
V. Grīnbergs LU studentu darbu
konkursā, kas notika 1935./1936.ak.g.,
ieguva 1.godalgu [36 - I, 237].
Augšējā stūrī redzams V. Grīnberga
veltījums A. Kapostiņa kungam.
Grāmatu LU Bibliotēkai uzdāvināja
LU emeritētā profesora, vēsturnieka
Heinriha Stroda (1925.-2012.) ģimene
“Vēstures lielās problēmas” otrais
izdevums, kas bija publicēts
piecdesmit gadus pēc
darba pirmās izdošanas
1934. gada 5. maija Latvijas
Universitātes Filoloģijas un
filozofijas fakultātes lūgums
LU rektoram arī nākamajā
akadēmiskajā gadā apstiprināt
Robertu Viperu kā jaunākās
vēstures profesoru un katedras
vadītāju, ņemot vērā viņa lielo
ieguldījumu latviešu tautas
vēstures pētīšanā. Rektora
lēmums - ar attiecīgo rakstu
vērsties pie Izglītības ministra
Paziņojums “Valdības Vēstnesī”
par Latvijas Vēstures Institūta
Žurnāla 1938. gada 2. numuru,
kurā publicēts Roberta Vipera
raksts par J.G.Eizenu
1934. gada 5. maija Latvijas
Universitātes Filoloģijas un
filozofijas fakultātes lūgums
LU rektoram arī nākamajā
akadēmiskajā gadā apstiprināt
Robertu Viperu kā jaunākās
vēstures profesoru un katedras
vadītāju, ņemot vērā viņa lielo
ieguldījumu latviešu tautas
vēstures pētīšanā. Rektora
lēmums - ar attiecīgo rakstu
vērsties pie Izglītības ministra
Vācbaltu vēsturnieka Leonīda
Arbuzova raksts - atbilde
profesoram Robertam Viperam
par viņa rakstu “Dzimtbūšanas
laikmeta dokumenti Vidzemē”
Baltijas vēsturi R.Vipers sāka aktīvi pētīt, sākot ar 1925. gadu [194, 120].
Pats Roberts Vipers skaidroja savas jaunās zinātniskās intereses rašanos ar to,
ka nekur citur Eiropā nebija tik daudz dzimtbūšanas juridisko avotu kā Livonijā.
Pētnieku īpaši interesēja latviešu tautas, kas tolaik pārsvara bija zemnieku tauta,
vēsture, jo viņš domāja, ka patriarhālais dzīvesveids palīdzēs Eiropai pārvarēt krīzi [194, 121].
R. Viperu uzskata par agrārās vēstures un dzimtbūšanas problēmu pētniecības aizsācēju Baltijas reģionā [207, 21].
Roberts Vipers, pētot Latvijas vēsturi, daudz strādāja Latvijas valsts arhīvā. Vēsturnieks sāka pētīt arī apgaismības kustību Latvijā, ko viņš aplūkoja Eiropas kontekstā [194, 130]. Apgaismības tēma Robertam Viperam nebija sveša - viņš tai pievērsās jau kopš 20. gadsimta sākuma [241,115-119]. Vispirms vēsturnieks pievērsa savu uzmanību 18. gadsimta Vidzemes apgaismotājiem, no jauna atklājot mācītāju Johanu Georgu Eizenu, parādot viņa ideju dziļumu un domu bagātību.
Roberts Vipers nosauca mācītāju Heinrihu Georgu fon Janausu par vienu no pirmajiem zemniecības vēsturniekiem [68, 16; 27, 885-886]. Viņš arī “apgāza” vācbaltiešu vēsturnieku viedokli uz dzimtbūšanu [15, 244].
Roberts Vipers, kurš savus pētījumus balstīja uz vēstures avotiem, nebaidījās izteikt viedokļus, kas bija pretstatā ar pieņemtajiem uzskatiem. M. Stepermanis atzīmēja, ka agrāk K. F. Šulcu no Aizkraukles uzskatīja par progresīvu muižnieku, kurš cīnījās par zemnieku tiesībām, bet Vipers, rakstot par 18. gadsimta apgaismotājiem, nepiekrita, ka Šulcs bija Vidzemes liberālisma ciltstēvs, tieši otrādi - šis muižnieks centās saglabāt savas kārtas privilēģijas [67, 116-117].
Roberts Vipers, pētot Latvijas vēsturi, daudz strādāja Latvijas valsts arhīvā. Vēsturnieks sāka pētīt arī apgaismības kustību Latvijā, ko viņš aplūkoja Eiropas kontekstā [194, 130]. Apgaismības tēma Robertam Viperam nebija sveša - viņš tai pievērsās jau kopš 20. gadsimta sākuma [241,115-119]. Vispirms vēsturnieks pievērsa savu uzmanību 18. gadsimta Vidzemes apgaismotājiem, no jauna atklājot mācītāju Johanu Georgu Eizenu, parādot viņa ideju dziļumu un domu bagātību.
Roberts Vipers nosauca mācītāju Heinrihu Georgu fon Janausu par vienu no pirmajiem zemniecības vēsturniekiem [68, 16; 27, 885-886]. Viņš arī “apgāza” vācbaltiešu vēsturnieku viedokli uz dzimtbūšanu [15, 244].
Roberts Vipers, kurš savus pētījumus balstīja uz vēstures avotiem, nebaidījās izteikt viedokļus, kas bija pretstatā ar pieņemtajiem uzskatiem. M. Stepermanis atzīmēja, ka agrāk K. F. Šulcu no Aizkraukles uzskatīja par progresīvu muižnieku, kurš cīnījās par zemnieku tiesībām, bet Vipers, rakstot par 18. gadsimta apgaismotājiem, nepiekrita, ka Šulcs bija Vidzemes liberālisma ciltstēvs, tieši otrādi - šis muižnieks centās saglabāt savas kārtas privilēģijas [67, 116-117].
Roberta Vipers darbs par
dzimtbūšanas kodifikatoriem
Livonijā. Autors uzrakstīja
veltījumu vēsturniekam,
arheologam, filologam, LU
pasniedzējam F. Balodim
Mūsdienu Latvijas jauno laiku vēstures pētnieks profesors Gvido Straube pievērsa uzmanību tam,
ka R.Vipers darbā “Dzimtbūšanas laikmets” runāja par Krievijas carienes Katrīnas II reformām -
viņaprāt, tās “bija bailīgas un mērenas pret Kārļa XI izvestajām krasām pārmaiņām. Bet tās pieslēdzās
jaunajai ideoloģiskai strāvai Eiropā, pareģoja jauna laikmeta iestāšanos”. Dīvaini, bet Vipers ieraudzīja šī
jaunā laikmeta tuvošanos carienes darbībā, kamēr daudzi vēlākie Latvijas vēsturnieki Katrīnā II redz tikai
un vienīgi reakcionāru Krievijas patvaldnieci un nekādā gadījumā nespēj viņu ieraudzīt
kā topošās modernās sabiedrības izpausmes agrīnu formu [74, 180].
Roberts Vipers daudz laika bija veltījis arī dažādu Vidzemes dzimtbūšanas laikmeta juridisko dokumentu pētīšanai, kas bija vai nu pilnīgi aizmirsti, vai arī vēl nebija pazīstami, piemēram: „Vidzemes zemes tiesības” (1671. gads), „Sigismunda Augusta privilēģijas” (1561. gads) u.c., pētīja „Bruņinieku tiesības” (Ritterrecht).
Sākot ar 1927. gadu, Roberta Vipera apcerējums „Dzimtbūšanas laikmeta dokumenti Vidzemē”, iesāka veselu virkni darbu, kas veltīti dzimtbūšanai („Dzimtbūšanas tiesību kodifikatori Vidzemē” (1930. gads), „Dzimtbūšana Vidzemes juridisko dokumentu gaismā” (1937. gads), „Latviešu zemniecības tiesības un stāvoklis pirms dzimtbūšanas ieviešanas” (1937. gads) u.c.). Autors centās noskaidrot dzimtbūšanas izcelšanās apstākļus, raksturot dzimtbūšanas stāvokli dažādos laikmetos, atrast faktorus, kas veicināja dzimtbūšanas rašanos un tās pozīciju nostiprināšanos, kā arī parādīt spēku, kas sāka cīņu pret šo iekārtu. Roberts Vipers konstatēja, ka dzimtbūšana ir jauno laiku parādība un radusies muižnieku kārtas uzvaras rezultātā. Viņš akcentēja, ka zemnieku atbrīvošanas kustības pirmo ierosinājumu izteica galvenokārt garīdznieki, piemēram, Johans Georgs Eizens [68, 16-20]. Latvijā vēsturnieks uzrakstīja darbu “Klašu attiecības Vidzemē un latviešu zemniecības sociālā dzīve” (“Классовые отношения в Видземе и социальная жизнь латышского народа”), kas, diemžēl, palika nepublicēts [207, 20].
R. Viperu interesēja arī latviešu brāļu draudzes kustība [68, 22-23].
Roberts Vipers daudz laika bija veltījis arī dažādu Vidzemes dzimtbūšanas laikmeta juridisko dokumentu pētīšanai, kas bija vai nu pilnīgi aizmirsti, vai arī vēl nebija pazīstami, piemēram: „Vidzemes zemes tiesības” (1671. gads), „Sigismunda Augusta privilēģijas” (1561. gads) u.c., pētīja „Bruņinieku tiesības” (Ritterrecht).
Sākot ar 1927. gadu, Roberta Vipera apcerējums „Dzimtbūšanas laikmeta dokumenti Vidzemē”, iesāka veselu virkni darbu, kas veltīti dzimtbūšanai („Dzimtbūšanas tiesību kodifikatori Vidzemē” (1930. gads), „Dzimtbūšana Vidzemes juridisko dokumentu gaismā” (1937. gads), „Latviešu zemniecības tiesības un stāvoklis pirms dzimtbūšanas ieviešanas” (1937. gads) u.c.). Autors centās noskaidrot dzimtbūšanas izcelšanās apstākļus, raksturot dzimtbūšanas stāvokli dažādos laikmetos, atrast faktorus, kas veicināja dzimtbūšanas rašanos un tās pozīciju nostiprināšanos, kā arī parādīt spēku, kas sāka cīņu pret šo iekārtu. Roberts Vipers konstatēja, ka dzimtbūšana ir jauno laiku parādība un radusies muižnieku kārtas uzvaras rezultātā. Viņš akcentēja, ka zemnieku atbrīvošanas kustības pirmo ierosinājumu izteica galvenokārt garīdznieki, piemēram, Johans Georgs Eizens [68, 16-20]. Latvijā vēsturnieks uzrakstīja darbu “Klašu attiecības Vidzemē un latviešu zemniecības sociālā dzīve” (“Классовые отношения в Видземе и социальная жизнь латышского народа”), kas, diemžēl, palika nepublicēts [207, 20].
R. Viperu interesēja arī latviešu brāļu draudzes kustība [68, 22-23].