Akadēmiskais centrs
Roberts Vipers - mācību grāmatu autors
Atsauksme par Roberta Vipera
grāmatām, par vēsturi un
sabiedriskajiem jautājumiem
1910. gadā izdotajā
bibliogrāfiskajā apskatā
Atsauksme par Roberta Vipera
grāmatām, par vēsturi un
sabiedriskajiem jautājumiem
1910. gadā izdotajā
bibliogrāfiskajā apskatā
Krievu valodas un vēstures apakškomisijas lēmums par vēstures
pasniegšanu komercskolās, kur norādīts, ka to vajag sākt no
4. klases, ņemot par paraugu Roberta Vipera mācību grāmatas
1907. gadā sesto reizi
pārizdotā Roberta Vipera
“Senās vēstures mācību grāmata”
1907. gadā sesto reizi pārizdotā Roberta Vipera
“Senās vēstures mācību grāmata”
Roberta Vipera grāmata no
Liepājas pilsētas valdes locekļa,
dabaszinātnieka, aptiekāra,
pilsētas ārsta Dr. Aleksandra
Kaires dāvinājuma. 1937. gadā
A. Kaire novēlēja Latvijas
Universitātei savu bibliotēku.
Karte Roberta Vipera grāmatā
“Grieķijas vēstures lekcijas”
Papildinātā un pārstrādātā grāmata par
Senās Grieķijas vēsturi, kas izdota 1916. gadā
Papildinātā un pārstrādātā grāmata par
Senās Grieķijas vēsturi, kas izdota 1916. gadā
1922. gadā Maskavā izdotā
“Viduslaiku vēstures mācību
grāmata ar ilustrācijām un kartēm”
1924. gadā izdotā Roberta Vipera
grāmata “Eiropas vēstures četri gadsimti”
Grāmata “Eiropas vēstures četri gadsimti” no LU Bibliotēkas krājuma,
kurā kāds lasītājs pierakstījis vēstures notikumu hronoloģiju
Atsauksme par Roberta Vipera
grāmatām, par vēsturi un
sabiedriskajiem jautājumiem
1910. gadā izdotajā
bibliogrāfiskajā apskatā
Atsauksme par Roberta Vipera
grāmatām, par vēsturi un
sabiedriskajiem jautājumiem
1910. gadā izdotajā
bibliogrāfiskajā apskatā
“Viņa vēstures mācības grāmatas ģimnāzijām bija visizplatītākās:
tās bija labākā vārda nozīmē - modernas” - A. Bīlmanis
Roberts Vipers 20. gadsimta sākumā sarakstīja vēstures mācību grāmatas gan skolām, gan augstākajām mācību iestādēm. Latviešu vēsturnieks un diplomāts Alfrēds Bīlmanis, kurš 1906.-1910. gadā studēja Maskavas Universitātes Vēstures nodaļā, rakstīja par R. Viperu: “Mēs, toreizējie studenti, bijām mācījušies skolās vai nu pēc Ilovajska, vai, labākā gadījumā, Vinogradova. Mums mācīja faktu savirknējumu, hronoloģiju, bet pašu vēstures gaitu, filozofiju un socioloģiju nemācīja. Un te uzreiz dabūjām grāmatu, kas mums atklāja pavisam citu pasauli, apgaismoja notikumu gaitu” [14, 26]. Roberta Vipera mācību grāmatas stipri atšķīrās no tā laika skolas grāmatām, jo autors prata nevien kodolīgi un dzīvi attēlot notikumu gaitu, bet arī sāka grāmatas papildināt ar zīmējumiem, kartēm, gravīrām un citiem uzskates materiāliem, kas tā laika mācību literatūrā nebija ierasts. Visas viņa grāmatās redzamās kartes ir paša zīmētas [68, 7, 11].
Lielu interesi un ievērību izraisīja Roberta Vipera priekšlikums par vispārīgās vēstures priekšmeta ieviešanu Krievijas ģimnāzijās. Viņš piedāvāja atteikties no vēstures notikumu apskatīšanas parastajā hronoloģiskajā secībā, jo tas nozīmētu vairākas reizes pāriet no viena pilnīgi noslēgta raksturojuma pie cita. Vēstures mācīšanas galvenais uzdevums esot noskaidrot to, kā rodas un attīstās cilvēku apvienības zināmos ierobežotos rāmjos, kur var ērtāk novērot dažādu elementu savstarpējo mijiedarbību. No 1900. gada viņš sāka izdot mācību grāmatu sērijas „Senā vēsture vidējam vecumam” ("Древняя история для среднего возраста"), „Viduslaiku vēsture” ("История средних веков"), „Jaunā vēsture ģimnāziju vecākajām klasēm” ("Новая история для старших классов гимназий"). Darbi bija ne tikai saturiski bagāti, bet arī krāšņi ilustrēti. Roberts Vipers bija viens no pirmajiem Krievijas vēsturniekiem, kurš sāka rakstīt mācību grāmatas par Seno Austrumu vēsturi [202, 170]. 1905. gadā Roberts Vipers izdeva savu pirmo grāmatu par Senās Grieķijas vēsturi - “Grieķijas vēstures lekcijas” (“Лекции по истории Греции”), kas 1916. gadā pārtapa apjomīgā darbā “Grieķijas vēsture klasiskajā laikmetā” (“История Греции в классическую эпоху IX -IV вв. до Р. Х.”). Šajā darbā pirmoreiz krievu historiogrāfijas vēsturē Senās Grieķijas ekonomiskā, sociālā, politiskā un kultūras vēsture bija parādīta kā vienots vēsturisks process [122, 200].
Roberts Vipers 20. gadsimta sākumā sarakstīja vēstures mācību grāmatas gan skolām, gan augstākajām mācību iestādēm. Latviešu vēsturnieks un diplomāts Alfrēds Bīlmanis, kurš 1906.-1910. gadā studēja Maskavas Universitātes Vēstures nodaļā, rakstīja par R. Viperu: “Mēs, toreizējie studenti, bijām mācījušies skolās vai nu pēc Ilovajska, vai, labākā gadījumā, Vinogradova. Mums mācīja faktu savirknējumu, hronoloģiju, bet pašu vēstures gaitu, filozofiju un socioloģiju nemācīja. Un te uzreiz dabūjām grāmatu, kas mums atklāja pavisam citu pasauli, apgaismoja notikumu gaitu” [14, 26]. Roberta Vipera mācību grāmatas stipri atšķīrās no tā laika skolas grāmatām, jo autors prata nevien kodolīgi un dzīvi attēlot notikumu gaitu, bet arī sāka grāmatas papildināt ar zīmējumiem, kartēm, gravīrām un citiem uzskates materiāliem, kas tā laika mācību literatūrā nebija ierasts. Visas viņa grāmatās redzamās kartes ir paša zīmētas [68, 7, 11].
Lielu interesi un ievērību izraisīja Roberta Vipera priekšlikums par vispārīgās vēstures priekšmeta ieviešanu Krievijas ģimnāzijās. Viņš piedāvāja atteikties no vēstures notikumu apskatīšanas parastajā hronoloģiskajā secībā, jo tas nozīmētu vairākas reizes pāriet no viena pilnīgi noslēgta raksturojuma pie cita. Vēstures mācīšanas galvenais uzdevums esot noskaidrot to, kā rodas un attīstās cilvēku apvienības zināmos ierobežotos rāmjos, kur var ērtāk novērot dažādu elementu savstarpējo mijiedarbību. No 1900. gada viņš sāka izdot mācību grāmatu sērijas „Senā vēsture vidējam vecumam” ("Древняя история для среднего возраста"), „Viduslaiku vēsture” ("История средних веков"), „Jaunā vēsture ģimnāziju vecākajām klasēm” ("Новая история для старших классов гимназий"). Darbi bija ne tikai saturiski bagāti, bet arī krāšņi ilustrēti. Roberts Vipers bija viens no pirmajiem Krievijas vēsturniekiem, kurš sāka rakstīt mācību grāmatas par Seno Austrumu vēsturi [202, 170]. 1905. gadā Roberts Vipers izdeva savu pirmo grāmatu par Senās Grieķijas vēsturi - “Grieķijas vēstures lekcijas” (“Лекции по истории Греции”), kas 1916. gadā pārtapa apjomīgā darbā “Grieķijas vēsture klasiskajā laikmetā” (“История Греции в классическую эпоху IX -IV вв. до Р. Х.”). Šajā darbā pirmoreiz krievu historiogrāfijas vēsturē Senās Grieķijas ekonomiskā, sociālā, politiskā un kultūras vēsture bija parādīta kā vienots vēsturisks process [122, 200].
pasniegšanu komercskolās, kur norādīts, ka to vajag sākt no
4. klases, ņemot par paraugu Roberta Vipera mācību grāmatas
pārizdotā Roberta Vipera
“Senās vēstures mācību grāmata”
“Senās vēstures mācību grāmata”
Roberta Vipera grāmata no
Liepājas pilsētas valdes locekļa,
dabaszinātnieka, aptiekāra,
pilsētas ārsta Dr. Aleksandra
Kaires dāvinājuma. 1937. gadā
A. Kaire novēlēja Latvijas
Universitātei savu bibliotēku.
Karte Roberta Vipera grāmatā
“Grieķijas vēstures lekcijas”
Roberta Vipera mācību grāmatas tika vairākkārt pārizdotas.
Piemēram, Senās vēstures mācību grāmata laika posmā no 1900. līdz 1923. gadam,
tika pārizdota 11 reizes, Viduslaiku vēstures mācību grāmata no 1911. līdz 1923. gadam
- 5 reizes, Jauno laiku no 1906. līdz 1923. gadam - 6 reizes [261, 151].
Viņa ietekme uz nākamajiem vēstures mācību grāmatu rakstītājiem bija tik liela,
ka pat 1930. gadu vidū, kad zinātnieks jau vairāk nekā 10 gadus dzīvoja Latvijā,
PSRS turpināja gan pārizdot viņa grāmatas, gan rakstīt jaunas pēc viņa paraugiem [210, 146-153].
Vēl 20. gadsimta beigās, dažās Krievijas skolās jauno laiku vēsturi mācīja pēc Roberta Vipera
mācību grāmatas ģimnāzijām, ko viņš uzrakstīja pirms Pirmā pasaules kara [255,134].
Senās Grieķijas vēsturi, kas izdota 1916. gadā
Senās Grieķijas vēsturi, kas izdota 1916. gadā
“Viduslaiku vēstures mācību
grāmata ar ilustrācijām un kartēm”
grāmata “Eiropas vēstures četri gadsimti”
kurā kāds lasītājs pierakstījis vēstures notikumu hronoloģiju
Roberta Vipera grāmatas ir populāras arī mūsdienās, tās regulāri pārizdod.
Šeit var redzēt dažas grāmatas, kas tika izdotas pēc 1990. gada:
Grieķijas vēsturi, pārizdots 1995. gadā
Vipera grāmata “Romas civilizācija”
Vipera grāmata par viduslaiku vēsturi
“Jauno laiku vēsture”,
pārizdota 1999. gadā Maskavā
pārizdotās grāmatas, kur atzīmēta
mūsdienu Latvijas teritorija
“Jauno laiku vēsture”, pārizdota
1997. gadā Kijevā, Ukrainā
Roberta Vipera mācību grāmatas skolēniem tika izdotas arī Latvijas Republikā - gan tulkotas latviski, gan krievu valodā.
(1879.-1971., vēsturnieks un
sabiedriskais darbinieks, vairāku
pamatskolas mācību grāmatu
autors) atsauksme par 1921. gadā
latviešu valodā pārtulkotu Roberta
Vipera skolas mācību grāmatu
Senatne”, izdota Rīgā 1925. gadā
valodā izdotā Roberta
Vipera grāmata “Senatne”
“Vispārējā vēsture. Vidus laiki”,
izdota Rīgā, 1926. gadā
iznākošās avīzes “Segodnja”
atsauksme par Roberta Vipera
jauno mācību grāmatu
“Vispārējā vēsture. Senatne”,
kas 1925. gadā izdota Latvijā
vēsture” ar Latvijas Augstskolas
(pēc 1923. gada - LU) zīmogu
lapas ar studentu piezīmēm
laiku vēsture” I daļa, izdota 1930. gadā.
Trīs sējumos iznākušās
Roberta Vipera grāmatas
“Jauno laiku vēsture”
(1937.-1939.)
Lai atvieglotu vēstures studijas Latvijas Universitātes studentiem,
Roberts Vipers sāka izstrādāt universitātes prasībām atbilstošas
mācību grāmatas latviešu valodā. 1937.-1939. gadā trīs sējumos
iznāca viņa darbs „Jauno laiku vēsture”, ko ar lielu interesi
lasīja ne tikai studenti, bet arī skolotāji un vēstures cienītāji.
Savās grāmatās Roberts Vipers mēģināja Latvijas vēstures notikumus
iesaistīt vispārējās vēstures sistēmā, un šādā veidā Latvijas vēsture
ieguva pienācīgu vietu pārējo Eiropas tautu vēstures notikumu virknē.
uzrakstītās grāmatas “Jauno laiku vēsture” 1. daļai
uzrakstītās grāmatas “Jauno laiku vēsture” 2. daļai
uzrakstītās grāmatas “Jauno laiku vēsture” 3. daļai
Roberta Vipera grāmatu par jauno laiku vēsturi augsti novērtēja ne tikai pētnieki, bet arī visi lasītāji,
kurus interesēja vēsture. Arturs Baumanis rakstīja: “Šī grāmata ir mūsu universitātē lasīts kurss,
un tā liecina par autora spēju konkretizēt vēstures vielu dzīvos, pārliecinošos personību tēlos
un notikumu un ideju tēlojumos” [13, 106].
Kultūras fonda dome piešķīra grāmatu izdevniecībai „A. Gulbis” lielu summu „Jauno laiku vēstures” izdošanai. Grāmatas izpelnījās sabiedrības atzinību, piemēram, 1938. gadā Latvijas Kara flotes eskadras komandieris par sevišķu centību un uzcītību apbalvoja zemūdeņu diviziona ūdenslīdēju seržantu Lapiņu ar šo Roberta Vipera izdevumu.
Kultūras fonda dome piešķīra grāmatu izdevniecībai „A. Gulbis” lielu summu „Jauno laiku vēstures” izdošanai. Grāmatas izpelnījās sabiedrības atzinību, piemēram, 1938. gadā Latvijas Kara flotes eskadras komandieris par sevišķu centību un uzcītību apbalvoja zemūdeņu diviziona ūdenslīdēju seržantu Lapiņu ar šo Roberta Vipera izdevumu.
atsauksme par sava skolotāja, Latvijas Universitātes
studentiem uzrakstīto mācību grāmatu “Jauno laiku
vēsture. Napoleona impērijas, liberālisma
un nacionālo kustību laikmets”
atsauksme par sava skolotāja, Latvijas Universitātes
studentiem uzrakstīto mācību grāmatu “Jauno laiku
vēsture. Lielkapiotalisma un militārisma laikmets ”
grāmatas “Jauno laiku vēsture. Liberālisma
un nacionālo kustību laikmets” izdošanai
grāmatu “Jauno laiku vēsture” 1938. gadā
Māja Rīgā, Brīvības ielā 72,
kur 1921.-1937. gadā
bija Krievu Universitātes Kursi
Bija arī kritiski viedokļi par Roberta Vipera „Jauno laiku vēstures” grāmatām.
Piemēram, teoloģijas žurnāls “Ceļš” atzīmēja, ka problemātiska ir “kristniecības”
vārda lietošana. Jājautā arī, vai autors domā, ka “Dievs” jāraksta ar mazo burtu.
Pārmeta, ka dažus reliģiskus jautājumus, piemēram, par reformāciju autors nav pareizi attēlojis [6, 325].
“Mūsdienu universitātes izglitība... vērsta galvenokārt uz to, lai izveidotu grāmatu tarpus un akurātus zēnus” - R. Vipers
Roberts Vipers arī domāja, kā reorganizēt mācību procesu skolās. Viņš pievērsa lielu uzmanību fiziskajai audzināšanai, atzīmējot, ka tā ir tikpat svarīga kā garīgā vai morālā audzināšana. Pētīja, kā skolas programmas, mācību metodes, ārpusskolas nodarbības, mācību telpu stāvoklis, mēbeles un interjers ietekmē skolēnu veselību. Viņš uzstājās pret slēgtā tipa mācību iestādēm, jo tajās attīstoties kaitīgi ieradumi.
Roberts Vipers uzskatīja, ka ir nepieciešams celt skolotāju algas, lai apdāvināt cilvēki piekristu strādāt skolās, kā arī lai tie, kas jau tur strādā, nepārvērstos par ierēdņiem-formālistiem. Zinātnieks norādīja, ka nepieciešamas vidusskolu skolotāju regulāras sanāksmes, kuru laikā pasniedzēji varēs apmainīties ar pieredzi. Viņš izvirzīja jautājumu par bibliotēku lomu mācību iestādēs, norādot, ka pasniedzējs nevar iztikt tikai ar tām grāmatām, kas ir viņam mājās. Roberts Vipers uzskatīja, ka mācību iestādei nepieciešams pasūtīt jaunākās zinātniskās grāmatas un žurnālus [181, 52-74; 231, 306-318].
Pēc ierašanās Latvijā, Roberts Vipers lasīja lekcijas vidusskolu skolotājiem. Piemēram, spriežot pēc Latvijas vidusskolu skolotāju biedrības protokolu grāmatas, 1925. gada 9. februāra Valdes sēdē, tika nolemts 14.-18. aprīlī rīkot vēstures lekciju ciklu, kas domāts vidusskolas skolotājiem. Roberts Vipers tika aicināts nolasīt lekcijas par jauno laiku vēsturi [40, 8-9].
“Mūsdienu universitātes izglitība... vērsta galvenokārt uz to, lai izveidotu grāmatu tarpus un akurātus zēnus” - R. Vipers
Roberts Vipers arī domāja, kā reorganizēt mācību procesu skolās. Viņš pievērsa lielu uzmanību fiziskajai audzināšanai, atzīmējot, ka tā ir tikpat svarīga kā garīgā vai morālā audzināšana. Pētīja, kā skolas programmas, mācību metodes, ārpusskolas nodarbības, mācību telpu stāvoklis, mēbeles un interjers ietekmē skolēnu veselību. Viņš uzstājās pret slēgtā tipa mācību iestādēm, jo tajās attīstoties kaitīgi ieradumi.
Roberts Vipers uzskatīja, ka ir nepieciešams celt skolotāju algas, lai apdāvināt cilvēki piekristu strādāt skolās, kā arī lai tie, kas jau tur strādā, nepārvērstos par ierēdņiem-formālistiem. Zinātnieks norādīja, ka nepieciešamas vidusskolu skolotāju regulāras sanāksmes, kuru laikā pasniedzēji varēs apmainīties ar pieredzi. Viņš izvirzīja jautājumu par bibliotēku lomu mācību iestādēs, norādot, ka pasniedzējs nevar iztikt tikai ar tām grāmatām, kas ir viņam mājās. Roberts Vipers uzskatīja, ka mācību iestādei nepieciešams pasūtīt jaunākās zinātniskās grāmatas un žurnālus [181, 52-74; 231, 306-318].
Pēc ierašanās Latvijā, Roberts Vipers lasīja lekcijas vidusskolu skolotājiem. Piemēram, spriežot pēc Latvijas vidusskolu skolotāju biedrības protokolu grāmatas, 1925. gada 9. februāra Valdes sēdē, tika nolemts 14.-18. aprīlī rīkot vēstures lekciju ciklu, kas domāts vidusskolas skolotājiem. Roberts Vipers tika aicināts nolasīt lekcijas par jauno laiku vēsturi [40, 8-9].
lekciju Rīgas mācībspēkiem un viņu ārzemju koleģiem
Universitātes Kursos. Vēstures skolotājiem - ieeja bez maksas
Krievu Universitātes Kursu
profesoru 1921.-1926. gadā
publicētie darbi. Starp tiem ir
trīs Roberta Vipera darbi
Profesors lasīja latviešu tautas vēstures lekcijas arī Krievu Universitātes Kursos (Русские Университетские Курсы jeb Р.У.К.),
kas darbojās Rīgā no 1921. gada un kļuva par savdabīgu bijušās Krievijas impērijas zinātnes inteliģences garīgo centru Latvijā.
Kursu organizētāji uzskatīja par savu pienākumu palīdzēt krieviem izprast Latvijas republikas intereses un iekļauties
“dzīvajā kultūras saiknē” ar jauno vidi [47, 11]. Saskaņā ar noteikumiem šie kursi tika klasificēti kā: 1)
oficiāla augstākā mācību iestāde; 2) zinātniska sabiedrība; 3) izglītošanas sabiedrība, dibināta saskaņā ar tautu universitāšu principiem.
Augstskolai nebija daudz līdzekļu, tāpēc visi profesori lasīja lekcijas par ļoti zemu atalgojumu - 1 rublis un 3 kapeikas
(pēc bijušās Krievijas Impērijas naudas sistēmas) par vienu lekcijas stundu, bet vairāki pasniedzēji piekrita strādāt pat par pusi
no šīs summas vai arī vispār atteicās no algas un lasīja lekcijas par brīvu izglītības un krievu kultūras atdzimšanas labad.
Krievu Universitātes Kursu pasniedzēji strādāja arī kā tautas universitātes pārstāvji, lasot lekcijas dažādās Latvijas un Igaunijas
izglītības iestādēs [245, 6, 9, 15, 16].
Roberts Vipers bija arī Vēstures skolotāju biedrības loceklis.
Par lielu ieguldījumu vēstures pasniegšanā skolās, par to, ka mācīja mīlēt un cienīt latviešu tautas pagātni, 1935. gada 3. martā VSK biedru sapulcē Roberts Vipers tika vienprātīgi ievēlēts par goda biedru, un viņam tika pasniegts to apstiprinošs diploms.
Biedrības priekšnieks Nikolajs Vīksniņš atzīmēja, ka: “Latvijā ir tikai viena pilntiesīga universitāte, kas mūs mācījusi mīlēt un pētīt savu vēsturi… Šajā darbā lieli nopelni ir tiem mūsu universitātes profesoriem, kurus Vēstures skolotāju biedrība sumina kā savus pirmos goda biedrus”. Ar lielu gandarījumu biedrība atzīmē to, ka Latvijas Universitāte, sevišķi vēstures profesori ir lielā mērā veicinājuši biedrības darbību [52, 9-10, 47].
Roberts Vipers bija arī Vēstures skolotāju biedrības loceklis.
Par lielu ieguldījumu vēstures pasniegšanā skolās, par to, ka mācīja mīlēt un cienīt latviešu tautas pagātni, 1935. gada 3. martā VSK biedru sapulcē Roberts Vipers tika vienprātīgi ievēlēts par goda biedru, un viņam tika pasniegts to apstiprinošs diploms.
Biedrības priekšnieks Nikolajs Vīksniņš atzīmēja, ka: “Latvijā ir tikai viena pilntiesīga universitāte, kas mūs mācījusi mīlēt un pētīt savu vēsturi… Šajā darbā lieli nopelni ir tiem mūsu universitātes profesoriem, kurus Vēstures skolotāju biedrība sumina kā savus pirmos goda biedrus”. Ar lielu gandarījumu biedrība atzīmē to, ka Latvijas Universitāte, sevišķi vēstures profesori ir lielā mērā veicinājuši biedrības darbību [52, 9-10, 47].
Krievu-slāvu nodaļas 1926. gada mācību programma,
kur redzams, ka Roberts Vipers lasīja priekšmetu
“Viduslaiku un jauno laiku vēsture”
Roberta Vipera 04.02.1934.
Vēstures skolotāju biedrībā
nolasītais referāts “Vispārējās
piezīmes par dzimtbūtības
izcelšanos un tās evolūciju”,
kas 1935. g. tika publicēts
žurnālā “Burtnieks”
Roberta Vipera 04.02.1934.
Vēstures skolotāju biedrībā
nolasītais referāts “Vispārējās
piezīmes par dzimtbūtības
izcelšanos un tās evolūciju”,
kas 1935. g. tika publicēts
žurnālā “Burtnieks”
Roberts Vipers aktīvi piedālījās VSK darbībā, lasot referātus. 05.02.1933.
viņš uzstājās ar referātu “Divi XV g. s. jaunizgudrojumi: dzimtbūšana un muižniecība”,
04.02.1934. - ar referātu “Vispārējās piezīmes par dzimtbūtības izcelšanos un tās evolūciju” [52, 11].
29. - 30.06.1934. notika Pirmais Latvijas vēstures skolotāju kongress, kurā Roberts Vipers nolasīja referātu “Latvijas vēstures saistības ar vispārējo” [52, 33].
Aizpildot anketu, ko 1940. gada 29. novembrī padomju vara izplatīja starp Latvijas Universitātes pasniedzējiem, Roberts Vipers uz jautājumu: “Kādās sabiedriskās organizācijās esat par locekli”, atzīmēja, ka ir LPSR skolotāju arodbiedrības Rīgas nodaļas biedrs, kartes Nr. 8748 [43, 67].
29. - 30.06.1934. notika Pirmais Latvijas vēstures skolotāju kongress, kurā Roberts Vipers nolasīja referātu “Latvijas vēstures saistības ar vispārējo” [52, 33].
Aizpildot anketu, ko 1940. gada 29. novembrī padomju vara izplatīja starp Latvijas Universitātes pasniedzējiem, Roberts Vipers uz jautājumu: “Kādās sabiedriskās organizācijās esat par locekli”, atzīmēja, ka ir LPSR skolotāju arodbiedrības Rīgas nodaļas biedrs, kartes Nr. 8748 [43, 67].
sakarā ar vispārējo Eiropas vēsturi” no Latvijas Vēstures
skolotāju biedrības rakstu krājuma “Pagātne un tagadne”
Vēstures skolotāju kongresā 1934. gadā (raksts no
“Izglītības Ministrijas Mēnešraksta” Nr.9, 1934)
Vēstures skolotāju kongresā 1934. gadā (raksts no
“Izglītības Ministrijas Mēnešraksta” Nr.9, 1934)
Vēstures skolotāju kongresā 1934. gadā (raksts no
“Izglītības Ministrijas Mēnešraksta” Nr.9, 1934)
skolotāju biedrības
aktivitātēm 1934. gadā
(raksts no Latvijas Skolotāju
Savienības žurnāla
“Mūsu Nākotne”, Nr.11. )
“Jaunas problēmas vēstures
filosofijā”, kas tika nolasīta
03.03.1935. notikušajā VSK
sanāksmē. Tajā pašā gadā runa
bija publicēta žurnālā
“Daugava” (Nr.6, 1935.)
sanāksmē nolasītais referāts
“Eiropas kultūrvēsturiskie laikmeti”,
publicēts 1936. gadā žurnālā
“Daugava” 3. numurā
Vēstures skolotāju biedrības
darbībā ( “Izglītības Ministrijas
Mēnešraksta” Nr. 5./6, 1937. gads)
arodbiedrības Rīgas nodaļas biedrs ar karti Nr. 8748