Atdzimšana. Medicīnas fakultāte pēc atjaunošanas 1998. gadā

Atdzimšana. Medicīnas fakultāte pēc atjaunošanas 1998. gadā

Trešās atmodas laikā un Iīdz ar vienotas Latvijas Ārstu biedrības atjaunošanu 1988.gadā profesors llmārs Lazovskis izvirzīja koncepciju medicīnas augstskolas pārveidei. Akadēmiskā sabiedrībā aizvien reālāka kļuva doma par medicīnas augstskolas atgriešanos Latvijas Universitātes sastāvā. Tomēr jaušamas pārmaiņas vēl nenotika, vien Rīgas Medicīnas institūts tika pārdēvēts par Latvijas Medicīnas akadēmiju (kopš 2002. gada – Rīgas Stradiņa universitāte). Izmaiņas augstākā medicīnas izglītībā sākās, briestot un saasinoties iekšējām pretrunām Latvijas Medicīnas akadēmijā, kur brīvi domājoši un demokrātiski noskaņoti mācībspēki izeju saskatīja domā par Medicīnas fakultātes atjaunošanu Latvijas Universitātē. Gan medicīnas studentiem, gan mācībspēkiem un zinātniekiem par visu svarīgāka bija izvēles brīvība, nepieļaujot neaizsargātību, lai nekādā gadījumā nebūtu jācieš par brīvi izteiktu domu. Domstarpības ar jauno akadēmijas vadību guva aizvien nepatīkamāku izpausmi, konkretizējoties ekonomiskajos draudos un mācībspēku atbrīvošanā no darba nevis kompetences trūkuma, bet gan atšķirīgu uzskatu dēļ. Par spīti riskam zaudēt iztiku, docents Uldis Vikmanis nolēma apvienot atlaistos kolēģus un rodot domubiedrus kopīgam darbam, veidojot mūsdienīgu studiju programmu medicīnā. Iespēja bija viena – Latvijas Universitāte, kurā gadu desmitiem bija veidojusies labvēlīga akadēmiskā gaisotne. Tika sākta atbalsta meklēšana, dažādu institūciju piesaistīšana un mācību programmas izstrāde. Pirmā iniciatīvas grupas sēde notika 1997. gada 22. oktobrī. Vienprātīgi tika atbalstīta doma, ka Medicīnas fakultāte netiek veidota no jauna, bet gan tiek atjaunota. Īsā laikā tika sagatavota petīcija LU rektoram Jurim Zaķim „Par Medicīnas fakultātes atjaunošanas nepieciešamību Latvijas Universitātē”. Sekoja saruna ar rektoru, kuras gaitā viņš izteica atbalstu fakultātes atjaunošanā. LU Senāta komisiju principiāls atbalsts tika rasts 24. novembrī, savukārt fakultātes atjaunošanai nozīmīgā LU Senāta sēde notika 1997. gada 27. decembrī. LU Senāts vienprātīgi pieņēma lēmumu Nr. 170 „Par Medicīnas fakultātes atjaunošanu Latvijas Universitātē”. Sākās intensīvs darbs, lai nākamā gada rudenī viss būtu sagatavots studiju sākumam. Ar LU rektora Jura Zaķa 1998. gada 2. februāra pavēli par fakultātes pagaidu dekānu tika iecelts docents Uldis Vikmanis.

Jaunievēlētie profesori 1998. gada 15. jūlijā	LU Medicīnas fakultātes atjaunošanas svinīgā sēde 1998. gada 4. septembrī
Dekanāta sēde 1998. gada decembrī.	Dekanāta telpu atklāšana 1999. gada 25. novembrī.

  Sekmīgi tika sagatavotas studiju programmas ārsta grāda iegūšanai, ko Senāts apstiprināja 1998. gada 23. martā. 1. jūnijā fakultāte oficiāli uzsāka darbu, bet 15. jūlijā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta Habilitācijas un promocijas padomē tika ievēlēti pirmie trīspadsmit profesori. Tika izveidots Medicīnas fakultātes atjaunotnes fonds. Pēc tam budžeta grupā  tika uzņemti pirmie 30 studenti. Medicīnas fakultātes atjaunošanas svinīgā sēde notika 1998.gada 4. septembrī LU Lielajā aulā un 7. septembrī fakultātē jau sākās mācību darbs. Tā kā studiju sākumposmā tiek apgūti vispārizglītojoši priekšmeti (bioloģija, ķīmija, fizika, valodas), to docēšanu uzņēmās atbilstīgas LU fakultātes, bet Medicīnas fakultāte ar 7.septembri sāka apmācību cilvēka anatomijā. Līdztekus norisinājās fakultātes organizatoriskās struktūras izveide. 15.septembrī tika izveidota fakultātes Dome 18 cilvēku sastāvā, par priekšsēdētāju ievēlot profesoru Māri Baltiņu un par sekretāru – profesoru Arni Vīksnu. Domes 23. decembra sēdē par dekānu vienprātīgi tika ievēlēts profesors Uldis Vikmanis, kas Iīdz tam pildīja pagaidu dekāna pienākumus. Medicīnas fakultātes nolikumu LU Senāts apstiprināja 26. oktobrī. Klīnisko priekšmetu apguvei pirmo sadarbības līgumu fakultāte 1998. gada 20. oktobrī noslēdza ar Latvijas Jūras medicīnas centru, kur tika atklāta Medicīnas fakultātes Ķirurģijas klīnika. Turpmāk līdzīgi Iīgumi tika noslēgti ar Rīgas 1. klīnisko slimnīcu, Latvijas Onkoloģijas centru u. c. ārstniecības iestādēm.

Pirmais izlaidums pēc fakultātes atjaunošanas. 2000. gada 2. februāris	Farmāciju studiju programmas vadītāja profesore Ruta Muceniece ar saviem pirmajiem audzēkņiem 2000. gada 22. novembrī.
Profesore Ingrīda Rumba (labā pusē) un asociētā profesore Silvija Remberga (kreisā pusē) ar studentiem nodarbībā klīnikā 2008. gada 12. martā	Nodarbība LU Medicīnas fakultātē. 2002. gads

  Pirmā Medicīnas fakultātei pakļautā struktūrvienība bija Sociālās pediatrijas centrs, kas tika izveidots sadarbībā ar profesoru Teodoru Helbrigi no Minhenes un svinīgi atklāts 1998. gada 26. novembrī. Notika pietiekami plaša sadarbība ar partneriem kā Latvijā, tā ārvalstīs. Īpaši jāatzīmē ārzemju latviešu organizāciju atsaucība dažādu dāvinājumu veidā (PBLA, ALA, LĀZA u. c.), atsaucās arī pirmskara fakultātes absolventi. 1999. gada 15. martā fakultātes darbā pavisam bija iesaistīti 47 mācībspēki, starp kuriem 30 habilitēti doktori un 12 doktori. Pieaugot studentu skaitam, palielinājās arī štata docētāju skaits. Pētniecības jomā fakultātē galvenokārt tika pārmantotas tēmas no mācībspēku iepriekšējām darbvietām, līdz ar to arī plaša sadarbība ar daudzām zinātniskām institūcijām. Fakultātes nostiprināšanas labākais apliecinājums bija dekanāta ierīkošana un atklāšana 1999. gada 25. novembrī ēkā Šarlotes ielā 1. Lai nodrošinātu fakultātē veikto pētījumu publicēšanu, 1999. gada 29. decembrī Dome apstiprināja LU Rakstu medicīnas sērijas redakcijas kolēģiju.

LU Medicīnas fakultātes Eksperimentālās ķirurģijas centrs. Studentu praktiskie darbi. 2004. gads.	LU Medicīnas fakultātes auditorijas atklāšana Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīcā. 2007. gada 5. novembris.
LU Medicīnas fakultātes absolventu izlaidums. 2007. gada jūnijs.	Nodarbība anatomijā 2007. gada 17. decembrī.

  Pirmais izlaidums no tika 2000. gada ziemā LU Senāta sēžu zālē ļoti svinīgos apstākļos. Ārsta zvērestu deva pirmie četri absolventi. Vēlāk par studentu klīniskās apmācības ziņā stabilām fakultātes mācību bāzēm bija kļuvušas labākās un ievērojamākās Rīgas ārstniecības iestādes – Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas 1.slimnīca u. c. Stabilizējoties un iekļaujoties gadskārtējā darbu ritmā, Medicīnas fakultāte vairs nebija pati mazākā Latvijas Universitātes fakultāte. Dekanātā Šarlotes ielā 1a bija izbūvētas vairākas telpas, ierīkotas jaunas auditorijas, krietni uzlabots apmācību tehniskais nodrošinājums. Lai sekmētu pētniecību un ar to saistītos dažādu resursu jautājumus, 2007. gadā tika izveidota LU Medicīnas fakultātes Zinātnes komisija un apstiprināts tās nolikums. 2008. gada maijā par Medicīnas fakultātes dekāni tiek ievēlēta Ingrīda Rumba-Rozenfelde, kura šos pienākumus veic joprojām. 2009. gads pārsteidzis ar necerēti augstu interesi par medicīnas studijām – LU Medicīnas fakultāte saņēmusi lielāko studiju pieteikumu skaitu 11 gadu laikā kopš tās atjaunošanas.

LU Medicīnas fakultātes dekāna vēlēšanas. 2008. gada 12. maijs.	Izstādes "Atjaunotā LU Medicīnas fakultāte: 1998–2008" atklāšana. 2008. gada 19. maijs.
Medicīnas fakultātes jubilejai veltītās grāmatas "LU Medicīnas fakultāte 1998–2008"atvēršana. 2008. gada 26.maijs	Atjaunotās LU Medicīnas fakultātes desmitgades svinības. 2008. gada 29. maijs