Profesors Māris Laiviņš

Dr.habil.geogr, profesors, bioloģijas doktors. Viens no vadošajiem zinātniekiem bioloģiskās daudzveidības un meža ekosistēmu izpētes jomā Latvijā. Žurnāla „Latvijas veģetācija” galvenais redaktors. Fakultātē strādā no 1992.gada. Studiju kursi: „Bioģeogrāfija”, „Mežu ekoloģija un mežsaimniecības problēmas”.

Vēl būdams ģeogrāfijas students (Ģeogrāfijas fakultāti beidzis 1966.gadā) Māris Laiviņš uzsāka zinātnisko darbību, dodoties uz Irkutsku, kur PSRS ZA Sibīrijas un Tālo Austrumu Ģeogrāfijas institūtā veica pētījumus par Rietumsibīrijas mežu ģeosistēmām un augāja un augšņu ģeogrāfiju. Pētījumi Sibīrijā turpinājās no 1967. līdz 1972.gadam, šajā laikā publicēti vairāki zinātniskie raksti par taigas ģeosistēmu procesiem. Pēc atgriešanās Latvijā pētnieciskā darbība saistīta galvenokārt ar mežiem; vairāk nekā 30 gadi nostrādāti Latvijas zinātniski pētnieciskajā Mežsaimniecības problēmu institūtā (kopš 1990.g. Valsts Mežzinātnes institūts “Silava”). Intensīvi pētījumi notika par aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas plānošanu, veģetāciju un apsaimniekošanu. Šajā laikā izstrādāta arī zinātņu kandidāta disertācija par salu bioģeogrāfiju, kas tolaik bija viens no aktuālākiem bioģeogrāfijas tematiem visā pasaulē. 1983.g Tartu aizstāvēta disertācija „Latvijas aizsargājamo ezera salu veģetācija”, un iegūts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds. Šajā periodā kopumā publicēti vairāk nekā 120 zinātniski un populārzinātniski raksti. Nozīmīgs ir M.Laiviņa ieguldījums Meža monitoringa sistēmas ieviešanā Latvijā (1980.gadu beigas), viņš ir izstrādājis veģetācijas monitoringa metodiku Integrālajam Mežu monitoringam un kritērijus mežu bioloģiskās daudzveidības novērtējumam, kā arī ilgstoši veicis apjomīgus lauka pētījumus gan Integrālā mežu monitoringa ietvaros, gan Ventspils un Ogres pilsētas mežos. Ražīgs pētnieciskās darbības posms ir arī 1990.gadi, kad Māris Laiviņš intensīvi pētīja priežu mežu ekosistēmu dinamiku vides faktoru ietekmē, kā rezultātā 1997.gadā tika izstrādāta un aizstāvēta habilitētā doktora disertācija „Latvijas boreālo priežu mežu sinantropizācija un eitrofikācija”. Šajā laikā (1991.g.) M.Laiviņš uzsāka arī darba gaitas Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē pirmajos gados esot docents, vēlāk ievēlēts par asociēto profesoru un profesoru. No 2002. līdz 2006.gadam vadījis Dabas ģeogrāfijas katedru un Bioģeogrāfijas laboratoriju. Sagatavoti un vadīti studiju kursi Bioģeogrāfija, Ievads dabas ģeogrāfijā, Meža resursi un to pārvalde, Ilgtspējīga mežsaimniecība, Veģetācijas ģeogrāfija un ekoloģija. M.Laiviņš aktīvi piedalījies jauno zinātnieku audzināšanā, gan kā Ģeogrāfijas doktorantūras padomes priekšsēdētājs, veicinot ģeogrāfijas doktorantūras studiju attīstību, gan arī pats vadījis 8 promocijas darbu izstrādi gan par mežu, dabisko zālāju un jūras piekrastes augāja daudzveidību un ģeogrāfiju, gan kokaugu sugu un invazīvo lakstaugu sugu izplatību un ģeogrāfiju Latvijā. 2007.g. LU Bioloģijas institūtā pēc Māra Laiviņa iniciatīvas dibināta Ģeobotānikas laboratorija, kuras galvenais pētījumu objekts ir Latvijas augāja klasifikācija un ģeogrāfija. Māris Laiviņš ir laboratorijas vadītājs, un aktīvi turpina zinātnisko darbību. Kā pats nozīmīgākais ieguldījums Latvijas ģeogrāfijā jāmin Māra Laiviņa pētījumi par Latvijas bioģeogrāfiju un augāja klasifikāciju, kas intensīvākie bijuši tieši pēdējos gados. Ir izstrādāta Latvijas priežu mežu sintaksonomija un turpinās darbs pie platlapju un egļu mežu, un citu veģetācijas tipu klasifikācijas. Bioģeogrāfisko pētījumu ietvaros ir veikta Latvijas klimata parametru bioģeogrāfiskā interpretācija, aktualizēti agrāko gadu Latvijas bioģeogrāfu pētījumi saistībā ar fitoģeogrāfiskām līnijām Latvijas teritorijā, raksturoti sugu un sabiedrību migrācijas ceļi Latvijā, veikta konkrēto floru bioģeogrāfiskā analīze, skaidrota boreālā un nemorālā bioma ekotona augu sabiedrību struktūra, mijiedarbība un transformācija Latvijā klimata pasiltināšanās un piesārņošanas ietekmē. M.Laiviņš ir dibinājis un ir galvenais redaktors periodiskam zinātnisku rakstu krājumam „Latvijas Veģetācija”, kurš ir vienīgais šādas tematikas zinātniskais izdevums un kuram ir nenoliedzama nozīme veģetācijas zinātnes attīstībā Latvijā mūsdienās. 10 gadu laikā jau iznākuši 20 numuri, aptverot ļoti dažādas augāja uz floras izpētes tēmas (vēsture, ģenētiskā, sugu un sabiedrību daudzveidība, klasifikācija, ģeogrāfija, ekoloģija utt.). Māris Laiviņš ir erudīts pētnieks, un pēdējo gadu desmitu aktīvākais un produktīvākais zinātnieks Latvijā veģetācijas zinātnes un bioģeogrāfijas jomā. Viņa intereses un zināšanas nebūt neaprobežojas ar augāja ģeogrāfiju, bet tās ir ļoti plašas gan vispārīgajā ģeogrāfijā un zinātnes vēsturē, gan latviešu kultūrā, mākslā un vēsturē. Viņa vadībā notikušas daudzas bioģeogrāfiskas ekskursijas un semināri gan studentiem, gan veģetācijas pētniekiem, kuras palikušas atmiņā kā aizraujoši ceļojumi ne vien Latvijas ģeogrāfijā, bet arī kultūrā un vēsturē.

Docente Solvita Rūsiņa

Ekspedīcijā Krustkalnu rezervātā 1998.g.

Latvijas ģeogrāfijas biedrības pilnsapulcē 2006.gadā.

Ekspedīcijā 1999.g. jūnijā Kalamecu-Markūzu gravā.

M.Laiviņš ekspedīcijā 1998.gadā kopā ar botāniķiem Barkavā.

Latvijas kokaugu atlants = Atlas of Latvian woody plants / Māris Laiviņš ... [u.c.]. Rīga : Apgāds "Mantojums", 2009. (606 lpp.)

Laiviņš, Māris, Latvijas boreālo priežu mežu sinantropizācija un eitrofikācija / Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte. Publicētie darbi. Rīga, 1998.