Profesore Aija Melluma

Dr.habil.geogr., profesore. Fakultātē strādāja no 1997. līdz 2002. gadam. Studiju kurss: „Vides ģeogrāfija”.

Profesore Aija Melluma ir starp spilgtākajiem un sabiedrībā visplašāk atzītajiem Latvijas mūsdienu ģeogrāfiem. Daudzšķautnainā pētnieciskā darbība, profesores vairāku gadu desmitos veiktie ģeogrāfiskie darbi gan tematiski, gan arī pēc to nozīmes ir aptveroši un dziļi ilgam laikam. Akadēmiskās ģeogrāfijas pamatstudijas Latvijas Universitātē 1950. gadu beigās un doktorantūras studijas 60. gadu vidū bija pirmais un ar fakultāti visciešāk saistītais dzīves posms. Tam sekoja vairāk kā 20 gadu darbs Mežsaimniecības pētījumu institutā, 80. gadu beigās izveidotajā Vides komitejā, nedaudz vēlāk Latvijas lauksaimniecības universitātē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Otrs ar fakultāti saistītais ir profesūras posms - 1997. gadā Aija Melluma, paralēli darbam ministrijā, uzsāka strādāt arī Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. Joprojām Aija Melluma ir pētnieciskā darbā, sadarbībā ar kolēģiem un vada studentu darbus. Aijas Mellumas veiktā pētnieciskā darba lauks aptver vairākus, gan saistītus, gan arī atšķirīgus tematiskos lokus. Katrā no tiem ir liels publikāciju skaits. Tie nes lielu gan ideju, gan lietišķu metodisku pieeju izstrādnes, kuras turpinās arī sekotāju pētījumos, kā arī Latvijas vietu un teritoriju attīstības praktiskajā dzīvē. Ainavu pētniecība ir viena no pastāvīgajiem profesores darba laukiem, kas aizsākās ar ainavekoloģisku - kompleksu telpiskās struktūras pieeju augšņu, augu sabiedrību un cilvēka darbības pētījumos. Šodien Aija Melluma ainavu studijās vislielāko vērību pievērš kultūras, vēsturiski ģeogrāfiskiem un plānošanas jautājumiem. Ar vispaliekošāko lietišķo nozīmi ir Aijas Mellumas paveiktais teorētiskais un metodiskais darbs dabas aizsardzības jomā. Profesore ir izstrādājusi zinātnisko pamatojumu un metodiski vadījusi izpētes un plānošanas darbu izveidojot mūsdienu Latvijas dabas aizsardzības pamatteritorijas: Gaujas nacionālais parks, 5 aizsargājamo ainavu apvidi, kultūrvēsturiskā teritorija Lībiešu krasts, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, dabas parki Talsu pauguraine, Gaiziņkalns, Daugavas loki u.c. Tā bija jauna – kompleksi ģeogrāfiska un zinātniski pamatota pieeja, kura guva īpašu atzinību un sekotājus plaši ārpus Latvijas robežām.
Kā ainavu un dabas aizsardzības pētījumu sastāvdaļa, bet arī kā atsevišķs, izceļams ir profesores darbs cilvēka darbības ietekmes uz dabas kompleksiem izpētē. Šī darba nozīme šodien ir t.s. atropogēnās ietekmes metodikām, kas balstījās uz ainavekoloģiski izsvērtiem un skrupuloziem lauka apsekojumiem un mērījumiem vietās un rezultātu kompleksi ģeogrāfisku izvērtējumu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Aija Melluma veica lielu ieguldījumu teritoriju attīstības analīzē un valsts reģionālās attīstības politikas izstrādē. Strādājot valsts pārvaldes institūcijās lietišķu uzdevumu īstenošanā profesore pēc būtības turpināja pētnieces darbu – izstrādāja zinātniski metodisku pamatojumu, sagatavoja empīrisku argumentāciju un analītiski skaidroja nepieciešamos valsts teritoriju attīstības vadības risinājumus. Arī šajā laikā Aija Melluma izveidoja daudz publikāciju, t.sk. grāmatas par teritoriju attīstības jautājumiem. Aijas Mellumas pētnieces darbu dažādajās ģeogrāfijas jomās vieno funkcionāla pieeja. Pētnieciskā pieeja, izpētes jautājumiem un ģeogrāfiskajai situācijai izvēlētās vai no jauna izstrādātās metodes un analīzes rezultāti allaž tā ir bijuši vērsti uz lietišķiem risinājumiem vai izmantojami praksē netieši. Profesorei ir ļoti vieda un elastīga domāšana. Vienlaikus, lai saklausītu A.Mellumas teiktās un neizteiktās domas, ir jāsaprot sievišķīgais, rimtais un brīžiem arī ironiskais profesores stils. Vislielākais Aijas Mellumas devums Latvijas ģeogrāfijā ir sarunas. Tās ir dziļas un klusinātas – uz pārdomām rosinošas, uzdodošas jautājumus un aicinošas pētnieciskām studijām... Tās ir sarunas ar studentiem, kuras notika auditorijā. Kolēģiem visvērtīgākās joprojām ir sarunas vietu pētījumu izbraucienos, protams, arī vienkārši satiekoties.

Asoc. profesors Pēteris Šķiņķis