Akadēmiskais centrs
FiloZofija vai filoSofija. Kas ir patiesība?
Maija Kūle. Sieviete. Sieva. Divu dēlu māte. Piecu mazbērnu vecmamma. Personība. Maija Kūle ir pasaulē un pasaule ir viņā.
Re, kā! Nu gluži kā Imanta Ziedoņa dzejolī.
Nu, re, kā pasaule bez manis
aizplūst brīvos vējos:
negrib, ne ka to lauž,
ne ka es uzkundzējos (1).
Tā pasaule jau tepat atrodama, jo, kā minēts, profesore ir ļoti nodarbināta: lekcijas, pētnieciskais un sabiedriskais darbs, arī vadošie amati dažādās institūcijās prasa savu. Atzinības viņai netrūkst, tomēr slodze ir liela. Neskatoties uz jau minēto, ievērojamā latviešu filoZofe kopā ar dzīvesbiedru Rihardu Kūli laiž klajā grāmatu “FiloSofija”. Nē, jūs nepārskatījāties, - nepārklausījāties - filoSofija. Šeit parādās mūžvecais jautājums: “Kas ir patiesība?”
Nosaukums “filozofija” radies no diviem grieķu vārdiem: philein un sophia, kas attiecīgi nozīmē mīlēt un gudrība, burtiski - gudrības mīlēšana.
Latviešu valodā lieto abus terminus, jo no pareizrakstības viedokļa abi varianti - gan filozofija, gan filosofija - ir pareizi. Dominējošā versija ir filozofija. Daļa no filozofiem uzskata, ka pareizi būtu rakstīt filosofija, jo grieķu vārds sophia, kas ir šī termina izcelsmes pamatā, sākas ar burtu s. Domājams, ka vārds “filozofija” radies vācu valodas izrunas ietekmē. Vēl uzskata, ka filozofija un filosofija ir divi dažādi termini. Filozofija ir vairāk doma par domu, bet filosofijā vairāk skatās it kā uz debesīm, vispārināti.
Patiesība ir tā, ka par pasauli un lietu kārtību ir jādomā gan filosofijā, gan filozofijā.
Tomēr vārdi gudrības mīlēšana attiecināmi uz abiem terminiem, jo “filosofijas vēsture ir kā mūžīgs dialogs starp laikmetiem, tautām un personībām. Tieši tāpēc tā ir saistoša un nekad nenoveco,” - atzīst grāmatas autori.
Uzskatot, ka filosofijas vēsturi un mūsdienu problēmas var interpretēt dažādi, autori par galvenajiem mezglpunktiem filosofijas izpratnē izvirza kultūru un cilvēku. Šīs Maijas Kūles atziņas sasaucas ar Jaunā Rīgas teātra galvenā režisora Alvja Hermaņa ētiskajiem noteikumiem (teātra) darbiniekiem un skatītājiem, proti, “teātra uzmanības objekts ir cilvēka pētniecība visās viņa izpausmēs. Ja mēs pieļausim parādīties tikai glītajai un kārtīgajai cilvēka dabas pusei, mēs nekad neuzzināsim itin neko par cilvēka noslēpumiem un bezdibeņiem, - kas ir tieši tas, kas mūs šai darbā un dzīvē interesē” (2).
Ir jādomā, lai arī kādā situācijā un apstākļos mēs nonāktu, ne tikai par maizi dienišķo, bet arī par apkārtējo vidi, savstarpējo cieņu, jo “cieņa ir viens no jēdzieniem, kas raksturo cilvēka dzīvi civilizētos apstākļos” - uzskata profesore Maija Kūle. - “Cilvēka cieņai atbilstoša dzīve ir ne tikai fizisko pamatvajadzību apmierināšana, bet arī garīga atzīšana no līdzcilvēku puses, ko spēj nodrošināt darbs, pienākuma apziņa un vēlme attīstīties, kas tikai kopumā sniedz iespēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā dzīvē” (3).
Maijai Kūlei iecerētu darbu vēl ir diezgan, gan jādomā par jaunu grāmatu, gan jācer 2023. gadā aizbraukt uz Pasaules filozofu kongresu, kas notiks Melburnā, Austrālijā. Nu, re! Jācer, ka tā arī notiks!
Re, kāds starojums no tevis nāk!
Re, kā gribam dzīvot vēl skaistāk!
Viss iet bojā. Paliek tik – no gara.
Kaut kāds nieks, kas tevi skaistu dara (1).
Izmantotie informācijas avoti:
-
Ziedonis, Imants. Re, kā : dzejoļi / Imants Ziedonis ; [ilustrējusi H. Antimonova]. - Rīga : Liesma, 1981. 152, [6] lpp. : il., faks.
- Hermanis publicē uzvedības noteikumus. “Uzvedības noteikumus teātris un politkorektums nav savienojami”.
-
Kūle, Maija: Cieņa ir dzīve atzīšanas režīmā : [par sociālā nodrošinājuma atbilstību cilvēka cieņai : saruna ar filozofi, profesori] / Maija Kūle ; pierakstīja Guntars Laganovskis. Rīgas Apriņķa Avīze Pielikums "Kodols", Nr. 59 (2020, 11. augusts), [1.], 3. lpp.