Akadēmiskais centrs
vadītājas Helgas Ingeborgas Melnbārdes
darinātā servīze J. Zaķim.
"Latvijas Valsts prezidents
LU rektoram Jurim Zaķim
Latvijas lielākajai un vecākajai augstskolai - Latvijas Universitātei - pagājušā gadā palika astoņdesmit. Šodien godinām cilvēku, kas Latvijas Universitāti vadījis no 1984. gada: gandrīz piekto daļu no Latvijas Universitātes mūža. Tas nav bijis vienkāršs laiks: tieši šajos gados notikušas pārmaiņas gan valstī, gan augstskolā. Atzīstama ir rektora Zaķa spēja izprast šīs pārmaiņas, noturēt augstskolas kuģa stūri šajā nemierīgajā laikā. Rektora Zaķa laikā Universitāte papildinājās ar Teoloģijas un Medicīnas fakultāti, mājvietu Latvijas Universitātē atraduši agrāk pie Zinātņu Akadēmijas piederējušie zinātniskie institūti.
Laikā, kad ekonomiskās grūtības paretinājušas mācībspēku un darbinieku rindas, izšķirošu nozīmi iegūst savas misijas apziņa, savas augstskolas patriotisms. To jāprot novērtēt, jāprot pateikt cilvēkiem par viņu darbu paldies. Es domāju, ka rektors Zaķis to ir pratis: vai gan citādi viņš tiktu atkārtoti ievēlēts šajā augstajā amatā. Starp balsīm, kas vēlēšanās tika atdotas par rektoru Zaķi, bija arī studentu balsis. Rektora prasme saprasties ar jauniešiem ir labi zināma, to apliecina arī šodienas pasākums.
Pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā turpinās. Nepietiekamu resursu apstākļos nedrīkst pasliktināties izglītības kvalitāte, jāmeklē iespējas līdzekļu efektīvākai izmantošanai. Es nešaubos, ka rektora amatā gūtā pieredze nepaliks neizmantota, ka Juris Zaķis arī turpmāk vēl daudz dos savai augstskolai. Vēlu labu veselību un sekmes turpmākā darbā.
Vaira Vīķe Freiberga, 2000. gada 16. jūnijā"
Zaķis Juris. Ceļi uz virsotnēm / Juris Zaķis. - [Rīga] : Izglītība, 2004. - 57.-58.lpp.
"Juris Zaķis ir rektors, kura vārds, manuprāt, ir LU sinonīms. Viņš ir šodienas Universitātes demokrātiskās skolas dibinātājs un spēles meistars vienā personā. Politiķis, kura arguments ir "cilpa". Gudrs zvejnieks, kas vienmēr līdztekus spiningam ar tukšu vizuli ir ielicis trīs, četras "gruntenes". Viens no tiem, kurš negrib, bet ir "viens". Cilvēks, kurš apzinās "otrās frontes" lomu un prot to veikli atvērt īstajā laikā. Tā vai citādi - vārdu kopai "rektors Juris Zaķis" LU sinonīmu vārdnīcā nozīmju skaits vēl turpinās augt ilgi."
"Zinātni un mākslu nelej gatavā veidnē" ― raksta 16. gs. franču filozofs Mišels de Monteņs, un akadēmiķa profesora Jura Zaķa garadarbs "Profesors ar novirzēm" ir tā apliecinājums. Šī grāmata ir profesora prāta dzīves spogulis, krāšņas un aizraujošas dzīves kaleidoskops, radošas personības tapšanas un reizē laikmeta biogrāfija. Brīvdomīgs akadēmiska kaluma postsovjets (un tur jau tas smeķis!) ar Dzelzs priekškara laikmetam neraksturīgi plašu dzīves topogrāfiju un domāšanas lauku. Manā apziņā cietvielu fiziķis, profesors Juris Zaķis ir un paliek Latvijas Universitātes rektors (1987–2000), kuram bijusi lemta misija vadīt Alma Mater cauri padomju ideoloģiskās sistēmas sabrukuma, gadu simteņu un jaunās tūkstošgades laikmetu griežiem."
"Ja mums kādreiz prasa, kāds ir latvieša tēls, tad vienmēr esam atbildējušas, ka tas asociējas ar Juri Zaķi. Pirmkārt, uzvārds, otrkārt, viņa augums un stāja, treškārt, viņš ir tāds kā īsts zemnieks - strādīgs, darbīgs, ģimenisks. Juris Zaķis ir ļoti prātīgs un dzīves gudrs. Ja kaut kur braucam, tad rektors visu ceļu var interesanti stāstīt, jo viņa zināšanas ir ļoti plašas, tās neaprobežojas tikai ar vienu zinātnes nozari. Juris Zaķis mīl diezgan daudz un gari runāt, un ne vienmēr ļauj iespraukties citiem, bet viņa runāšana nav bezmērķīga. Viņš prot no auditorijas attieksmes un replikām izdarīt secinājumus."
"Liels filozofs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ar ļoti augstu inteliģences koeficentu. Komunikabls, tāpēc saprasties ar viņu var visos līmeņos."
"Juris Zaķis bija ļoti nopietns students, jo viņam visur bija teicamas atzīmes. Mēs daudzi studenti brīnījāmies - kā to var panākt? Juri Zaķi grupā cienīja. Viņš nebija no tādiem, kā saka, kurš "gāza podus", arī jokdaris nē. Manuprāt, viņš dažreiz pārāk daudz ko ņēma pie sirds, bet nekad neizrādīja. Viņš nebija no tiem, kas sūdzējās pasniedzējiem. Toreiz tādu bija daudz."
"Viņš nekad nav izrādījis pārākumu tikai tāpēc, ka ir rektors, bet es tikai profesors. Viņs māk darbā ieturēt pārdomātu, stingru, bet tajā pašā laikā demokrātisku līniju. Zaķa kungs savā darbībā ir daudz darījis, lai nosargātu LU patstāvību. Daudz darījis, lai atgūtu LU īpašumus, kuri padomju laikos tika "izsvaidīti" un "izvazāti.""