Studentiem un darbiniekiem

Publikācijas

Publikācijas

Profesors J. Ruberts Rīgas 1. slimnīcā, ap 1930. g.
J. Ruberta zinātniskās intereses saistījās ar acs tīklenes centrālās artērijas emboliju un glaukomas problēmām un trahomas ārstēšanu. Viņš ir uzrakstījis aptuveni 40 zinātnisku rakstu latviešu, vācu un krievu valodā, kas publicēti arī Eiropas oftalmologu speciālajos žurnālos. Viņš bija arī viens no 1928. gadā izveidotās Baltijas Oftalmologu Savienības dibinātājiem un, pateicoties J. Ruberta aktivitātēm, 1932. gadā tika nodibināta Latvijas Oftalmologu biedrība.

Profesora J. Ruberta vadītā Acu slimību klīnika atradās 1. slimnīcā sākumā pieticīgos apstākļos, bet 1925. gada 1. jūlijā, pateicoties profesora enerģiskai rīcībai, ieguva jaunas telpas pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga (1840–1917) projekta 1907. gadā celtā namā tieši Bruņinieku ielā. Slimnīcas ambulances otrais stāvs pilnībā tika atvēlēts Acu slimību klīnikai, izremontēts un pārbūvēts universitātes arhitekta profesora Ernesta Štālberga (1883–1958) vadībā.

Profesora J. Ruberta vadītajā Acu slimību klīnikā bija 3 nodaļas, strādāja 8 ārsti, bija iekārtotas telpas diagnostikas procedūrām un laboratorijām, tā atbilda laikmeta modernākām prasībām. Profesora vadībā tika sagatavoti divi promocijas darbi: Kārlis Apinis (1895–1967) “Aplanācijas princips oftalmonometrijā” 1930. gadā un Kārlis Balodis (1889–1964) “Salīdzināmi novērojumi par mehānisko un ķīmisko radzenes tetovēšanu” 1933. gadā.

Profesora J. Ruberta vadībā tika sagatavoti divi promocijas darbi: K. Apinis “Aplanācijas princips oftalmonometrijā” 1930. gadā un K. Balodis “Salīdzināmi novērojumi par mehanisko un ķīmisko radzenes tetovēšanu” 1933. gadā; pēc medicīnas doktora grāda iegūšanas abi viņa audzēkņi habilitējās par privātdocentiem atbilstoši 1933. un 1938. gadā, sekmējot katedras turpmāko akadēmisko virzību. J. Ruberta tuvākā skolnieka K. Apiņa vārdiem: “Ziedodams visu savu dzīvi darbam klīnikā, studentu apmācībai, zinātniskiem pētījumiem, profesors J. Ruberts tomēr atrada vēl laiku mācīt tādu pašu darba mīlestību saviem asistentiem. Kliķes gars viņam bija svešs: katram, kam rūpēja darbs – klīnikas durvis bija atvērtas; katram, kas strādāja – profesors neliedza lietpratīgu un derīgu padomu un aizrādījumu. Tanī īsā laikā, ko profesoram J. Rubertam liktenis bija lēmis darboties Latvijā, pateicoties viņa atsaucībai, Acu slimību klīnikā izaugusi jauna acu ārstu paaudze. Šinī laikā ne mazāk kā 12 jauni ārsti ieguvuši speciālista tiesības. Profesora J. Ruberta zinātniskās produkcijas pamatmotīvs ir acs patohistoloģija, kam viņš pievērsies jaunībā Tērbatā savu skolotāju E. Rēlmaņa un F. Jevecka un vēlāk, brieduma gados Kijevā, – profesora V. Visokoviča ietekmē, ieskatoties un iedziļinoties orgānu un audu slimīgo pārmaiņu būtībā.

Fragmenti no Jāņa Ruberta disertācijas:
„О заболеваниях глаз при проказе : диссертация на степень доктора медицины” 1903. gads.

J. Ruberta publikāciju darbi: 

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1923. gada Nr.8  

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1923. gada Nr.11 

Latvijas Ārstu Žurnāls 1923. gads 1.burtnīca 

Latvijas Ārstu Žurnāls 1932. gada Nr.6