Pārdomas

Par izglītību

“Vērtējot skolu izglītības programmas, manuprāt, vidusskolā vajadzētu atrast harmoniju starp mūsdienīgiem notikumiem reālajā fiziķu pasaulē un tradicionālo sapratni par fiziku, kas balstās uz 17.-19. gadsimta sasniegumiem. Mūsdienu modernās fizikas notikumus vairs nevar izskaidrot ar Galileja priekšstatiem par dabu. Ir jāzina, ko dara kvantu datora pētnieks!”

                                                                                                                                      _{Lācis, Ivars. Saruna ar fiziķi, Latvijas Universitātes profesoru Dr.phys. Ivaru Lāci / Ivars Lācis ; intervēja Anita Šmite // Skolotājs. - ISSN 1407-1045. - Nr.5 (2008), 4.-8.lpp.: il.}

“Esmu pārliecināts, ka labs latviešu valodas pedagogs bērnam ir tikpat nepieciešams kā labs fizikas pedagogs.”

                                                                                                                                      _{Lācis, Ivars. Saruna ar fiziķi, Latvijas Universitātes profesoru Dr.phys. Ivaru Lāci / Ivars Lācis ; intervēja Anita Šmite // Skolotājs. - ISSN 1407-1045. - Nr.5 (2008), 4.-8.lpp.: il.}

“Domāju, ka vislielākā nelaime slēpjas mūsos. Es raugos uz sevi un uz jums – mēs esam ļoti grēcīgi, jo esam atļāvušies sabiedrībā izveidot nopietni noliedzošu  attieksmi pret skolotāju. Ar vārdu “skolotājs” es saprotu arī universitātes profesoru, draudzes ganu un arī vēl citus cilvēkus. Latvijā ir noziedzīga attieksme pret vārdu “skolotājs”. Sekas mēs redzam. Mēs varam paaugstināt skolotāju atalgojumu, un Izglītības un zinātnes ministrija, Rīgas pilsēta to dara; mēs varam sagatavot tiem bērniem, kas nākotnē grib kļūt par skolotājiem, speciālu studiju vidi, bet mēs nevaram dažu gadu laikā mainīt sabiedrības attieksmi pret vārdu “skolotājs”.”

                                                                                                                                _{Lācis, Ivars. "Pret vārdu "skolotājs" attieksme ir noziedzīga" : [saruna ar Latvijas Universitātes rektoru : sakarā ar rektora amata pilnvaru termiņa beigām] / Ivars Lācis ; pierakst.                                                                                                                                                                                                                                                                           Sallija Benfelde // Nedēļa. - ISSN 1691-0524. - Nr.16 (2007, 16.apr.), 20.-22., 24.lpp. : ģīm.}

“Pirmais septembris man asociējas ar to, kā tēvs dodas uz dzemdību namu pakaļ savam pirmdzimtajam. Lielākai daļai cilvēku, kuri strādā universitātē, asociācijas ir tieši šādas. Dzemdību namā, raugoties no nākotnes perspektīvas, visi bērni ir vairāk vai mazāk vienādi. Viņi ir bioloģiskās konstrukcijas, kurās ierakstīta ģenētiskā informācija. Bērnam pieaugot, vecāki, skola un sabiedrība, pielikot visas pūles, šajā bērna matricā veido ierakstus. Tad, kad pie mums uz augstskolu atnāk jaunie reflektanti, vairumam no viņiem ir maz saprašanas, ko nozīmē studēt, ko nozīmē būt mūsdienu zinātniekam vai labam mūsdienu praktiķim. Studiju laikā students kopā ar Universitāti veic ļoti nozīmīgus ierakstus savā matricā. Tāpēc students, kurš uz Universitāti atnāk pirmo reizi, asociējas ar pirmdzimto. Tiem, kuri mācās, es gribētu novēlēt mēģināt atrast vairāk laika domāšanai. Mūsu realitāte, kura liek mums skriet pa ikdienas trasēm, aizvien mazāk laika atļauj veltīt domāšanai. Šī ir galvenā pazīme, kas atšķir studējošu cilvēku no grieķu domātāja. Grieķu domātājam bija laiks salīdzināt un veidot sevī dažādus modeļus, pēc tam iet pasaulē ar savām domām. Mūsdienu students bieži vien mehāniski sakrāj daudzas un dažādas gudrības, bet viņam nav bijis laika tās pārvēst par savām domām.”

                                                                                                                                   _{Lācis, Ivars. Skolā ieti man gribas : [uz jautājumu "Ar kādām sajūtām jūs sagaidāt pirmo septembri, un ko jūs vēlat tiem, kas mācās, un tiem, kas nemācās?" atbild LU rektors,                                                                                                                                           Latvijas Vecāku apvienības "VISI" priekšsēd., Latvijas Izglītības un zinātnes darbin. arodbiedrības priekšsēd.] / Ivars Lācis, Kārlis Boldiševics, Astrīda Harbaceviča ; mater.                                                                                                                                                             sagat. Marciana Krauze, Kate Kļave // Latvijas Vēstnesis. - (Piel. "Latvijas Vēstnesis Plus", ISSN 1691-2640 ; Nr.136). - ISSN 1407-0391. - Nr.140 (2006), 2.lpp.}

Par zinātni

“Sabiedrībā ir ačgārns priekšstats par to, kas ir Latvijas zinātne. To esmu sapratis, vērojot, kas notiek vietās, kur spriež par zinātni, sākot no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ar tās pašreizējo vadītāju un beidzot ar ikvienu, kam viedokli par Latvijas zinātni pavaicā uz ielas. Valstī ir jābūt prioritātēm, un to skaits nevar būt bezgalīgs. Zinātnei jākļūst par vienu no prioritātēm.”

                                                                                                                               _{Lācis, Ivars. Izvēle starp fiziku un mākslu : [par zinātnes attīstības problēmām Latvijā : saruna ar Latvijas Universitātes prof. un mākslas zinātnieku] / Ivars Lācis, Ojārs Spārītis ;                                                                                                                                                                                                                                                      pierakst. Andrejs Vaivars // Dienas Bizness. - ISSN 1407-2041. - Nr.70 (2012, 10.apr.), 10.-11.lpp. : ģīm.}

“Lai izaugtu līdz līmenim, kad parādās jauni zinātnieki, Latvijā ir vajadzīgi demit, divpadsmit gadi. Mums gan ir lielākais studentu skaits uz tūkstoš iedzīvotājiem visā Eiropā un otrs lielākais skaits pasaulē. Bet, skaitot zinātniekus uz tūkstoš iedzīvotājiem, mēs esam vieni no pēdējiem - knapi viens zinātnieks. Eiropā ir trīs četri, Ziemeļvalstīs - seši septiņi, bet Japaņā - desmit zinātnieku uz tūkstoš iedzīvotājiem.”

                                                                                                                            _{Lācis, Ivars. Zinātni nevar saprast. To vajag pieņemt : [par augstākās izglītības nākotni : saruna ar Latvijas Universitātes rektoru] / Ivars Lācis ; pierakst. Sallija Benfelde // Nedēļa. -                                                                                                                                                                                                                                                                                                                        ISSN 1691-0524. - Nr.50 (2005, 12.dec.), 22., 24., 26.-27.lpp.}

“Šodien visu zinātņu lielākais izaicinājums – palīdzēt medicīnai. Un ir sagadījies tā, ka tieši fiziķi  ar savām atklātajām un “izmeklēšanas metodēm” ir priekšgalā. Esmu pārliecināts, ka veselība ir joma, kurā vidusskolas izglītības standartos vajadzētu plašāku redzējumu, proti, panākt, lai ikvienam būtu sapratne, cik daudz cilvēks savā dzīvē drīkst izmantot rentgenstarus, cik izmeklējumu, kuros izmantota optika, vai vienīgā pieejamā metode ir nekaitīga cilvēka organismam? Tā, lūk, ir jauna viela fizikas mācību grāmatu autoriem, pārdomu mirklis pedagogiem.”

                                                                                                                                       _{Lācis, Ivars. Saruna ar fiziķi, Latvijas Universitātes profesoru Dr.phys. Ivaru Lāci / Ivars Lācis ; intervēja Anita Šmite // Skolotājs. - ISSN 1407-1045. - Nr.5 (2008), 4.-8.lpp.: il.}

“Zinātne pie mums nav cieņā. Pietiek kādam publiski paziņot, ka visiem Latvijas zinātniekiem kopā ir divas reizes mazāk kāju nekā tādam pašam skaitam mežstrādnieku, un tauta tic. Ir jāpanāk, ka Latvijas Zinātņu akadēmija iegūst savu vietu komunikāciju telpā un faktiskajiem zinātnieku darba rezultātiem atbilstošu autoritāti.
”

                                                                                                                            _{Ko Ivars Lācis vēlējās pateikt LZA pilnsapulcei 12.04.2012. : [stāsta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta kandidāts] / Ivars Lācis // Zinātnes Vēstnesis. - ISSN 1407-1479. - Nr.5                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                (2012, 16.apr.), 2.lpp. : ģīm.}

Par Latvijas Universitāti

“Mūsdienu universitātei ir trīs pamatdarbības komponenti. Tā ir pētniecība, tās ir studijas un vēl — pakalpojumi sabiedrībai. Divos no šiem komponentiem mums vēl ir daudz darāmā. Faktiski daudz darāmā ir visos trijos, bet, manuprāt, aktuālākās problēmas ir pētniecībā — vairāk jāintegrē mūsu pētniecības institūtu darbība augstākā līmeņa studiju programmās un virknē nozaru pētniecība vēl jārada. Jāsaka gan, ka universitātes sastāvā tagad ir gandrīz visi bijušie Zinātņu akadēmijas pētnieciskie institūti. Otrs komponents — pakalpojumi sabiedrībai. Šajā sfērā ir daudz darāmā, jo mēs vispār neesam apzinājuši šo sektoru. Piemēram, liela universitāte un pašvaldība, liela universitāte un valsts, universitāte un nacionālās problēmas. Tur mums sevi vēl jāatrod.”

                                                                                                                                                                                                           _{Kipere, Zaiga. … Un Latvijas Universitāte / Zaiga Kipere // Latvijas Vēstnesis. - ISSN 1407-0391. - Nr.108 (2001,13.jūlijs), 17.lpp.}

“Universitāšu kopskaits pasaulē ir ļoti liels, droši vien ap trim tūkstošiem. Tādu universitāšu, kurās šobrīd rodas pasaules tālākajai attīstībai nozīmīgi pētījumu rezultāti, ir 30 reižu mazāk. Kādas 100 vadošās universitātes. Neviena no Eiropas universitātēm nav vadošo piecpadsmitniekā. Amerikas Savienotajās Valstīs ir privātās universitātes, ir štatu universitātes, ir valsts universitātes un dažādas to kombinācijas. Un visās ir līdzfinansējums. Ja tā ir privāta universitāte, tad tai ir valsts līdzfinansējums. Ja tā ir valsts vai štata universitāte, tad tur ļoti nopietni piedalās privātais kapitāls. Ikvienai universitātei ir graduēto vai beidzēju fonds, kurš ar patstāvīgu komerciālo darbību veicina universitātes pamatdarbu, stiprina pētniecību. Eiropā līdz nesenai pagātnei visās attīstītajās Rietumeiropas valstīs, arī Skandināvijas valstīs, dominēja valsts dotēta finansēšanas forma. Privātā kapitāla līdzdarbība līdz pēdējam brīdim ir ierobežota. Latvijas Universitāte, es domāju, nepārspīlēšu, sakot, ka netiek finansēta, jo valsts dotācija ir nepieklājīga pēc apjoma, ja mēs gribam sevi kaut kā pozicionēt pasaules universitāšu spektrā. Privātā kapitāla piesaiste ir tīri formāla. Šobrīd Latvijas Universitāti lielā mērā finansē paši studenti. Tas no finansēšanas modeļa ir ļoti unikāls gadījums. Tāds ir mans skatījums uz universitātēm kopumā un uz Latvijas Universitāti to vidū.”

                                                                                                                                                                                                            _{Kipere, Zaiga. … Un Latvijas Universitāte / Zaiga Kipere // Latvijas Vēstnesis. - ISSN 1407-0391. - Nr.108 (2001,13.jūlijs), 17.lpp.}

“...Kolektīvs ir unikāls - tajā ir ārkārtīgi daudz “solistu”. Universitātes atšķirība no jebkuras citas struktūras pasaulē ir “solistu” pārsvars pār “koristiem”. Tas ir ļoti būtiski, lai Universitāte varētu eksistēt. Mani priecē, ka pie mums šie “solisti” parādās ne tikai tad, kad persona ir saņēmusi profesora diplomu, bet jau tad, kad students ir kļuvis par pašpārvaldes dalībnieku vai Studentu padomes aktīvistu. Tie jau ir līderi, ar kuriem jārēķinās, kuriem ir patstāvīgs domāšanas veids un kuriem, pats galvenais, - ir ko teikt.”

                                                                                                                                  _{Lācis, Ivars. Universitātē nepieciešama dažādība : [saruna ar rektoru Ivaru Lāci] / Agris Ozols ; Ivars Lācis. - [1.] lpp. nos. uzrād.: Rektors Ivars Lācis par sevi un Universitāti //                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                  Universitātes Avīze. - Vasara (2007), 18.-20.lpp. : fotogr.}

“Rektors ir tāds specifisks vārds, ne visur pasaulē to lieto. LU gadījumā rektors ir gan pārvaldnieks, gan prezidents. Tikai formāli šis amats ir izpildvaras augstākā pozīcija. Atrašanās rektora amatā man ir mācījusi saprast komplicēto cilvēka būtību kā indivīdam, gan arī tad, ja tie interešu vadīti, apvienojas kolektivos...”

                                                                                                                                 _{Lācis, Ivars. Universitātē nepieciešama dažādība : [saruna ar rektoru Ivaru Lāci] / Agris Ozols ; Ivars Lācis. - [1.] lpp. nos. uzrād.: Rektors Ivars Lācis par sevi un Universitāti //                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                  Universitātes Avīze. - Vasara (2007), 18.-20.lpp. : fotogr.}

“Pats svarīgākais ir tas, ka mēs Universitātē esam ieviesuši kolektīvo vadības modeli. Tas nozīmē, ka tiek sadalīta atbildība par svarīgākajiem darbiem. Būtiski, ka LU apmēram divus gadus pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā spēja pievērsties nopietnas mūsdienīgas zinātnes infrastruktūras veidošanai.”

                                                                                                                                 _{Lācis, Ivars. Universitātē nepieciešama dažādība : [saruna ar rektoru Ivaru Lāci] / Agris Ozols ; Ivars Lācis. - [1.] lpp. nos. uzrād.: Rektors Ivars Lācis par sevi un Universitāti //                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                  Universitātes Avīze. - Vasara (2007), 18.-20.lpp. : fotogr.}

“Universitātes nākotne tuvāko piecpadsmit gadu laikā būs rožaina, proti, uzlabosies zinātniskā infrastruktūra, akadēmiskajā vidē palielināsies augsti kvalificētu mācībspēku skaits, un daudzās nozarēs mēs ielauzīsimies pasaules zinātnes elitāro universitāšu pulkā.”

                                                                                                                                 _{Lācis, Ivars. Universitātē nepieciešama dažādība : [saruna ar rektoru Ivaru Lāci] / Agris Ozols ; Ivars Lācis. - [1.] lpp. nos. uzrād.: Rektors Ivars Lācis par sevi un Universitāti //                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                  Universitātes Avīze. - Vasara (2007), 18.-20.lpp. : fotogr.}

Par studentiem

“Studenti šodien fantastiski prot plānot savu laiku un apvienot studijas ar algotu darbu. Taču detaļās 2007. gada students nevar būt tāds pats kā 2003. gada students vai 1903. gada students šajā ēkā, tāpēc ka apkārtnē viss mainās fantastiskā ātrumā. Taču galvenās iezīmes, kas man patīk studentos - brīvība, apsēstība un ziedošanās idejai līdz galam - ir saglabājušās cauri laikam.”

                                                                                                                                  _{Lācis, Ivars. Universitātē nepieciešama dažādība : [saruna ar rektoru Ivaru Lāci] / Agris Ozols ; Ivars Lācis. - [1.] lpp. nos. uzrād.: Rektors Ivars Lācis par sevi un Universitāti //                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                  Universitātes Avīze. - Vasara (2007), 18.-20.lpp. : fotogr.}

Par trīm smaržām

“Vārds māja ir sieviešu dzimtē, un man mājas vienmēr asociējas ar sievieti. Mājas jāsmaržo – pēc pīrāgiem, tīrības un miera.  Neviena no šīm trim smaržām nav iegūstama bez sievietes pašaizliedzības, ziedošanās un liela darba. Mana mūža svarīgākās sievietes – mamma, sievasmāte, sieva un abas meitas – savulaik ir apguvušas un savās mājās spēj šīs smaržas ienest dažādās proporcijās. “Vecelles” man vēl tagad atmiņās asociējas ar pīrāgu smaržu. Lai cik skarbi kuru brīdi bija apstākļi, pīrāgi tika diezgan regulāri cepti, tāpat dzimšanas dienas tortes. Māja bija arī stūrītis, kur podā stāvēja sālītas reņģes vai brētliņas – tā bija specifiska smarža, ko mūsdienās daudzi bērni pat iedomāties nevar.”

                                                                                                                           _{Lācis, Ivars. Trīs smaržas : [par savām mājām un mājas sajūtu ; stāsta Latvijas Universitātes rektors] / Ivars Lācis ; mater. sagat. Ina Eglīte // Slavenie latvieši / Eglīte Ina ; žurnāls                                                                                                                                                                                                                                                                                                                    "Mūsmājas". - Rīga : Mūsmājas, 2004. - 2.[sēj.], 85.-89.lpp. : foto.}