Par Ivaru Lāci

"Nešauboties, profesors Ivars Lācis ir ne tikai izcila personība, bet arī ārkārtīgi patīkams komunikācijā ar vienkāršajiem ļaudīm. Esmu vienmēr apbrīnojusi gan profesora diplomātiskumu, gan tiešumu un drosmi, spēju vienlaicīgi gan aizrādīt, gan iedvesmot un mudināt augt un pilnveidoties. Esot savā karjeras virsotnē rektora amatā I. Lācis vienmēr atcerējās par saviem darbiniekiem un studentiem mazajā Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā. Vienmēr būšu pateicīga I. Lācim par sniegtajiem padomiem, ne reizi vien kā studente esmu jutusi iestāšanos par mani un aizgādību. I. Lācis ir labākais priekšnieks, kāds man jebkad ir bijis un kādam nākotnē pārspēt viņu būs grūti."

"Laiks, kas pavadīts Latvijas Universitātē kopš 2001. gada līdz šim brīdim, vienmēr tādā vai citādā veidā saistījies ar profesoru Ivaru Lāci. Gan bakalaura, gan maģistra grādu esmu ieguvis optometrijas studiju programmā, un profesora Lāča lekcijas optikā palikušas prātā kā vienas no visaizraujošākajām. Ar lepnumu varu teikt, ka gan manu bakalaura, gan maģistra darbu ir recenzējis kādreizējais Latvijas Universitātes rektors, profesors Ivars Lācis. Bakalaura studiju noslēguma laiks palicis īpaši spilgtā atmiņā, jo nolūkā iepazīstināt mani ar sava bakalaura darba recenziju profesors Lācis mani bija uzaicinājis uz rektorātu LU galvenajā ēkā, Rīgā, Raiņa bulvārī 19. Pēc studiju beigšanas, strādājot Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtā, kurā līdz 2015. gadam atradās arī Optometrijas un Redzes zinātnes nodaļa, ko profesors Lācis vadīja vairākus gadus, sadarbība ar profesoru kļuva arvien ciešāka. Četru gadu garumā, izstrādājot savu doktora darbu LU Cietvielu Fizikas institūtā, no profesora Lāča saņēmu daudzus vērtīgus padomus un praktisku palīdzību, nereti pats profesors pie manis nāca ar lūgumu palīdzēt ar padomu vienā vai otrā jautājumā. 2015. gadā pievienojos Optometrijas un Redzes zinātnes nodaļas mācībspēkiem, un profesors Lācis man uzticēja lasīt optometrijas bakalaura programmas studentiem lekcijas ģeometriskajā optikā, ko ilgus gadus bija lasījis pirms manis. Viņa klātbūtne lekcijās un padomi, kā man savu darbu uzlabot, ir palīdzējuši augt un pilnveidoties man savā pasniedzēja darbā. Profesors Lācis nekad nav skopojies ar atzinīgiem vārdiem par labi paveiktu darbu, un arī nav taupījis kritiku, ja tā bijusi pelnīta, bet par to esmu ļoti pateicīgs. Profesors Lācis neaizmirst savus kolēģus un draugus arī ārpus dzīves Latvijas Universitātē. Ļoti labā atmiņā palikusi tikšanās pie viņa mājās, Inčukalnā, kā arī kopīga Ziemassvētku svinēšana kopā ar kolēģiem kādā skaistā Latvijas nostūrī. Novēlu profesoram Lācim enerģiju, dzīvesprieku un veiksmi arī turpmākajos gados!

"Profesoru Lāci es iepazinu 2008. gadā, kad uzsāku studijas Latvijas Universitātes Optometrijas bakalaura studiju programmā. Profesora Lāča spēja aizraut un ieinteresēt savus klausītājus, kā arī augstās prasības pret studentiem, veicināja mani uzrunāt profesoru ar lūgumu izstrādāt viņa vadībā savu bakalaura darbu. Profesors nepiedāvāja gatavu tēmu ar tūlītēju priekšlikumu par eksperimenta uzbūvi, tā vietā mēs diskutējām par acu kustību iekārtas iespējām, jaunākajām publikācijām un mūsu iespējām veikt līdzīgus pētījumus, kādi tiek veikti pasaules zināmākajās acu kustību laboratorijās. Tieši šāda savstarpēja sadarbošanās un Profesora Lāča zināšanas par jaunākajiem pētījumiem acu kustību izpētē, radīja manu interesi turpināt savu darbību zinātnē. To veicināja arī Profesora Lāča atbalsts, patiesā vēlme palīdzēt un uzticēšanās nest Latvijas Universitātes vārdu plašākā auditorijā. Un tad, kad uzsāku lasīt savu pirmo studiju kursu par acu kustībām, Profesors Lācis nāca uz lekcijām un sniedza vērtīgus padomus, kā uzlabot sniegumu gan saturiski, gan sadarbojoties ar studentiem. Es domāju, ka katrs no mums varētu no Profesora mācīties būt tikpat radoši un aizrautīgi par savām idejām, būt tikpat zinoši un zinātkāri, spējīgi aizraut katru klausītāju, tajā pašā laikā, saglabājot sirsnību, cilvēcību un labestīgo attieksmi pret līdzcilvēkiem. Tieši šīs īpašības padara sarunas ar Profesoru Lāci tik vieglas, interesantas un pacilājošas. "

"Pirmā tikšanās ar profesoru Ivaru Lāci man bija vēl laikā, kad mācījos 12. klasē (1994. gadā). Pēc fizikas olimpiādes nolēmu kopā ar klases biedriem apmeklēt atklāto lekciju, kurā profesors eleganti stāstīja par skorpionu redzi un uztveri (vienīgais, ko atceros – acu priekšā ir attēls ar skorpionu smiltīs). Pateicoties šai lekcijai un līdz ar to profesoram Ivaram Lācim, es nolēmu studēt optometriju. Arī mana tālākā izaugsme (arī doktora grāda iegūšana) un palikšana optometristu lokā bija cieši saistīta ar profesora neizmērojamo atbalstu. Pašā pirmsākumā Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā bija tēvs – Ivars Lācis – un mamma – Ildze Hercoga. Šie divi cilvēki darīja visu, lai nodaļas studenti justos labi un turpinātu mācīties pat grūtību priekšā. Profesors ir gan spējis iedvesmot katru studentu un kolēģi, uzklausīt, atbalstīt, sniegt gan pozitīvu, gan negatīvu kritiku, tā audzinot paaudzi, kura šobrīd veido jauno Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas sastāvu."

"Man ir neizmērojami liela cieņa pret profesoru Ivaru Lāci. Ar saviem viedajiem padomiem un netradicionālo ideju ģenerēšanu, viņš ir radījis interesi un citādu skatījumu uz optometrijas zinātni, vienlaikus palīdzot man izstrādāt ļoti labus diplomdarbus gan bakalaura, gan maģistra studiju ietvaros. I. Lācis ir cilvēks ar konstruktīvu un strukturizētu vadīšanas spēju. Vienlaikus starp daudzajiem pienākumiem un atbildīgajiem amatiem (rektors, Optometrijas nodaļas vadītājs, LOOA valdes priekšsēdētājs, u.c.) viņš vienmēr ir atradis brīdi, lai sniegtu atbalstu studentiem, atbildētu uz vēstulēm, vai pārrunātu aktuālus jautājumus. Atminoties studijas, kad man vajadzēja doties uz Raiņa bulvāri, uz rektora kabinetu, mani pārņēma bijība. Jo tad tas šķita daudz savādāk – svarīgāk: „Es taču dodos pie rektora”. It kā cilvēks tas pats, bet tomēr savādāk. Galu galā laikam jau kabinets bija tas, kas mani baidīja, jo neskatoties uz to, ka profesors Lācis tobrīd bija rektors, viņš vienmēr ir bijis ļoti vienkāršs un atsaucīgs cilvēks. Nevar nepieminēt arī profesora oratora prasmes. Viņš loģiskā un strukturētā, bet vienlaikus arī aizraujošā un vienkāršā veidā spēj uzrunāt ikvienu klausītāju. Profesors Lācis ir ne tikai Latvijas Universitātes, bet Latvijas personība."