Biogrāfija

Augusts Tentelis dzimis Vidzemes zemnieku ģimenē, Vidrižu pagasta Kalnaennes mājās 1876. gada 23. novembrī. Tēvs Ādams šeit bija ienācis un mājas nomāja, bet māte Marija bija vidrižniece.

Pamatizglītību Augusts Tentelis ieguva Vidrižu pagastskolā un Lēdurgas draudzes skolā. 1894. gadā turpinot izglītoties iestājas Valkas skolotāju seminārā.

Pēc mācību pabeigšanas A. Tentelis piecus gadus strādāja par skolotāju Limbažos. 1904. gadā A. Tentelis sāka strādāt Pēterburgā, Pēterburgas II ģimnāzijā A. Tentelis kā eksterns noliekot beigu eksāmenus, pēc diviem gadiem uzsāk studijas Pēterburgas universitātē.

1910. gadā A. Tentelis pabeidza Pēterburgas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes vēstures nodaļu ar pirmās šķiras diplomu un līdz 1916. gadam turpināja šajā universitātē arī strādāt, specializējoties Rietumeiropas viduslaiku vēsturē un gatavojoties profesūrai. 1913. gadā A. Tentelis nokārtoja maģistra eksāmenus, vasaras mēnešos turpināja izglītoties Vācijā stažējoties pie sava laika ievērojamākajiem filoloģijas un vēstures profesoriem. Laika posmā no 1910. gada līdz 1918. gadam paralēli studijām A. Tentelis strādāja par vēstures skolotāju un latīņu valodas pasniedzēju vairākās vietās, piem. Sv. Pētera baznīcas skolās, Filoloģijas institūta ģimnāzijā, Paula Leshafta augstākajos sieviešu kursos. No 1916. gada rudens līdz 1920. gada beigām viņš bija Pēterburgas universitātes privātdocents. 1914. gada 8. jūnijā A. Tentelis apprecējās ar Mariju Aleksandru.

1920. gada decembrī A. Tentelis pieņēma uzaicinājumu strādāt jaunizveidotās Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Tieši Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē starpkaru periodā bija iespēja iegūt vēsturnieka izglītību. 1920. gada 13. marta fakultātes sēdē viņš tika ievēlēts par docentu un jau 10. novembrī pretendēja uz brīvo profesoru amata vietu šajā fakultātē. 1920. gada 22. decembrī maģistru A. Tenteli apstiprināja par docentu amatā Filoloģijas un filozofijas fakultātē.

1921. gada 5. oktobrī Latvijas Augstskolas Organizācijas padome A. Tenteli ievēlēja par Latvijas Universitātes profesoru.

A. Tentelis ir vairakkārt veicis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāna pienākumus – no 1927. jūlija līdz 1928. gada janvāra beigām, kad kļuva par izglītības ministru, no 1931. – 1933.gadam un 1935. gadā.

A. Tenteļa darbības gadi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē un arī ārpus Latvijas Universitātes sienām ir bijuši ļoti aktīvi un piesātināti. Viņš ir vadījis un organizējis daudzus Latvijas vēstures pētīšanas darbus un vasaras mēnešus labprāt veltījis laiku literatūras un arhīvu materiālu studijām gan ārzemēs gan arī Latvijā. Doktora promocijas darbu A. Tentelis neuzrakstīja, lai gan darbam veltīja aptuveni 16 gadus, bet neskatoties uz to 1936. gadā A. Tentelim piešķīra LU vēstures zinātņu Goda doktora grādu.

1924. gadā A. Tenteli ievēl par LU prorektoru studentu lietās un jau 1925. gada 1. jūlijā viņš kļūst par trešo LU rektoru un rektora amatā viņš ir līdz pat 1927. gada 30. jūlijam. A. Tentelis ļoti aktīvi darbojās LU starptautiskās sadarbības veicināšanā un nostiprināšanā, aktīvi iesaistījās arī dažādu citu institūciju un sabiedrisko organizāciju darbā. No 1923. gada viņš bija arī Pieminekļu valdes un Valsts vēsturiskā muzeja padomes loceklis.

Atkārtoti LU rektora amatu A.Tentelis ieņēma no 1929. gada līdz 1. jūlija līdz 1931. gada 30. jūnijam un aktīvi turpināja darboties dažādās institūcijās un sabiedriskajās organizācijās. No 1934. gada līdz 1935. gadam viņš darbojies Kultūras fonda padomē, 1935. gadā ievēlēts par Vēstures skolotāju biedrības goda biedru, 1938. gadā iecelts par Profesiju kameras goda korespondentu, Valsts Kultūras padomes locekli un Ordeņa kapitula locekli, 1939. gadā bijis Kr. Barona prēmijas komisijā.

A. Tenteļa devumu Latvijas valsts novērtēja, apbalvojot viņu ar III, II, un I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1926., 1928., 1937. gadā un I šķiras Atzinības krusta ordeni 1938. gadā. Par lielajiem nopelniem Latvijas vēstures zinātnes kopšanā A. Tentelis 1940. gadā, neilgi pirms valsts okupācijas, ieguva Tēvzemes balvu. Neizpalika arī starptautiska atzinība – A. Tentelis bija Ungārijas Zinātņu Akadēmijas loceklis, kā arī 1929. gadā saņēma Zviedrijas Ziemeļu Zvaigznes ordeņa I šķiru, 1930. gadā Francijas Goda Leģiona ordeņa III šķiru, 1926. gadā Somijas Baltās Rozes Ordeņa II šķiru, Igaunijas Melnā Ērgļa II šķiru, Igaunijas Sarkanā Krusta ordeņa I šķiru, Lietuvas Ģedimina ordeņa I šķiru un Svētā Silvestera ordeņa I šķiru.

Sākoties padomju okupācijai Latvijā, A. Tenteli atstādināja no Latvijas Universitātes. Izglītības Tautas Komisariāts 1940. gadā 25. oktobra sēdē profesoru A. Tenteli atbrīvoja no amata ar 15. oktobri. 1941. gadā notika izvešana, arī A. Tentelis bija iekļauts represējamo sarakstā, bet neskaidru iemeslu dēļ viņam izdevās izvairīties no šī likteņa.

1942. gada 19. janvārī profesors Augusts Tentelis mira un 24. janvārī viņu apglabāja Meža kapos. 

Izmantotā literatūra: