Bibliotēkas tēls literatūrā

Izstāde veidota, izmantojot Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas
Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmas studentes Ievas Veldes
kursa darbu „Bibliotēkas tēls literatūrā”

Mūsdienās tiek daudz diskutēts par bibliotēkas lomas un uzdevumu maiņu ceļā uz informācijas sabiedrību, par attīstību, kas tai vajadzīga, lai apliecinātu pastāvēšanas nepieciešamību. Bibliotēkai nepārtraukti jāreaģē uz izmaiņām sabiedrībā, jāpiemērojas informācijas tehnoloģiju attīstībai un jābūt gatavai jauniem izaicinājumiem. Bibliotēkas vēsturiskā loma kā institūcijas, kas galvenokārt uzkrāj un glabā informāciju, mūsdienu dinamiskajā vidē mainās uz lietotājorientētu vidi. Bibliotēka kalpo par starpnieku un palīgu lietotāja un lasītāja nepieciešamībā atrast vajadzīgo informāciju un orientēties tās plašajā klāstā. Pārmaiņu kontekstā ir interesanti palūkoties uz to, kādas lomas bibliotēkai piešķir literatūra, kāds ir tās tēls un funkcijas literārajos darbos, kādas bibliotēkas ētiskās un funkcionālās problēmas atklāj un risina autori literatūrā.

Bibliotēkas attēlojums izstādē ietverto autoru darbos ir daudzveidīgs. Autori bibliotēku attēlo kā:

• Visumu
• Labirintu
• Patvērumu
• Aizliegto augli
• Slepeno dārgumu krātuvi
• Dzīvu organismu
• Pagātnes rēgu
• Informācijas krātuvi
• Sociālo centru
• Kapsētu

Bibliotēkas tēls literatūrā veido lasītāju un bibliotēkas apmeklētāju priekšstatus un viedokli par tās pastāvēšanas nepieciešamību sabiedrības attīstības veicināšanai gan zināšanu un kultūras, gan sociālajā kontekstā.

Izstādē iekļautas Žana Pola Sartra, Stīvena Kinga, Paula Bankovska, Karlosa Ruisa Safona, Dena Brauna, Umberto Eko, Kami Garsijas, Mārgaretas Stolas, Elizabetes Kostovas, Dž.K. Roulingas un citu autoru domas par bibliotēku un tās tēlu.

Izstādi skatīt šeit.