Akadēmiskais centrsProfesore Maija Kūle ir bagāta, devums ir iespaidīgs. Viņa ir ne tikai monogrāfiju un rakstu autore, bet arī pauž savas atziņas par kolēģu devumu, uzrakstot to darbiem gan ievadvārdus, gan izsakot rezumējumus, tādējādi ietverot vārdos savu jābūtību.
 |
“Feminisms ir ļoti plašs un daudzslāņains apzīmējums, kas ietver sociālo kustību, emancipācijas procesus, cīņu par sieviešu tiesībām, dzimumiskotu lomu uzspiešanas pārvarēšanas kustību, femīnās valodas izkopšanu, rūpju ētiku.”
M. Kūle |
 |
“Viņu (filosofu) misija ir radīt un spēkā uzturēt kultūras formas.”
M. Kūle |
 |
“Latvijas kultūrtelpa ir piederīga kristīgajai civilizācijai, tajā ir saskatāmi Eiropas apgaismības virziena strāvojumi, vācu klasiskās filosofijas un romantisma ietekme, ilgstoši ir spēkā klasiskās pienākuma ētikas nostādnes, Latvijas vēsturi pēdējos gadsimtos raksturo atbrīvošanās, emancipācijas un dekolonizācijas, deokupācijas procesi, brīvības kā vērtības atzīšana un cīņa par personas individualizāciju Rietumu izpratnē.”
M. Kūle |
 |
“Intelektuālākie latviešu jaunieši uzdod mūžseno jautājumu: kur rast garīgo spēku, stiprināt vērtības un nepazust Rietumu pasauli pārņēmušajā materiālajā alkatībā.”
M. Kūle |
 |
“Praktiskā filosofija allaž ir saistīta ar ētiku. Tieši ētiskais skatījums uz pieredzi, atbildību, labo un ļauno, izjūtu noskaidrošana un nemitīgās pārdomas par savu rīcību un attiecībām ar citiem padara Havelu par darbojošamies filosofu.”
M. Kūle |
 |
“Kritiskās domāšanas attīstība ir nepieciešama, lai mazinātu Latvijā sastopamo negatīvo attieksmi pret Eiropas Savienības mūsdienu problēmu risinājumiem, lai vērstos pret mēģinājumiem iekapsulēties šaurā nacionālismā, mazinātu nihilismu attiecībā pret Eiropas modernajām vērtībām, novērstu pakļaušanos populisma vilinājumiem un apmātai sekošanai tradicionāliem aizspriedumiem.”
M. Kūle |
 |
“Vērtības aplūko filosofijas apakšnozare aksioloģija.” “Eiropas mūsdienu vērtības ir brīvība, demokrātija, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, tolerance, tiesiskums, zinātne un racionalitāte, kā arī vērtības, ko sabiedrības attīstībā ir ienesusi modernizācija, tirgus ekonomika un kultūru plurālisms.”
M. Kūle |
 |
“Fenomenoloģija ir tik jaudīga tādēļ, ka, vienkārši runājot, paver jaunu filosofisku skatpunktu – pasaule jāskata jēgu horizontā.” “Mūsdienu filosofija nav atraujama no kopējām garīgās dzīves tendencēm, kas dominējušas pēdējos gadsimtos.” “Pēdējo gadsimtu eiropeiskajai filosofijai lielā mērā ir raksturīga cilvēka īpašās vietas pasaulē izcelšana, cilvēka prāta un mērķtiecīgas darbības pārākuma attēlošana attiecībā uz visu pārējo dzīvo dabu, cilvēku pretstatīšana citām dzīvās dabas formām.” M. Kūle |
 |
“Garaspēks veidojas no šīm vienībām – cilvēka cilvēciskums, dzīvības brīnums, ticība, gudrības mīlestība, cieņa, tiesiskums, zināšanas, patiesība pāri meliem, morāle un tikums.” “Iespēja izzināt sevi un pasauli ir pats raksturīgākais, kas atšķir cilvēku no citām dzīvām radībām.” “Filosofija reizē ir zinātne un māksla. Filosofiskās domāšanas māksla ir nošķirt ikdienišķo, maznozīmīgo no tā, kas pauž vēsti par garīgās dzīves būtiskām tendencēm.” “Atmiņa ir pamats nākotnei.” M. Kūle |
 |
“... aksioloģija kā mācība par vērtībām kļūst arvien vajadzīgāka.” “Modernās vērtības ir sekularizācija, dzimumu līdztiesība, savstarpējā uzticēšanās, postmodernizācija un demokratizācija...” “Augstākā ranga humānisma vērtības – cilvēks, dzīvība, patiesība, skaistais, labais u.c. – ir universālijas, kas rodamas visu tautu un laikmetu kultūrās…” M. Kūle |
 |
“Hēgeļa filosofijas kodols ir racionālisms – mācība par prāta nozīmi cilvēka, tautu un kultūru attīstībā.”
M. Kūle
|
 |
“Filosofija allaž ir domas atspulgs vārdos, kurā izpaužas dzīvotā dzīve.”
M. Kūle |
 |
“Eiropā un attīstītajās valstīs ir aizsākusies strauja kultūras vizualizācija. Mēdz runāt pat par vizuālās kultūras laikmeta sākumu. Plašsaziņas līdzekļi, to skaitā TV, kino, video, digitālā fotogrāfija un internets, ir radījuši situāciju, kad cilvēkiem patīk komunicēt, izmantojot vairāk attēlus nekā tekstus.”
M. Kūle |
 |
“Dzīve ir visaptverošākais jēdziens, kas raksturo cilvēka eksistenci.” “Jēga ir viena no cilvēka eksistences dominantēm.” “Jautājums, kā veidojas attiecības starp Es un sabiedrību, indivīdu un kopību, ir viens no eirodzīves centrālajiem jautājumiem.”
M. Kūle |
 |
“Latviskais ir krustpunktos, horizontos, kultūru mijiedarbēs.” “Latvijas nacionālo kultūras vērtību meklējumi ir cieši saistīti ar Eiropas kultūras likteņiem.”
M. Kūle |
 |
“ES veidošanas pamatā ir jautājums par vērtībām, ko apliecina un ir gatavas saglabāt ES iesaistītās tautas.” “Mūsdienās Eiropas Savienības attīstībai būtu jābalstās uz saprātīgu dialogu, ambīciju pakļaušanu racionālam mērķim, paļaušanos uz tādu darbību, kuru līdzsvaro prāts.”
M. Kūle |
 |
“Indivīda dzīvē summējas laikmeti, nevis laikmetos atspoguļojas indivīds.”
M. Kūle |
 |
“Mūsdienu filosofijas problēmu apskatā dominē cilvēka tēma: cilvēka būtība, eksistence, saprašana, izziņa, cilvēks valodā, vēsturē, komunikācijā, ideoloģijas un varas izpausmes cilvēka dzīvē.” “... filosofijas saprašana ir dziļi intīms, personīgs process. Katram pašam jādomā un jāvēlas to darīt.” “... viena no filosofijas nozīmīgākajām īpatnībām ir tā, ka pagātne vienmēr ir klātesoša.” “Gudrības mīlestība liek allaž meklēt nezināmo.” M. Kūle |
 |
“Vērtību degradācija ved pie tā, ka arvien vairāk pieaug cilvēku ciešanas, parādās jauni ciešanu veidi, tās kļūst daudzveidīgākas un ilgstošākas, nostiprinās egoistiska, neiejūtīga, vienaldzīga attieksme pret citu cilvēku dzīvi.” “Dzīve ir attieksmju kopums pret sevi un citiem. Savs personīgais labums nepastāvēs un nenoturēsies, ja nebalstīsies uz kopējo labumu.”
M. Kūle |
 |
“Jautājums par to, vai modernajā pasaulē ir iespējamas mūžīgās vērtības, mūsdienās ir kļuvis par vienu no galvenajiem apspriešanas tematiem.” “Mīlestība nozīmē ne tikai saņemšanu, bet arī došanu.” “Mīlestība ir esamības likums un pamats darbībai kopā ar citiem.”
M. Kūle |
 | “Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā uzplaukst ne tikai ekonomika, bet arī zinātne un izglītība. Latvijas Universitātē tolaik darbojas Filoloģijas un filozofijas fakultāte, kurā tiek aplūkoti Rietumu filosofijas virzieni, aprobētas jaunākās tendences Vācijas, Francijas, Spānijas un citu valstu intelektuālajā domā. Kopumā tas ir latviešu inteliģences ceļš uz iekļaušanos Eiropas garīgajā telpā, līdzdalība jaunu pasaules skatījuma formu, filosofijas un mākslas virzienu radīšanā.”
M. Kūle |
 | “Grieķu kultūrā jau bija sācis veidoties intelektuāļa tips, ko var dēvēt par zinātnieku, atšķirībā no tā tipa, ko sauc par “gudro”. Gudrais savu dzīvi pavada diskusijās ar citiem cilvēkiem, vēro dabu, kosmosu, sarunājas ar tiem, ar sevi un pavisam maz studē citu autoru darbus vai faktu materiālu. Zinātnieka tipa domātāja dzīvē turpretī ļoti nozīmīgu vietu ieņem grāmatas, bibliotēka, materiāli.”
M. Kūle |
 | “Kopumā mēs esam un būsim stipri. Tikai kopumā var realizēties gara dzīves galvenais noteikums – patiesīgums.”
M. Kūle |