Biogrāfija

“…cilvēks ir paradokss, mīkla un Lielais esamības noslēpums. Cilvēka personīgā laime tikai tad ir īsta, ja ne tikai ņem, bet arī dod citiem” (1).

Bērnība un skolas gadi

Filozofe Maija Kūle (Skrendere) dzimusi skaistajā Lejasciemā Gulbenes rajonā. Šajā vietā ir kaut kas īpašs, kas virza meklēt atbildes uz mūžīgajiem filozofijas jautājumiem par cilvēku un pasauli ap viņu. Ne velti Lejasciems saistīts ar vēl vienu izcilu latviešu filozofi - Zentu Mauriņu. Šajā vietā ir dzimuši vai dzīvojuši arī vairāki citi Latvijā pazīstami cilvēki: komponists Helmers Pavasars, rakstnieki Anna Sakse, Roberts Eidemanis, tulkotājas Anna Ozola-Sakse, Elga Sakse, valodniece Daina Zemzare, bibliogrāfs Jānis Misiņš, dzejniece Tirzmaliete (īstajā vārdā Minna Dzelzkalne). Lejasciemā Maija Kūle vēlāk arī pabeidza skolu. Vienā no intervijām viņa atceras skolas gadus: “Pabeidzu Lejasciema vidusskolu, klase tolaik bija vērtīga kopiena, bērni - labi, lai gan netrūka arī palaidnību ar krietnu devu romantikas. Gājām pa nakti uz kapiem, jo puikas bija sadomājuši uzrāpties zvanu tornī un tieši divpadsmitos zvanīt tā, ka viss ciems skan un tantes nobīstas. Ilgu laiku kapu svētkos satikāmies ar klases biedriem, piederu vēl tai paaudzei, kam vidusskolas klases biedri ir kā brāļi un māsas” (2).

Studiju gadi

Maija Kūle izvēlējās studēt filozofiju Latvijas Valsts Universitātē. 1969. gadā viņa iestājās Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Tolaik nodarbošanās ar filozofiju prasīja zināmu drosmi, jo padomju vara neuzticējās brīvi domājošiem cilvēkiem. Neskatoties uz visiem šķēršļiem, Maija Kūle sekmīgi mācījās un 1974. gadā absolvēja universitāti.

Darbs

1974. gadā Maija Kūle sāka strādāt par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Vēstures institūta jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci. 1980. gadā Maija Kūle kļuva par filozofijas zinātņu kandidāti, 1992. gadā - par filozofijas doktori, 1993. gadā - par filozofijas habilitēto doktori.

Kopš 1980. gada Maija Kūle strādā par filozofijas pasniedzēju Latvijas Universitātē. 1997. gadā kļuva par profesori. Latvijas Universitātē viņa ir lasījusi vairākus akadēmiskos kursus: “19. - 20. gadsimta Eiropas filozofijas vēsture”, “Humanitāro zinātņu filozofiskās problēmas”, “Filozofija kā metode”, “Komunikācijas filozofija”, “Sabiedrības analīzes filozofiskās problēmas”, “Izglītības filozofija”, kā arī lasījusi lekciju kursus “Philosophy in Latvia: from Kant to Berlin”, “Science and ethics” starptautiskajās vasaras skolās. Profesore docē studiju kursus “Hēgelis un modernitāte”, “Komunikācijas filozofija”, “Filozofija un metode” un “19. un 20. gadsimta filozofijas vēsture”. Profesore Maija Kūle ir izcila pasniedzēja, kura skolojusi daudz jauno filozofu. Maija Kūle ir LU Filozofijas studiju programmu padomes locekle, LU filozofijas doktora studiju padomes priekšsēdētāja. Viņas vadībā aizstāvēti daudzi promocijas darbi. Profesores Maijas Kūles doktoranti savulaik bija Ineta Kivle, Māra Kiope, Velga Vēvere, Ģirts Jankovskis, Uldis Vēgners, Rinalds Zembahs. Profesore lasīja lekcijas par Eiropas filozofiju ārzemju universitātēs: Indijā, Vjetnamā, Turcijā, Taivānā, Ķīnā, Austrijā, Somijā. Profesore ne tikai apmācīja jaunu Latvijas filozofu paaudzi, bet arī dibināja filozofu dinastiju - viņas dēls arī izvēlējās šo specialitāti.

Maija Kūle stažējās un realizēja projektus Vīnes Universitātes Filozofijas institūtā (2002), Britu akadēmijā (2001-2008), Monreālas Universitātē, Humbolta Universitātē Berlīnē (1997-2005). Latvijā profesore vadīja projektu “Mūsdienu dzīves pasaules fenomenoloģiskā un hermeneitiskā deskripcija” (1999-2000), kā arī bijusi projekta “Ekonomiskie, sociālie un kultūras aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā” atbildīgā izpildītāja (1991-2000). Bija arī Latvijas Zinātnes padomes projekta fenomenoloģijā vadītāja, valsts pētījumu programmas “Letonika” (2005—2009) vadītāja vietniece, valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” (2010—2014) projekta vadītāja.

No 1986. līdz 1991. gadam M. Kūle vadīja Filozofijas antropoloģijas nodaļu LZA Filozofijas un tiesību institūtā. No 1991. gada līdz šim brīdim Maija Kūle ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, vadošā pētniece. LU Filozofijas un socioloģijas institūta aizsākumi meklējami 1981. gadā, kad tas tika iekļauts Latvijas Zinātņu akadēmijā ar nosaukumu Filozofijas un tiesību institūts. 1991. gadā institūts mainīja savas darbības profilu un tika pārdēvēts par Filozofijas un socioloģijas institūtu. 1998. gadā institūts tika integrēts Latvijas Universitātē kā patstāvīga juridiska persona. Institūta galvenā ievirze ir zinātniskā pētniecība. Vadošās pētnieces profesores Maijas Kūles galvenās intereses un darbu tēmas filozofijā saistītas ar fenomenoloģiju, hermeneitiku, kultūras jautājumiem, dzīves formām, vērtībām, Eiropas kultūras pagātni un nākotni. Profesore ir 6 monogrāfiju un vairāk nekā 180 rakstu autore. Viņas darbi tikuši izdoti daudzās valodās - latviešu, angļu, krievu, vācu, ķīniešu, grieķu, lietuviešu, persiešu.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Maijas Kūles vārds kļuva plaši pazīstams pasaulē - viņa aktīvi piedalās ar referātiem un ziņojumiem starptautiskajos kongresos, konferencēs, ģenerālajās asamblejās, kas notiek dažādās pasaules valstīs. No 1998. līdz 2013. gadam profesore bija Starptautiskās filozofu biedrību federācijas (FISP) direktoru padomes locekle, kopš 2003. gada vada FISP komiteju. 2006. gadā Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija (European Academy of Sciences and Arts) ievēlēja Maiju Kūli par EZM akadēmijas īsteno locekli. No 2000. līdz 2008 gadam bija LZA un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas institūta “Eurolat” valdes priekšsēdētāja, LZA pārstāve Pasaules Zinātņu akadēmiju apvienībā (UAI). Profesore bija vairāku starptautisku kongresu organizācijas komisijas locekle: Pasaules XXI filozofijas kongresa “Izglītības filozofija” Stambulā (2003), XXII Pasaules kongresa - “Filozofijas hermeneitika” Seulā (2008) un Pasaules filozofijas kongresa Atēnās (2013).

Pateicoties ražīgam zinātniskajam darbam, Maija Kūle 1996. gadā bija saņēmusi Spīdolas balvu, kas piešķirta par kopīgā darbā ar profesoru Rihardu Kūli tapušo grāmatu “Filosofija”. Tā tikusi atzīta par labāko grāmatu humanitārajās zinātnēs Latvijā. Gandrīz visi studenti savas mācības filozofijā sākuši ar profesores Maijas Kūles grāmatu “Filosofija”. 2003. gadā profesore ir saņēmusi Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo balvu par grāmatu “Phenomenology and Culture” kā veiksmīgu Eiropas integrācijas tēmas risinājumu filozofijā. 2006. gadā profesore ir apbalvota ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Teodora Celma balvu filozofijā. 2012. gadā profesorei Maijai Kūlei par sevišķiem nopelniem humanitāro zinātņu attīstībā Latvijā un zinātnes sasniegumu atpazīstamības veicināšanā Eiropā un pasaulē piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira. Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Par nopelniem uzskatāms gan konkrēts izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākās nostiprināšanas laikā. Ordeņa devīze ir: “Per aspera ad astra”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”.