Padomju varas represēto LU mācībspēku piemiņai: likteņi un zinātniskais mantojums LU Bibliotēkas krājumā

14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kad atceramies un godinām 1941. gadā piespiedu kārtā izvestos un nogalinātos cilvēkus, viņu salauztos mūžus un izsūtījumā izpostītās dzīves. Tā bija pirmā masu deportācija no Latvijas, kuras laikā izveda vairāk nekā 15 400 Latvijas pilsoņu¹, tajā skaitā, varmācīgi tika izsūtīti vairāk nekā 20 LU mācībspēki un viņu ģimenes. Padomju varas gados Latvijā informācija par deportācijām tika turēta stingrā slepenībā un tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā varēja sākt apzināt padomju laika represiju upurus un viņu likteņus izsūtījuma vietās, kā arī uzsākt plašāku deportāciju pētniecību. Represijās cietušo Latvijas zinātnieku, arī LU mācībspēku likteņus, pētījis akadēmiķis Jānis Stradiņš (1933 – 2019)² un daudzi citi pētnieki un vēsturnieki.

Šajā rakstā pieminēsim gan 1941. gada 14. jūnijā un vēlākajos gados deportētos LU mācībspēkus, gan tos, kuri, bez tiesas sprieduma tika nogalināti savā dzimtenē. Viņu pašu sen vairs nav mūsu vidū, bet LU Bibliotēka glabā gan viņu sarakstītās grāmatas, gan viņu roku pieskārienu grāmatās ierakstītajos veltījumos.

Ne tikai cilvēkiem, bet arī grāmatām ir savi likteņi. LU represēto (un arī emigrējušo) mācībspēku bibliotēku grāmatas nonāca savākšanas vietās kā tā saucamā bezsaimnieka manta. Tās bibliotēku krājumos nonāca daudzus gadus pēc 2. pasaules kara beigām. LU Bibliotēkas inventāru grāmatas liecina, ka šādas grāmatas masveidā saņemtas arī LU Bibliotēkā, bet ieraksti pašās grāmatās mums sniedz ziņas par to kādreizējiem īpašniekiem.  

1941. gada 14. jūnijā izsūtīja cienījamu vecumu, 72 gadus, sasniegušo valodnieku, Filoloģijas un filozofijas fakultātes profesoru Juri Plāķi³ (1869 – 1942) ar apsūdzības formulējumu “..organizācijas “Pērkonkrusts” dalībnieks, būdams profesors, lasīja kontrrevolucionāra satura referātus un lekcijas”.⁴ Juris Plāķis LU bijis ievēlēts par privātdocentu, vēlāk par docentu un profesoru, bijis LU prorektors un fakultātes dekāns, no 1920. gada līdz 1921. gadam – Latvijas Republikas (LR) izglītības ministrs, viņa laikā pieņēma likumu visās valsts iestādēs un skolās gotu burtu vietā ieviest latīņu burtus.

Jurim Plāķim pieder vairāki pētījumi valodniecībā – arī 1938. gadā izdotā “Indoeiropiešu valodu salīdzināmā gramatika”⁵, ar Jura Plāķa līdzdalību LU 1920. – 1930. gados izvērtās par visas baltistikas pētījumu centru. LU Bibliotēkas krājumā ir vairākas profesora sarakstītās grāmatas par latviešu un lietuviešu valodu, bet grāmatu „Daži attīstības posmi latviešu un leišu akcenta vēsturē” (1923)⁶ (1. attēls) profesors ar ierakstu: “Ļ. c. kolēģim J. Lautenbacha kgm autors” dāvinājis dzejniekam, literatūrzinātniekam un LU profesoram Jēkabam Lautenbaham (1847 – 1928).

No Inženierzinātņu fakultātes izsūtīja profesoru Edmundu Ziemeli (1880 – 1970). Edmunds Ziemelis bijis LU docents, vecākais docents, no 1933. gada 1. novembra –apstiprināts par profesoru. Dažus mēnešus, divu LR valdības sastāvos, bijis LR izglītības un satiksmes ministrs, ilgstoši pildījis Latvijas Bankas padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Interesanti, ka Edmunds Ziemelis piedalījies Inženierzinātņu fakultātes bibliotēkas izveidošanā – gan tās iekārtošanā, gan tehnisku jautājumu risināšanā, kā arī izstrādājis lietošanas noteikumus studentiem un mācībspēkiem⁷.

1941. gada 14. jūnijā profesors ar ģimeni, sievu ārsti Nelliju un 15 gadus veco meitu Ilzi Annu, tika izsūtīts uz Sibīriju par to, ka “Latvijas buržuāziskās valdības laikā ieņēma virkni atbildīgu amatu.”⁸ Atmiņu un dokumentu krājumā⁹ izsūtītā Ella atceras: “Slēgtos lopu vagonos jau atradās prof. Ziemelis ar ģimeni. Ceļā dabūjām zināt, ka sācies karš. Iesbraucām Kanskas [Krievijā, Krasnojarskas apgabalā] pilsētā. Naktis bez miega, blaktis pat no griestiem bira. 1942. gada pavasarī visus aizveda uz ziemeļiem pa Jeņiseju baržās.” Profesoram izdevās pārdzīvot smago pārbaudījumu Sibīrijā un 1956. gadā atgriezties Latvijā. Diemžēl savu vēlmi turpināt darba gaitas LU neizdevās īstenot, profesora amatā viņš netika atjaunots.¹⁰

LU Bibliotēkā ir vairākas Edmunda Ziemeļa grāmatas, tajā skaitā 1933. gadā aizstāvētā disertācija¹¹ mašīnrakstā, bet grāmata “Gruntsūdens līmeņa pazemināšana pie pamatu likšanas” (1927)¹² (2. attēls) ar ierakstu: “Savam mīļam kolēģim doc. M. Vegnera kgm – autors, 31.V.1927”. ir dāvināta profesoram Maksimilianam Vegneram (1884 – 1962). LU Bibliotēkas krājumā tā uzņemta 1952. gada 28. martā, kā iegūšanas veids ir norādīts “Dāvināta”. Inženierzinātņu fakultātes profesors Vegners 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, kur dzīvoja un strādāja līdz mūža beigām, līdz ar to piedzīvoja pavisam citādu likteni.

No Ķīmijas fakultātes izsūtīja profesoru Jūliju Auškāpu (1884 – 1942), apsūdzības formulējums: “1918. gadā dienēja Kolčaka armijā, aktīvs Ulmaņa atbalstītājs, Zemnieku savienības biedrs, izglītības ministrs. Kontrrevolucionāras organizācijas loceklis Sevurallagā”.¹³ Profesors Auškāps bijis arī LU rektors (1933 – 1937) un pēdējais LR izglītības ministrs (1938 – 1940). Viņa likteni padziļināti ir pētījis Jānis Stradiņš.¹⁴

LU Bibliotēkā glabājas vairākas profesora sarakstītās grāmatas organiskās ķīmijas tehnoloģijā, savukārt, 1952. gada 25. martā krājumā uzņemta profesora grāmata “Kvantitātīvi pētījumi par organisko krāsvielu absorpcijas spektriem”¹⁵ (1930) (3. attēls), kas ar ierakstu uz grāmatas vāka: “Ļoti cienītam un mīļam prof. E. Zariņa kgm no autora” tika dāvināta ilggadējam Ķīmijas fakultātes dekānam, profesoram Eduardam Zariņam (1876 – 1947), kurš 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

No Lauksaimniecības fakultātes izsūtīja lektoru un entomoloģijas kabineta vadītāju Laimoni Gailīti (1885 – 1943), viņš bijis arī Rīgas Zooloģiskā dārza pārzinis (1935 – 1939), izsūtīts un miris Astrahaņas cietumā.¹⁶ LU Bibliotēkas klāstā ir vairāki Laimoņa Gailīša darbi mežu un augu aizsardzības, kā arī entomoloģijas jomā, ir saglabājies arī viņa 1932. gadā mašīnrakstā rakstītais kandidāta darbs,¹⁷ kurā savu vērtējumu: „Ļoti sekmīgi. Prof. Strand. 26.V.[19]32.g.” ir ierakstījis LU profesors Embriks Strands (1876 – 1947).

Kopš 1928. gada 23. augusta LU Bibliotēkā glabājas Laimoņa Gailīša darbs “Celmu mizošanas nozīme Latvijā” ¹⁸(1928) (4. attēls), kuru autors ar ierakstu savā īpatnējā rokrakstā: „Latv. Univ. Centrālai Bibliotēkai. Autors. Rīgā, 15.VII. [19]28.” ir dāvinājis LU Bibliotēkai.

No Mehānikas fakultātes izsūtīja privātdocentu Jāni Zivtiņu (1897 – 1942). Viņš piedalījies 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās virsnieka pakāpē. No 1928. līdz 1935. gadam – auto inženieris Autotanku pulkā, no 1936. gada – privātdocents fakultātes Iekšdedzes motoru katedrā un militārās apmācības lektors LU (Kara saimniecībā), no 1939. gada – Kara saimniecības daļas priekšnieks Armijas štābā ar dienesta pakāpi – pulkvedis-leitnants.

Kopā ar ģimeni izsūtīts uz Krasnojarskas ieslodzījuma vietu Kraslagā, kur 1942. gada 18. oktobrī nošauts.¹⁹ LU Bibliotēkas krājumā ir divas Jāņa Zivtiņa sarakstītas grāmatas par dīzeļmotoriem.

Padomju varas represijās cieta vairāki Medicīnas fakultātes mācībspēki.

Traģiski, tikai 33 gadu vecumā, dzīve noslēdzās LU jaunākajam asistentam, ārstam, no 1940. gada 19. augusta – arī Liepājas pilsētas slimnīcas direktoram (galvenais ārsts), Teodoram Volframam (1908 – 1941), kuru padomju varas atbalstītāji nošāva Liepājas pilsētas jūrmalā 1941. gada jūnijā.²⁰ Raksta autorei neizdevās atrast ziņas par Teodora Volframa iespējamajām publikācijām. 

LU asistents, ārsts Nikolajs Reinics (1900 – 1941) bez tiesas sprieduma 1941. gada 27. – 29. jūnijā tika nošauts Rīgas Centrālcietumā.²¹ Rakstus par dažādām slimībām Nikolajs Reinics publicējis pagājušā gadsimta 30. gados „Latvijas Ārstu Žurnālā”.

Milda Veisa (dzim. Kalniņa, 1899 – 1984) 1930. gadā absolvēja LU Medicīnas fakultāti un sāka strādāt Pediatrijas katedrā par subasistenti pie profesora Eduarda Gartjē (1872 – 1959), pēc dažiem gadiem kļuva par asistenti. Iesākto darbu pārtrauca padomju okupācija un izsūtījums uz Sibīriju, kur strādāja par medmāsu. Pēc atgiešanās Latvijā Milda Veisa savu darba dzīvi veltīja bērnu ārstēšanai.²²

Privātdocentu un vecāko asistentu Jūliju Galeju (1884 – 1951) represēja un izsūtīja uz Vjatlagu par to, ka viņš bija “partijas“Demobātiskais centrs” biedrs, kā arī divu kuģu un divu dzīvojamo namu Rīgā līdzīpašnieks”.

Jūlijs Galejs, būdams labs ārsts, izsūtījumā Sibīrijas cietumos, strādāja savā profesijā, viņam noteiktais soda mērs bija pieci gadi. Pateicoties Latvijas PSR valdības lēmumam, Jūliju Galeju pēc dažiem gadiem no apcietinājuma atbrīvoja. Apjomīgs pētījums par Jūlija Galeja dzīvi un profesionālo darbību pieejams autoru kolektīva publikācijā “Latvijas Universitātes privātdocents Jūlijs Galejs un viņa akadēmiskais veikums”.²³

Pēc atgriešanās Latvijā, no 1946. gada maija, līdz mūža beigām Jūlijs Galejs strādāja Paula Stradiņa slimnīcā. LU Bibliotēkā glabājas Jūlija Galeja disertācija mašīnrakstā “Arsenobenzoli un neosalvarsana bojāšanās klinikas apstākļos” (1929).²⁴

Par “naidīgu darbību pret PSRS un pretpadomju aģitāciju” 1951. gada 8. janvārī arestēja, no akadēmiskās vides izslēdza un vēlāk uz Vorkutas labošanas darbu nometni izsūtīja neirologu, profesoru (no 1946. gada) Jāni Vildi (1900 – 1971), kuram izdevās izdzīvot un atgriezties Latvijā. LU Bibliotēkas krājumā pieejami vairāki profesora darbi, tajā skaitā, disertācija mašīnrakstā “Patoloģiski-anatomiski pētījumi par lepras slimnieku centrālo nervu sistēmu” (1930).²⁵

No Tautsaimniecības un tieslietu zinātņu fakultātes kā “sociāli bīstamu elementu, Saeimas deputātu un Grieķijas ģenerālkonsulu” izsūtīja 69 gadus veco ekonomistu, profesoru Ernestu Birkhānu (1872 – 1941). Ernests Birkhāns bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības bankas rīkotājdirektors, Rīgas Biržas bankas direktors un Latvijas Bankas padomes loceklis, Saeimas deputāts. No 1929. gada – Rīgas Biržas komitejas priekšsēdētājs un piecus gadus bijis Grieķijas ģenerālkonsuls Rīgā. 1941. gada 4. septembrī²⁶ Usoļlaga soda nometnē Ernests Birkhāns devās mūžībā.

LU Bibliotēkā glabājas vairāki profesora sarakstītie darbi par dažādām tautsaimniecības nozares jomām, piemēram, mācību līdzeklis 3 sējumos augstskolām “Tautsaimniecības politika” (1932).²⁷

Padomju vara nesaudzēja pensijā aizgājušo juristu, profesoru Paulu (arī Pāvels) Mincu (1868 – 1941). Kopš 1920. gada sākuma viņš LU pasniedza krimināltiesības un kriminālprocesu, vispirms kā docents, bet jau no 1921. gada februāra – kā LU profesors, no 1938. gada jūlija 70 gadus sasniegušo profesoru pārskaitīja ārštata amatā, bet 1939. gada augustā Pauls Mincs devās pensijā. Paralēli pasniedzēja darbam profesors Mincs piedalījās dažādās likumu izstrādāšanas komisijās, bija vairāku organizāciju biedrs.²⁸ Profesora vecums netraucēja viņu izsūtīt un, kā redzams, viņa “noziegumu” saraksts pret padomju varu bija visai garš: “Baltemigrants, cionists, 1920.-1934.g. ebreju nacionāldemokrātiskās partijas līderis, 1931. g. kļuva par Saeimas deputātu, piedalījās Ungārijas un Latvijas kriminālkodeksu sastādīšanā, dažādu ebreju biedrību un organizāciju priekšsēdētājs”.

Pauls Mincs kopā ar sievu un dēlu 1941. gada gada 14. jūnijā tika izsūtīts uz Krasnojarskas labošanas darbu koloniju jeb Kraslagu, pēc tam pārvietots uz spaidu darbu nometni Kanskas tuvumā, kur 1941. gada 28. decembrī mira.²⁹

Paulam Mincam ir plašs publikāciju klāsts, LU Bibliotēkā pieejama viņa 1892. gadā Tērbatas universitātē aizstāvētā disertācija.³⁰ Paula Minca darbu vērtību apliecina tas, ka “Krimināltiesību kurss” (1934)³¹ sērijā “Latvijas tiesību zinātņu mantojums” ir atkārtoti izdots 2005. gadā.³² Abi izdevumi pieejami LU Bibliotēkā.

Juristu, ilggadēju LR Ārlietu ministrijas darbinieku, LU vecāko docentu starptautiskajās tiesībās Hermani Albatu (1879 – 1942) izsūtīja par to, ka viņš “strādāja buržuāziskās Latvijas Ārlietu ministrijā,” viņš miris Kirovas apgabalā Vjatkas nometnes stacionārā 1942. gada 9. februārī.³³

LU Bibliotēkā glabājas profesora sarakstītais apjomīgais darbs par neitralitāti un administratīvajām tiesām Somijā un Zviedrijā “Ievērojamākie momenti neitralitātes tiesību izveidošanās gaitā” (1940).³⁴

Usoļlaga labošanas darbu nometnē traģiski dzīve noslēdzās LU docentam Andrejam Lejas –Sausam (1895 – 1942), viņa dzīvi aprāva nošaušana 1942. gada 26. maijā.³⁵ LU Andrejs Lejas Sauss lasīja lekcijas Ģeogrāfijas katedrā, bija arī aktīvā dienesta karavīrs pulkveža dienesta pakāpē, Kara ministrijas Armijas Ekonomiskā veikala priekšnieks (1931 – 1940), izsūtīts par to, ka viņš bija “cara armijas poručiks, 1918.-1919. g. Ukrainā darbojās Skoropadska un Petļuras kontrrevolucionārās valdības Apgādes ministrijā, 1920.-1940. g. Latvijas armijas virsnieks, 1921.-1940. g. studentu korporācijas “Selonija” loceklis, 1937.-1940. g. Tirdzniecības un rūpniecības kameras tirdzniecības sekcijas priekšsēdētāja vietnieks”.

LU Bibliotēkā ir viens Andreja Lejas Sausa darbs – 1927. gadā aizstāvētais diplomdarbs “Latvijas loma starptautiskā preču tirgū”³⁶ mašīnrakstā.

Tikai dažas dienas vēlāk, 1942. gada 9. jūnijā,³⁷ turpat Usoļlagā nāvessods nošaujot tika izpildīts tautsaimniekam, LU vecākajam docentam Longīnam (arī Longins) Ausējam (1885 – 1942), kuru izsūtīja ar apsūdzības formulējumu: “Skolu departamenta direktors, Nacionālā centra biedrs, Saeimas deputāts”.

Longīns Ausējs ir bijis ļoti ražīgs algebras un ģeometrijas mācību grāmatu autors, aptverot mācību vielu sākot no pamatskolas līdz pat augstskolas līmenim. LU Bibliotēkā glabājas mācību līdzeklis “Algebra : augstāko skolu kurss”³⁸, izdots vēl pirms LU dibināšanas. Viņa mācību grāmatas Latvijā ir izdotas atkārtotos izdevumos visā starpkaru periodā.

Juristu, LU profesoru Kārli Dišleru (1878 – 1954) un viņa ģimeni – sievu Minnu un meitu Ilgu – uz Sibīriju deportēja divas reizes: pirmo reizi 1941. gada 14. jūnijā – uz Krasnojarskas novada Kansku. Tur profesors, kuram jau bija pāri 60 gadiem, zāģēja klucīšus gāzģeneratora automašīnām, kolhozā strādāja par sargu, pēc dažiem gadiem dabūja piemērotāku darbu – vidusskolā par rēķinvedi, vēlāk – par skolotāju. 1946. gadā tēvs un māte pievienojās meitai Ilgai Taišeitā, tur Kārlis Dišlers dzelzceļa vidusskolā strādāja par vācu valodas skolotāju. Skolotājs vienu reizi gadā saņēma divas biļetes braucienam pa Padomju Savienību, un ģimene 1947. gada rudenī izlēma braukt uz Latviju. Dzīvošana Latvijā bija  īsa – 1949. gadā par Dišleru ģimeni sāka interesēties padomju vara un 1950. gada 10. janvārī izsūtīja atkārtoti – uz Krasnojarskas apgabala Biriļusu rajona Poļevojes ciemu, kur 1954. gada 18. septembrī Kārlis Dišlers mira un turpat ciema kapsētā arī ir apglabāts.³⁹

Kārlis Dišlers LU strādājis kopš tās pirmsākumiem - no 1920. gada 1. jūlija kā docents, 1932. gada 30. aprīlī ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu, bet no 15. septembra – profesors  Administratīvo tiesību katedrā, vairākkārt bijis fakultātes dekāns, bijis Saeimas deputāts.

Kārlim Dišleram ir ievērojams skaits publicētu darbu par valsts tiesībām, piemēram, “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” (1930)⁴⁰ sērijā “Profesora Kārļa Dišlera mantojums” ir izdots atkārtoti 2002. un 2017. gadā.^{41 42}

Savu grāmatu “Dažas piezīmes par Servija Tullija centūriju satversmi” (1939) (5. attēls) Kārlis Dišlers ar ierakstu: “A. god. kolēģim L. Šulcam no autora. 9.VI. [19]39. K. Dišlers.” dāvinājis LU docentam Lotāram Šulcam (1904 – 1994), kurš 1944. gada 2. pusē devās trimdā un turpmākos dzīves gadus pavadīja Vācijā.

Ekonomiste, LU jaunākā asistente Valērija Sieceniece (1905 – 1998) savu dzīvesstāstu, ieskaitot izsūtīšanu un nokļūšanu galamērķī Novisibirskas apgabalā, ir izstāstījusi 1993. gada 10. jūnija intervijā.⁴³ Latvijā viņa atgriezās 1956.gadā. LU Bibliotēkā saglabājies Valērijas Siecenieces 1930. gadā aizstāvētais diplomdarbs “Cilvēks uzņēmumā“⁴⁴ mašīnrakstā.

Arī tiesību zinātniekam, LU profesoram Pēterim Muciniekam (1899 – 1980) izdevās izdzīvot izsūtījumā, atgriezties Latvijā un nodzīvot garu mūžu. Paralēli darbam LU, 1936. gadā Pēteri Mucinieku ieceļ par Latvijas Darba kameras locekli, šīs kameras darba aizsardzības sekcijas priekšsēdētāju un konsultantu sociālās likumdošanas jautājumos. Darba kamerā viņš piedalījies gandrīz visu tā laika sociālo likumu izstrādāšanā un apspriešanā.

Profesors 1945. gada 25. janvārī tika arestēts un vēlāk izsūtīts uz Arhangeļskas apgabalu par to, ka “Vācu okupācijas laikā strādāja Ģenerāldirekcijas departamentā par juriskonsulu”, atbrīvots 1954. gadā, vēlāk turpinājis strādāt Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā kā profesors.⁴⁵

Pēterim Muciniekam ir ievērojams skaits publikāciju sociālajās tiesībās, pašvaldību jautājumos un tiesībās, piemēram, “Latvijas pašvaldību iekārta” (1938)⁴⁶ u.c. LU Bibliotēkā glabājas arī tobrīd vēl LU asistenta pārskats rokrakstā par ārzemju komandējumu zinātniskā nolūkā uz Vāciju un Franciju 1927. gadā (6. attēls).⁴⁷  Autors raksta: “.. mans nolūks bija pētīt publiskās tiesības: valsts tiesības, administratīvās tiesības un sociālo likumdošanu, iepazīties ar turienes universitātu mācības spēku pasniegšanas metodēm un  nodoties atsevišķu tiesību institūtu studijām bibliotēkās”.

Īpaši skaudrs liktenis pēc Ministru kabineta 1940. gada 5. augusta sēdes sagaidīja abas LU Teoloģijas fakultātes – tās tika likvidētas un no darba atbrīvoti visi to mācībspēki.⁴⁸

Teoloģijas fakultātes profesoru, teologu Ludvigu Adamoviču (1884 – 1942) izsūtīja par to, ka viņš “no 1910. g. bija Latviešu biedrībā, reakcionārās biedrības “Reliģijas zinātne” loceklis, 1921.-1940. g. LU Teoloģijas fakultātes profesors. 1934.-1935. g. izglītības ministrs K. Ulmaņa valdībā, viņa vadībā slēgtas daudzas nacionālo mazākumtautību skolas un atbrīvoti no darba progresīvi noskaņoti skolotāji”. 1941. gada 14. jūnijā tika izsūtīta visa ģimene, Soļikamskas soda nometnē profesoram 1942. gada 17. jūnijā tika piespriests un izpildīts nāvessods.⁴⁹

LU Bibliotēkas krājumā ir vairāki desmiti grāmatu no profesora un viņa ģimenes personīgās bibliotēkas, par to liecina grāmatās esošie īpašuma ieraksti un zīmogi: “L. Adamovičs”, “Valdis Adamovičs” [dēls], kā arī paša sarakstītās baznīcas vēstures un ticības mācību grāmatas pamatskolai un vidusskolai, piemēram, “No dzīvības avota : Bībeles viela Latvijas skolām” (1925-1926)⁵⁰, “Kristīgās baznīcas vēsture : vidusskolu kurss”.⁵¹

LU Bibliotēkas krājumā ir Jāņa Poruka stāstu grāmata⁵² (7. attēls), ko Ludvigs Adamovičs, tolaik LU docents, 1921. gadā ar ierakstu: “Lettonijas bibliotekai L. Adamovičs theol. Lett.” ir dāvinājis latviešu studentu korporācijai “Lettonia”, kurā viņš iestājās jau studiju gados Tērbatas Universitātē.

LU vecākais docents un ārkārtas profesors, teologs Alberts Freijs (1903 – 1968) tika arestēts 1948. gada 25. janvārī ar apsūdzību: “Zemnieku savienības biedrs, aizsargs, teoloģijas profesors un luterāņu mācītājs, veica pretpadomju aģitāciju” un izsūtīts uz 10 gadiem. Pēc atgriešanās kalpoja Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Nozīmīga ir Alberta Freija kā publicista darbība – laikā no 1920. līdz 1940. gadam viņš ir sarakstījis gandrīz 800 publikāciju,⁵³ LU Bibliotēkas krājumā glabājas apjomīgais, 300 lappušu biezais, reliģisko un ētisko apceru krājums “Par svēto un labo” (1936).⁵⁴

Romas katoļu teoloģijas fakultātes profesoru Broņislavu Valpitru (arī Valpīters, 1899 – 1976) 1948. gada 9. decembrī arestēja par to, ka viņš bija “Uniātu [grieķu katoļi] garīdznieks, izplatīja Latvijā katoļticību, uzturēja sakarus ar Vatikāna vadību”. Profesora Valpitra dzīves ceļš, pēc viņa paša atmiņām, apkopots grāmatā “Broņislavs Valpitrs – laikmeta liecinieks : 1899 – 1976 ” (2023),⁵⁵ viņa izsūtījuma vieta bija Krasnojarskas apgabalā. Broņislavs Valpitrs ir publicējis vairākus nelielus izdevumus latgaliešu rakstu valodā, galvenokārt, baznīcu draudžu vajadzībām, piemēram, “Garīgais vadonis Viļānu draudzes locekļiem” (1934),⁵⁶ u.c., bet LU Bibliotēkas krājumā šo darbu nav.

Noslēgumā var secināt, ka lai arī padomju varas represiju galvenais mērķis bija salauzt cilvēka

gribu, iznīcināt viņā pārliecību un ticību savai valstij, jo deportētie katrā ziņā tika nolemti drošai un ātrai nāvei, ņemot vērā tos apstākļus, kādos viņus nometināja – badā, aukstumā un pārmērīgi smagā darbā, bija cilvēki, kuriem laimējās izturēt un atgriezties. Lasot šīs izsūtījumā izdzīvojošo cilvēku atmiņas, atklājas, ka arī šādos grūtos dzīves apstākļos cilvēki turpināja radoši domāt, strādāt un cerēt kādreiz atgiezties mājās – Latvijā.

Saistītās ziņas: https://www.biblioteka.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/77087/

¹Bleiere, D. “1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā”. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/108548-1941-gada-14-j%C5%ABnija-deport%C4%81cija-Latvij%C4%81 (skatīts 05.06.2024).

²Stradiņš, J. Totalitāro okupācijas režīmu represijas pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940–1945). No: Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1964. gadā : Latvijas Vēsturnieku komisijas 2003. gada pētījumi. 13. sējums (1 tiešsaistes resurss (585 lp.). Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004, 130.-164. lpp.

³Biogrāfiski dati šeit un turpmāk (ja nav norādīti citi avoti) no: Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1919 – 1939. 2. daļa. Mācības spēku biogrāfijas un bibliogrāfija. [Rīga] : Latvijas Universitāte, 1939.

⁴Apsūdzības formulējumi šeit un turpmāk (ja nav norādīti citi avoti) no: No NKVD līdz KGB : politiskās prāvas Latvijā, 1940-1986 : noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs / LU Latvijas vēstures institūts ; R. Vīksnes un K. Kangera redakcijā. Rīga : Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999. xviii, 975 lpp. ISBN 9984601730.

⁵Plāķis, J.  Indoeuropiešu valodu salīdzināmā gramatika. Rīga : Latvijas Universitāte, 1938. 229, [3] lpp. Latvijas Universitātes mācības grāmatu sērija ; Nr. 5 .

⁶Plāķis, J. Daži attīstības puosmi latviešu un leišu akcenta vēsturē / paša autora tulkojums nuo krievu oriģinala. Rīga : [izdevējs nav zināms], 1923. x, 112 lpp.

⁷Edmunds Ziemelis. https://www.3mirkli.lu.lv/edmunds-ziemelis/ (skatīts 05.06.2024.).

⁸Lipša, I. Studēts būvinženieris Ziemelis: caur LU, Ķegumu un Latvijas Banku - Staļina Sibīrijas “kūrortos” https://www.bank.lv/lb-vesture/12703-studets-buvinzenieris-ziemelis-caur-lu-kegumu-un-latvijas-banku-stalina-sibirijas-kurortos (skatīts 05.06.2024.).

⁹Es sapni par dzimteni pagalvī likšu : latvieši padomju vergu nometnēs un izsūtījumā : atmiņu un dokumentu krājums. 3. sējums, 34. lpp. / [sastādītājs G. Freimanis ; redaktors Z. Akots ... [u.c.]]. [Rīga] : [izdevējs nav zināms], 1993-1996, 3 sējumi : ilustrācijas. ISBN 9984556247.

¹⁰ https://www.3mirkli.lu.lv/edmunds-ziemelis/ (skatīts 05.06.2024.).

¹¹Ziemelis, E. Pētījumi par slodzēta objekta virsmas izveidojuma iespaidu uz mēģinājuma slodzēšanas rezultātiem smilts būvgruntīs. Rīga, 1933. 63, [3] lp., 148 lp. diagr., 9 lp. il. : tabulas.

¹²Ziemelis, E. Gruntsūdens līmeņa pazemināšana pie pamatu likšanas. Rīga : [izdevējs nav zināms], 1927, 14, [2] lpp. : ilustrācijas.

¹³Sevurallags (krievu: Севураллаг) jeb Ziemeļurālu labošanas darbu nometne Sverdlovskas apgabalā. https://www.archiv.org.lv/1941/?id=61 (skatīts 12.06.2024.).

¹⁴Stradiņš, J. Prof. Jūlija Auškāpa Golgātas ceļš. Universitas, 1993, Nr. 70, 34.-36. lpp.

¹⁵Auškāps, J. Kvantitātīvi pētījumi par organisko krāsvielu absorpcijas spektriem. Rīga : Latvju Kultūra, 1930. 279.-368. lpp. : il. Latvijas Universitātes Raksti. Ķīmijas fakultātes sērija ; I, 12 . 

¹⁶Laimonis Gailītis. Cēsu Centrālā Bibliotēka - Novadnieks (cesis.lv) (skatīts 06.06.2024.).

¹⁷Gailītis, L. Latvijas mizgrauži / stud.rer.nat. L. Gailīša kandidata darbs. [Rīga], 1932. 168 lp., 20 iel. lp. : il., fotogr., tabulas.

¹⁸Gailītis, L. Celmu mizošanas nozīme Latvijā. [Rīga] : Autora izdevums, 1928, 29 lpp. : tabulas.

¹⁹Jānis Zivtiņš. Jānis Zivtiņš (timenote.info) (skatīts 06.06.2024.).

²⁰Anonīms. Lielinieku terora upuris Dr. T. Volframs atrasts nogalināts jūrmalā. Kurzemes Vārds, 1941, 8. jūl.,

    4. lpp.  Kurzemes Vārds, Nr.6 (08.07.1941) (lndb.lv) (skatīts 06.06.2024.).

²¹Dreimane, I. Rīgas Centrālcietumā noslepkavotie. Latvietis. Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē, 2014, Nr. 327 Laikraksts "Latvietis": Rīgas Centrālcietumā noslepkavotie (skatīts 06.06.2024.).

²²Milda Kalniņa Veisa. Par mums | IMERIA (skatīts 06.06.2024.).

²³Latvijas Universitātes privātdocents Jūlijs Galejs un viņa akadēmiskais veikums. https://www.researchgate.net/publication/329602683_Latvijas_Universitates_privatdocents_Julijs_Galejs_un_vina_akademiskais_veikums (skatīts 12.06.2024.).

²⁴Galejs, J.  Arsenobenzoli un neosalvarsana bojāšanās klinikas apstākļos / Jūlija Galeja disertacija medicinas doktora grada iegūšanai. [Rīga], [1929]. [3], 180, [1] lp., [3] lp. il. : tabulas.

²⁵Vilde, J. Patoloģiski-anatomiski pētījumi par lēpras slimnieku centrālo nervu sistēmu / ārsta Jāņa Vildes disertācija medicīnas doktora grāda iegūšanai ; Latvijas Ūniversitātes nervu slimību klīnika (direktors: Prof. Dr.med. Ed. Kalniņš). Rīga, 1930. [3], 170 lp. : ilustrācijas.

²⁶Ernests Birkhāns. LB-vesture-1922-1940-PDF-versija.pdf (latvijasbanka.lv), 76. lpp.

²⁷Birkhāns, E. Tautsaimniecības politika / (pēc doc. E. Birkhāna lasītām lekcijām). Latvija : [izdevējs nav zināms], 1932. 3 sēj. ; 34 cm.

²⁸Rusanovs, E. Profesora Paula Minca mūžs – stāsts, kam bija jābūt ar laimīgām beigām. Jurista Vārds, 2020. gada 1. septembris, Nr. 35 (1145), 10.-23. lpp.

²⁹Turpat.

³⁰Mincs, P. Die Lehre von der Beihilfe : eine zur Erlangung des Grades eines Magisters des Strafrechts der  Juristischen Fakultät der Kaiserlichen Universität zu Dorpat vorgelegte Abhandlung / von Paul Mintz. Riga : Müllersche Buchdruckerei, 1892. 210, [2] lpp.

Ausējs, L.  Algebra : augstāko skolu kurss : 1. daļa.  Cēsis : "Skola", 1918. 102 lpp.

³¹Mincs, P. Krimināltiesību kurss : vispārējā daļa. 2., pārstr. un papild. izd. Rīga : aut. izd., 1934. 329 lpp.

³²Mincs, P. Krimināltiesību kurss. Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2005. 2 sēj. : portr. ; 23 cm. Latvijas tiesību zinātņu mantojums . ISBN 9984671909 (2 sēj.)

³³Hermanis Albats. https://www.mfa.gov.lv/lv/hermanis albats?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F (skatīts: 07.06.2024.).

³⁴Albats, H. Ievērojamākie momenti neitralitātes tiesību izveidošanās gaitā. [Rīga] : [A. Gulbis], 1940. Dažādi numurētas lpp.

³⁵Andrejs Lejas Sauss. https://timenote.info/lv/Andrejs-Lejas-Sauss (skatīts: 07.06.2024.).

³⁶Lejas-Sauss, A.  Latvijas loma starptautiskā preču tirgū : Diploma darbs / Andrejs Lejas-Sauss, stud. Oec. Rīga, 1927. 105, [1] lp., tabulas.

³⁷Izraksts no PSRS IeTK Sevišķās apspriedes protokola Nr. 29-m lēmuma par nāvessoda piespriešanu Longinam Ausējam par kontrrevolucionāru darbību. https://www.archiv.org.lv/dep1941/attels1.php?id=3002 (skatīts: 07.06.2024.).

³⁸Ausējs, L. Algebra : augstāko skolu kurss : 1. daļa. Cēsis : “Skola”, 1918. 102 lpp.

³⁹Kokareviča, D. Kārlis Dišlers. Jurista Vārds, 2013. gada 17. decembris, Nr. 51 (802), 8.-13. lpp.

⁴⁰Dišlers, K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. Rīga : A. Gulbis, 1930, 211 lpp.

⁴¹Dišlers, K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē : administratīvo tiesību kursa vispārīgā daļa. [Atkārtots izdevums]. Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2002, 274 lpp. : portrets ; (Profesora Kārļa Dišlera mantojums). ISBN 9984671313.

⁴²Dišlers, K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē : ar zinātnisko redaktoru piezīmēm / [zinātniskie redaktori: Jānis Pleps un Signe Terihova].  [Atkārtots izdevums]. Rīga : Tiesu namu aģentūra, ©2017, xix, 300 lpp. : portrets ; (Profesora Kārļa Dišlera mantojums). ISBN 9789934508424.

⁴³Valērija Sieceniece. http://www.dzivesstasts.lv/lv/free.php?id=740 (skatīts 07.06.2024.).

⁴⁴Siecenieks, V.  Cilvēks uzņēmumā : diploma darbs / stud. oec. Valerija Siecenieks, matr. 6139. Rīgā, 1930, 162 lp.

⁴⁵Pēteris Mucinieks. https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=jurists&id=951145&g=1 (skatīts 07.06.2024.).

⁴⁶Mucinieks, P. Latvijas pašvaldību iekārta. Rīga : L.U. Studentu padomes grāmatnīca, 1938, 239, [1] lpp.

⁴⁷Mucinieks, P. Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes asistenta Pētera Mucinieka pārskats par ārzemju  komandējumu 1927. g. Rīga, 1927, [1], 18 lp.

⁴⁸Stradiņš, J. Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945). Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945) (vip.lv) (skatīts 06.06.2024.).

⁴⁹Jēkabsons, Ē. “Ludvigs Adamovičs”. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/132437-Ludvigs-Adamovi%C4%8Ds (skatīts 07.06.2024.).

⁵⁰Adamovičs, L. No dzīvības avota : Bībeles viela Latvijas skolām. Rīga : Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvs, 1925-1926, 2., 3. burtnīca : ilustrācijas.

⁵¹Adamovičs, L. Kristīgās baznīcas vēsture : vidusskolu kurss. Rīga : Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvs, 1927. 312, [6] lpp. : ilustrācijas.

⁵²Poruks, J. Poruku Jahņa Sakopoti stahsti. 3. daļa. Rīga : D. Zeltiņa apgādībā, 1904.

⁵³Rozentāls, L. “Alberts Freijs”. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/142621-Alberts-Freijs (skatīts 07.06.2024.).

⁵⁴Freijs, A. Par svēto un labo : reliģiskas un ētiskas apceres / Dr.theol. Alb. Freijs, Latvijas Ūniversitātes docents. Rīga : Valters un Rapa, 1936, 300, [2] lpp.

⁵⁵Broņislavs Valpitrs - laikmeta liecinieks : 1899-1976 / sastādītājs, zinātniskais redaktors un ievada autors Dmitrijs Artjomovs ; literārā redaktore Aija Balode ; māksliniece Laura Feldberga ; Priesteru mariāņu kongregācija. Rīga : KALA Raksti, 2023, 539, [10] lpp. : ilustrācijas, portreti ; ISBN 9789984871974.

⁵⁶Valpitrs, B. Goreigais vodūņs Viļānu draudzes lūceklim / T. Broņislavs Vaļpitrs, M. J. G. Viļāni : Marijanu kongregacija, 1934, 60 lpp. ; 13 x 8 cm.