LU Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča uzsvēra, ka šāda konference par sabiedrisko zinātni Latvijā tikusi organizēta pirmo reizi, un izteica pagodinājumu un prieku, ka tā notikusi tieši LU Bibliotēkā.
Konferencē ar referātiem piedalījās vadošie LU institūtu pētnieki, atmiņas institūciju un citi nozaru speciālisti, kā arī citi sabiedriskās zinātnes jeb amatierzinātnes entuziasti un projektu īstenotāji.
Referentu vidū vairākkārt izskanēja atziņa, ka sabiedriskā zinātne var tikt izmantota dažādās nozarēs. To pierāda arī konferencei pieteikto referātu skaits un dažādais tematu loks, kas aptver gan humanitārās zinātnes, gan dabaszinātnes. Sabiedriskās zinātnes aspekti atklājās arheoloģijā, vides zinātnē, mikoloģijā, dienastauriņu un putnu monitoringā u.c. zinātnes nozarēs. Tāpat, referenti dalījās ar pieredzi savu zinātnisko darbu popularizēšanā sabiedrībā, sabiedriskās zinātnes ētisko aspektu izzināšanā un atmiņas institūciju iesaistē sabiedriskās zinātnes projektos.
Visbiežāk apspriestie problēmjautājumi skāra dažādās iespējas, kā sabiedrību iesaistīt zinātniskajā procesā, kā pārliecināties, ka amatierzinātnieku ievāktie dati ir kvalitatīvi, kā arī cilvēku motivāciju piedalīties sabiedriskās zinātnes projektos.
Vairāk par sabiedrisko zinātni iespējams uzzināt šeit: https://www.napd.lu.lv/uzzini-vairak/citizen-science/
Aicinām iepazīties ar konferences referentu prezentācijām:
- Māris Kūlis. Rakstīt divreiz: akadēmiskie pētījumi saprotamā zinātnē
- Sanita Reinsone. Sabiedriskā zinātne digitālo humanitāro zinātņu kontekstā: digitālie risinājumi, iesaistes metodes un komunikācija
- Sanda Rapa. Vārdu talkas sabiedriskās zinātnes aspektā
- Signe Mežinska. Sabiedriskās zinātnes ētiskie aspekti
- Sanita Zvidra. Sabiedrības iesaistes digitālā platformā "Gadsimta stāsti". Iecere un realizācija
- Antonija Vilcāne. Arheoloģija, vara, sabiedrība: atskats uz Eiropas pārrobežu projekta ietvaros realizētu sadarbību starp pētniekiem un sabiedrību
- Kaspars Lielgalvis. Atvērtā zinātne praksē: kultūras dzīves iedzīvināšana un saliedētības meklējumi, radošums un UrbCulturalPlanning pieredze
- Mārīte Saviča, Gita Rozenberga. Atmiņas institūciju līdzdalība sabiedriskā zinātnē
- Ilze Mileiko. Senioru iesaiste pētniecībā par digitālizācijas pieredzi – izaicinājumi un iespējas
- Gunta Kalvāne, Inga Retiķe, Jānis Bikše, Baiba Prūse. Sabiedrības iesaiste vides apziņas veidošanā
- Valdis Pilāts. Sabiedriskās zinātnes devums zvēru pētniecībā senāk un mūsdienās (21.gs.)
- Diāna Meiere, Inita Dāniele. Mikologu - amatieru ieguldījums sēņu pētniecībā
- Kristaps Vilks. Sabiedrības iesaiste dienastauriņu monitoringā Latvijā – pašreizējais stāvoklis un nākotnes izaugsmes iespējas
- Oskars Keišs. Pieredze ar griezes un naktsputnu monitoringa organizāciju Latvijā kopš 1994. gada
- Ilmārs Bauga. Putnu gredzenošana, gadījumi un negadījumi