Akadēmiskais centrs
Starp grāmatām no pirmskara gados pastāvējušās LU Botānikas laboratorijas krājuma ir ne mazums izcilu izdevumu. Šobrīd mūsu uzmanību īpaši piesaista agrākajos gadsimtos veidotās filigrānās, bieži vien ar roku krāsotās ilustrācijas, kuras dažkārt ir pat informatīvākas par mūsdienu fotogrāfijām.
Viena no tādām ir 18./19. gs. mijas botāniķa un prasmīga ilustratora Kristiana Škūra (Christian Schkuhr, 1741-1811) 1808. gadā Leipcigā izdotā botānikas rokasgrāmata “Botanisches Handbuch der mehresten theils in Deutschland wildwachsenden, theils ausländischen, in Deutschland unter freyem Himmel ausdauernden Gewächse”. Tā iznāca 8 sējumos: 4 teksta sējumi un 4 attēlu sējumi. LU Bibliotēkas rīcībā ir arī atsevišķi eksemplāri, kas pirms nonākšanas Latvijas Augstskolas Botānikas laboratorijas īpašumā piederējuši Rīgas Dabaspētnieku biedrībai (Naturforscher-Verein zu Riga), bet vēl agrāk - Rīgas pilsētas bibliotēkai (Bibliotheca Rigensis), par ko liecina zīmogs “Ex Biblioth. Rigens. Sect. Med.” - tiem kāds no agrākajiem īpašniekiem ir veidojis jaunus iesējumus, sadalot izdevniecības teksta sējumus uz pusēm un pievienojot attiecīgo attēlu sējuma puses, acīmredzot, lietošanas ērtību labad.
Autors Kristians Škūrs bija vācu dārzkopis, botāniķis, ilustrators. Dzimis Pegavā pie Leipcigas, tehnisko pamatizglītību kā vara gravieris ieguvis Kaselē, kur 1765. gadā palīdzējis izveidot Botānisko dārzu, jo interesējās arī par dārzu dizainu. Turpmākajos gados guvis pieredzi vairākās citās Vācijas pilsētās, Beļģijā, Nīderlandē. Pēc atgriešanās klausījās botānikas lekcijas Vitenbergas Universitātē, darbojās kā dārznieks un pilnveidojās kā gravieris vara grebumu tehnikā, veidodams izcilus augu attēlus, pamatojoties uz savām zināšanām botānikā. Viņa amats - ‘Universitäts-Mechanikus zu Wittenberg’, kā tas parādās viņa aprakstošās botānikas grāmatu titullapās. Populārākais darbs - “Botanisches Handbuch der mehresten theils in Deutschland wildwachsenden” (1791-1803; otrais, plaši papildinātais izdevums - 1808). Izdevums par grīšļaugiem “Beschreibung und Abbildung der theils bekannten, theils noch beschriebenen Arten von Riedgräsern nach eigenen Beobachtungen und vergrösserter Darstellung der kleinsten Theile”(1801) tika tulkots arī franču valodā ar nosaukumu “Histoire des Carex ou laîches" (1802) un K. Škūrs tiek pieminēts arī kā iespaidīga grīsļaugu herbārija izveidotājs Vitenbergas Universitātē.
Kristians Škūrs sarakstījis un bagātīgi ilustrējis arī citu botānikas rokasgrāmatu, paplašinot apskatāmo areālu no Vācijas uz Eiropas mērogu “Enchiridion botanicum, seu descriptiones et icones plantarum in Europa vel sponte crescentium vel in hortis sub Dio perdurantium” (1805) un izdevumu par kriptogāmajiem augiem - papardēm un sūnām “Deutschlands kryptogamische Gewächse, oder die 24. Classe des Linné’schen Systems” (1806-1810).
Viņa darbiem ir ne tikai praktiski izmantojamu rokasgrāmatu vērtība, bet tās sniedz arī estētisku baudījumu, vērojot māksliniecisko interpretāciju vara grebuma līniju un manuālā akvareliskā krāsojuma apvienojumā. Ne velti šādus 18./19. gadsmitu mijas darbus pielīdzina sava veida mākslas darbiem.
Visi laipni aicināti ieskatīties Dabas mājas grāmatu vitrīnās!
 piedāvā aplūkot 17./18. gs. mijas skaisti ilustrētus izdevumus botānikā. Rūpējoties par krāsaino attēlu saglabātību, seno grāmatu lapas tiks regulāri pāršķirtas, līdz ar to dodot iespēju katrreiz ieskatīties grāmatā it kā no jauna. Ekspozīcija būs pieejama līdz 19. februārim.){kind=link}