Ideja šādu konferenci organizēt radās pavasarī, kad uzvirmoja jautājums par citāta ,,Latvieši ir tautiņa pie Baltijas jūras, kas dzīvo kokos un ēd sēnes’’ vēsturisko izcelsmi. Minētais teiciens ir interpretēts dažādos vārdu salikumos, taču lai gan tas mums visiem ir zināms un dzirdēts, diemžēl pētot dažādus rakstītos avotus, neizdevās noskaidrot viennozīmīgu tā izcelsmi.
Savā uzrunā konferences dalībniekiem LU rektors prof. Indriķis Muižnieks uzsvēra sēņu daudzveidību un to nozīmīgumu gan savā dzīvē, gan zinātnē: “Acīmredzot, kā daudzas lietas, arī tā sēņu lieta ir rosinoša, mudinoša un līdz galam neatrisināma, tāpat kā visa zinātne.” Konferences organizētāja un vadītāja LU Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča norādīja, ka konference ir tapusi ciešā kopsadarbībā ar LU Humanitāro zinātņu fakultāti un LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, pulcējot 14 dažādu zinātņu nozaru speciālistus. M. Saviča izteica gandarījumu, ka konference ir rezultējusies ar iespēju no dažādiem interesantiem skatu punktiem paraudzīties uz šo tēmu.
Konferencē ar referātiem piedalījās LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore Dr. habil. phil., LU prof., LZA akadēmiķe, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenā locekle Maija Kūle, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dr.soc. Dagmāra Beitnere - Le Galla, LU Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece Dr. habil. philol., prof. Janīna Kursīte-Pakule un citi nozaru speciālisti un pētnieki.
Referenti apskatīja daudzveidīgu tematu loku – sākot no slavenā teiciena izcelsmes jautājumiem un sēņu un koku nozīmi latviskās identitātes veidošanā līdz pat latvieša vizuālajam tēlam un spējai par sevi pasmieties dažādos vēsturiskajos un kultūras kontekstos. Konferences programma izraisīja lielu interesi. Klātienē to noklausījās vairāk nekā 50 klausītāju, savukārt tiešsaistē to skatījuši ap 1,400 interesentu.
Aicinām ikvienu noskatīties konferences ierakstu LU tiešraižu kanālā Youtube.
Konferences prezentācijas:
- Dagmāra Beitnere-Le Galla. Naratīvs pašizpratnes veidošanā. Kulturas un politikas diskursā
- Maija Kūle. Joki kultūra kā iztēles stimuls
- Janīna Kursīte. Etnomikoloģija un etnobotānika latviešu intekstos
- Austra Celmiņa-Ķeirāne. Latvieša vizuālais tēls 20. gadsimta 20. gadu "Atputa"
- Aija Jansone. Anglijas latviešu daiļamata kopēju devums latviskās vides un nacionālās identitātes saglabāšanā (1949-2006)
- Ieva Zepa. Latvietis no baznīcas līdz krogam. Stirnienes baznīcas piemēros
- Lolita Šelvaha. Ko tik latvietis ne-ēd
- Egita Zviedre. Sēnes un sēņošanas tradīcijas Latvijā
- Kitija Balcere. Kur sēnes, tur latvieši. Sēņotnes bioperformativitāte izrādē šēņošanas čempionāts 2021
- Roberts Ķipurs. Latvieši kapsētās: pieminekļi un sēnes
- Evita Zaremba-Krīgere. Abrenieši un viņu koki
- Ingus Barovskis. Latvietis sēd kokā un redz debesu vārtus
- Ieva Kalniņa. Koku ciršana latviešu dramaturģijā