Bet kas tad ir pergaments? Pergaments ir izgatavots no dzīvnieku ādas, kas tiek apstrādāta īpašā veidā, lai padarītu to piemērotu rakstīšanai. Pergamentus izmantoja kā materiālus grāmatu un manuskriptu rakstīšanai, kā arī gravējumiem, zīmējumiem un citiem rotājumiem. Pergaments bija populārs viduslaikos, jo tas bija ļoti izturīgs un ērti apstrādājams materiāls. Interesants fakts ir tas, ka pergamenti tika daudzkārti arī pārrakstīti, jo pergaments bija tik dārgs, ka to nereti uzskatīja pat par vērtīgāku nekā uz tā rakstīto tekstu. Viduslaikos mūki dažkārt no vecajiem pergamentiem nokasīja klasisko autoru tekstus un to vietā rakstīja reliģiskos tekstus.
Pergamentu digitālā kolekcija ir īpaša un vērtīga iespēja iepazīt šos senos un retos materiālus. Turklāt, spriežot pēc LU Bibliotēkas krājumā esošo pergamentu lapu formas un uz tām redzamajām līmes atliekām, nospiedumiem u.c. pazīmēm, lielākā daļa tekstu pieredzējusi savu otro dzīvi kā izejmateriāli jaunām grāmatām. To lapu izmēri variē, sākot ar nelielām oktāvas formāta kabatas grāmatiņām līdz beidzot ar lielizmēra iesējumiem folio formātā. Lielākā daļa manuskriptu ir rakstīti latīņu, vācu, kā arī spāņu valodā. Digitālajā kolekcijā ir digitalizēti visi krājumā esošie pergamenti - 9 liturģiska un 8 laicīga satura teksti. Liturģiska satura pergamenti ietver Bībeles fragmentus, lūgsnu un dziedājumu fragmentus, galvenokārt 14. un 15. gadsimta materiālus. Savukārt laicīga satura pergamenti ietver tekstus un dokumentus, kas nav tieši saistīti ar reliģisko jautājumu risināšanu, piemēram - 17. gadsimta testamenta fragmentus un 16. gadsimta saimniecības grāmatas satura rādītājs.
Digitalizācija ir būtisks solis, kas nodrošina, ka šie retie un vērtīgie pergamenti būs pieejami arī nākamajām paaudzēm un plašai sabiedrībai, ļaujot izpētīt un saprast senāku laiku rakstības tradīcijas un vēstures aspektus.