Dalībnieki šajā nodarbībā ne tikai stāstīja par savu radošo pieredzi, bet arī piedāvāja ieskatu savu darbu tapšanas vēsturē. Viņi dalījās ar savu praktisko pieredzi un stāstiem par grāmatu dizaina un ilustrāciju izstrādāšanu. Tikšanās centrā bija arī padomi studentiem par to, kā pareizi zīmēt un kā izmantot savas prasmes dizaina kontekstā. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā sadarboties ar pasūtītāju un realizēt sevi profesionālajā jomā. Pieredzējušie mākslinieki uzsvēra, ka ir svarīgi būt atvērtiem jaunām idejām, bet neaizmirst par tradicionālajām mākslas tehnikām, kas var papildināt mūsdienu dizaina instrumentus.
Viena no nodarbības interesantākajām daļām bija stāstījums par to, kā grāmatu dizaina profesija ir mainījusies pēdējo desmitgadu laikā. Šīs izmaiņas ietver digitālo tehnoloģiju izmantošanu, jaunus attēlu apstrādes rīkus un dažādu mediju apvienošanu, lai radītu inovatīvus un daudzslāņainus dizaina risinājumus. Piemēram, dalībnieki stāstīja par neirotīklu ietekmi uz dizainera profesiju. Šis jautājums ir ļoti aktuāls mūsdienu pasaulē, kur ātrumam ir lielāka nozīme, nekā radošajam procesam un rezultāta kvalitātei. Dalībnieki dalījās ar saviem paņēmieniem, kā saglabāt radošumu un iegūt iedvesmu jauniem projektiem.
Mākslinieku uzmanības centrā bija arī stāsti par grāmatu dizaina projektu īstenošanas aizkulisēm. Svarīgi būtu piebilst, ka dalībnieki ar humoru stāstīja par izaicinājumiem un problēmām, ar kurām viņi saskarušies daiļrades laikā. Interesenti varēja uzzināt detalizētus stāstus par konkrētām grāmatām, piemēram, Knuta Skujnieka “Parkā par solu”, Māra Čaklā “Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas”, Elitas Pētersones “Ādaži: pagātnes dialogs ar tagadni”, kā arī vairākām Ēriha Marijas Remarka grāmatām. Šie stāsti ļāva apjaust, cik daudz darba un radošuma tiek ieguldīts, lai radītu kvalitatīvu grāmatu dizainu un ilustrācijas.
Tikšanās noslēgumā notika diskusija, kurā studenti varēja uzdot jautājumus dalībniekiem. Studenti augsti novērtēja autoru darbus.
Šī nodarbība sniedza studentiem ieskatu grāmatu dizaina un ilustrāciju tapšanas aizkulisēs, atklājot radošā procesa nianses, ideju un tehnisko paņēmienu mēģinājumus, kas nepieciešami, lai radītu grāmatas, kas iedvesmo un iepriecina lasītājus. Tajā pašā laikā tā atgādināja, ka grāmatu dizains ir gan māksla, gan rūpīgs darbs, un bez tā grāmatu pasaule nebūtu iedomājama.