Izdevuma “IX Latviešu dziesmu svētki : Rīgā, Uzvaras laukumā 1938. gada 18., 19. jūnijā / rediģējis Jēkabs Vītoliņš. Rīga : IX dziesmusvētku Rīcības komiteja, 1938 [xii], 207, [1] lpp. : il., portr.” vāks. No LU Bibliotēkas krājuma.

XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku priekšvakarā ieskatīsimies LU Bibliotēkas grāmatās, kas stāsta par latviešu dziedāšanas tradīcijām, kas ilgst nu jau 150 gadus un pat ilgāk. Vairāk nekā simts gadu laikā par dziesmu svētkiem ir uzrakstīti raksti, sastādītas bibliogrāfijas un tapušas apkopojošas monogrāfijas. Šajā reizē – par pašām pirmajām grāmatām, kas glabā ziņas par dziesmu svētku pirmsākumiem un pirmajiem deviņiem svētkiem, kas aptver laika posmu no 1873. gada līdz 1938. gadam. Grāmatu tematika ietver gatavošanos svētkiem un to norises aprakstus, atskaņas jeb svētku novērtējumu, dziesmu tekstus un notis, koru nosaukumu un to dalībnieku sarakstus u.c. 20. gadsimta 20. un 30. gadu izdevumi sniedz ziņas arī par LU koru dalību VI, VII, VIII un IX Dziesmu svētkos. Dažādas atzīmes un zīmogi grāmatās liecina par grāmatu “piedzīvoto” to garajā mūžā, pārejot no viena īpašnieka pie otra un juku laikos dažkārt paliekot bez tā.

Mēdz teikt, ka latvieši ir dziedātāju tauta – no tautas dziesmām senatnē un pirmajiem Vidzemes skolotāju mēģinājumiem dziedāt daudzbalsīgi 19. gadsimta vidū līdz Kurzemes dziedāšanas svētkiem 1870. gadā Dobelē un visbeidzot – līdz I Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1873. gada jūnijā Rīgā.

LU Bibliotēkas krājumā atrodas unikāls dokuments – manuskripts „Pirmie Latviešu dziedāšanas svētki Kurzemē, Dobeles pilsētiņā noturēti” [23[1], 1. att.], kas uzskatāmi par vispārīgo latviešu dziesmu svētku priekštečiem. Dokuments ir daļa no 1929. gadā LU Bibliotēkā saņemtās rakstnieka, literatūrvēsturnieka, folklorista, LU profesora Jēkaba Lautenbaha (1847 – 1928) privātkolekcijas. Manuskripts rokrakstā, rakstīts vecajā ortogrāfijā ar brūnu tinti uz astoņām lappusēm, tā autors nav zināms, jo savu rakstīto nav parakstījis. Anonīmais autors jūsmīgiem vārdiem apraksta savu došanos uz dziedāšanas svētkiem Dobelē agrā rītā 1870. gada 26. jūnijā un tur pieredzēto un piedzīvoto.

Pirmos trīs Vispārīgos dziedāšanas svētkus rīkoja Rīgas Latviešu biedrība un tie notika Rīgā. LU Bibliotēkā glabājas 1873. gadā brāļu Bušu izdevniecībā Rīgā izdotā „Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā, no 26tā līdz 29tam jūnijam 1873 : (izrīkoti caur Rīgas Latviešu biedrību [11, 2. att.] , kas ietver garīgo un laicīgo dziesmu notis un vārdus, svētku Rīcības komitejas priekšsēdētāja Riharda Tomsona (1834 – 1893) “Ziņas par latviešu dziedātājiem un viņu pirmiem vispārīgiem dziedāšanas svētkiem” un dziedāšanas biedrību sarakstu. Grāmatas titullapā iespiestais zīmogs “Lettonia” apliecina, ka tā piederējusi minētajai studentu korporācijai.

Dažādu iemeslu dēļ dziedāšanas (vēlāk – dziesmu) svētki to sākuma posmā notika neregulāri – nākamos – II Vispārīgos dziedāšanas svētkus bija iespējams organizēt tikai pēc septiņiem gadiem – 1880. gadā, bet III Dziedāšanas svētkus – 1888. gadā – pēc astoņiem gadiem. II Dziedāšanas svētkos pirmo reizi kopkoris dziedāja Baumaņu Kārļa (1835 – 1905) dziesmu ar Lapas Mārtiņa (1846 – 1909) vārdiem “Latviski lai atskan dziesmas”, kuras sākuma rinda likta šī raksta nosaukumā. LU Bibliotēkā atrodas 1880. gadā izdotā dziesmu teksta grāmatiņa “Dziesmas no 2. Latviešu dziedāšanas svētkiem priekš garīgā un laicīgā koncerta” [3, 3. att.], kur 8. lappusē nodrukāts minētās dziesmas teksts [4. att.]. (Skatīt arī: Latviešu grāmatai 500: unikālu grāmatu stāsti). Grāmatiņas titullapas augšējā labajā stūrī redzamais zīmogs “J. Rapa” liecina, ka tā savulaik piederējusi grāmatizdevējam Jānim Rapam (1885 – 1941).

Par abiem dziedāšanas svētkiem aprakstus – nelielas brošūras – kā minēts uz to vāka Latviešu otro vispārīgo dziedāšanas svētku komitejas uzdevumā”, ir uzrakstījis Jēkabs Lautenbahs. Izdevumā Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki : Rīgā no 17. līdz 20. jūnijam 1880 : (caur Rīgas Latviešu biedrību izrīkoti)” [8, 5. att.] Jēkabs Lautenbahs vispirms sniedz ieskatu latviešu dziedāšanas vēsturē, pēc tam apraksta gatavošanos Latviešu II vispārīgajiem dziedāšanas svētkiem un to norisi. Tālāk nodaļā “Svētku piemiņas” autors raksta: “Lielīts, slavens, vēsturīgi svarīgs notikums ir Latviešu II vispārīgie dziedāšanas svētki. Tie paliks mūžīgi neaizmirstami ik katram, kas viņus svinējis, kas no viņiem kā no mīļa drauga, no jaukas vietas šķīries. Kā visām tautām, tāpat arī latviešiem teicamais ieradums, no kaut kā mīļa šķiroties, labprāt vēlēties no tā tad kādu piemiņas zīmi iegādāties”. Dziedāšanas svētkiem par godu tika  iespiesta krāsaina piemiņas lapa jeb “bilde”, ko zīmēja Jānis Lakše - Laksmanis (1851 – 1885) un izgatavota piemiņas medaļa, Jēkaba Lautenbaha vārdiem sakot: “.. no Britāņu metāla, kas tikpat balts kā sudrabs izskatās. Viņa tikpat liela kā sudraba rubulis”. Nodaļā “Svētku atskaņas” autors sniedz gan savu vērtējumu, gan apskata publikācijas par tiem preses izdevumos, grāmatas beigās publicēts koru un dziedātāju saraksts. Grāmatas titullapā iespiestais zīmogs “Korporācija Latvia” apliecina, ka tā piederējusi minētajai studentu korporācijai. Pēc līdzīga principa Jēkabs Lautenbahs apraksta arī nākamos dziedāšanas svētkus izdevumā “Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki : Rīgā no 18. Līdz 21. jūnijam 1888. g. : (caur Rīgas Latviešu biedrību izrīkoti)” [9, 6. att.]. Pirms svētkiem iznāca krājums “Vadonis pa Rīgu Latviešu III. vispārīgajos dziedāšanas svētkos” [17], kurā publicēta svētku koncerta programma, citu svētku laika notikumu norises vietas un laiks, vairāku Rīgas ievērojamo vietu īss apraksts, kā arī uzņēmumu un privātuzņēmēju reklāmas.

IV Dziesmu svētku rīkošanu uzņēmās Jelgavas latviešu biedrība un tie notika 1895. gadā Jelgavā. Interesants faksts, kas pieminēts šo svētku sakarā, ka pirmās svētku dienas izdošanos traucēja nemitīgās lietus gāzes un sliktie laika apstākļi turpinājās arī nākamajā dienā, bet trešajā dienā, kad notika laicīgo dziesmu koncerts, lietus vairs nav lijis. Tiek arī pieminēts, ka lietainā laika dēļ bija jācieš nelieli zaudējumi, bet citādi svētki izdevušies teicami. Svētku laikā bija sarīkota arī lauksaimniecības izstāde.

LU Bibliotēkas krājumā atrodas izdevums “Dziesmas IV. vispārīgiem Latviešu Dziesmu- un Mūzikas svētkiem Jelgavā 1895. gadā” [1, 7. att.] un “Teksta grāmatiņa IV Latviešu vispārīgo dziesmu un mūzikas svētku koncertam, Jelgavā, 1895. gadā” [14, 8. att.]. Svētkiem par godu iznāca neliela brošūriņa “Vaiņadziņš uz IV vispārīgiem dziedāšanas svētkiem” [19] ar vairāku autoru dzejoļu sakopojumu.

Dažādu vēsturisko un politisko notikumu dēļ nākamos, V Dziesmu svētkus, varēja rīkot pēc gariem 15 gadiem – 1910. gadā, nodomu tos rīkot 1904. gadā izjauca Krievijas – Japānas karš.  LU Bibliotēkā glabājas jurista un publicista Jāņa Kreicberga (1864 – 1948) apcerējums “V. vispārējie Latviešu dziesmu svētki Rīgā, 19., 20. un 21. jūn. 1910. g.” [5, 9. att.], kurā autors apraksta dziesmu svētku komiteju veiktos priekšdarbus, svētku gājienu, kas ilustrēts ar diviem attēliem, programmu, pašu svētku norisi ar virsdiriģentu un goda diriģentu fotogrāfijām, koru sarakstu, apsveikumiem, svētku finansiālo pārskatu un preses atsauksmes par svētkiem.

Pagāja vēl 16 gari gadi, kuru laikā norisinājās Pirmais pasaules karš un došanās bēgļu gaitās, neatkarības cīņas un savas valsts nodibināšana, līdz 1926. gadā varēja rīkot nākamos, VI Latvju vispārējos dziesmu un mūzikas svētkus. Tie bija pirmie vispārējie dziesmu svētki neatkarīgajā Latvijā un tajos pirmo reizi piedalījās arī 1919. gadā nodibinātās LU kori.

Izdevumā “Vadonis VI. latvju vispārējiem dziesmu un mūzikas svētkiem 1926. gada 19.-20.-21. jūnijā” [17, 10. att.] koru dalībnieku sarakstā minēti trīs LU kori: vīru koris „Dziedonis”, I. Latvju vīru kora biedrība diriģenta Jāņa Sieriņa (1889 – 1975) vadībā, jauktais koris „Dziesmu Vara”, Latvijas Universitātes studentu – dziedoņu biedrība diriģenta Alfrēda Kalniņa (1879 – 1951) vadībā un jauktais „Latvijas Universitātes koris” – nākamais koris “Juventus”, ko 1920. gadā ar nosaukumu “Latvijas Augstskolas studentu koris” dibināja diriģents Arturs Bobkovics (1885 – 1959) [11. att.].

Šiem svētkiem par godu iznāca arī “reklāmas” izdevums “Vadonis pa Latviju = Fürer durch Lettland : 6. Latvju vispārējo dziesmu svētku un 6. Rīgas izstādes piemiņai” [15, 12. att.], kurā sniegtas īsas ziņas par Latviju un atsevišķa nodaļa veltīta tam, ko “vērts redzēt Latvijā un kā to apskatīt”. Nodaļā “Bibliotēkas” ir ziņa arī par “Latvijas Universitātes, agrākā Politehnikuma bibliotēku”, kur cita starpā minēts: “Tagadējā Universitātes bibliotēkā apmēram 35 000 sējumu grāmatu. Ienāk visas Latvijā izdotās grāmatas un laikraksti. Bez tam katrai fakultātei ir atsevišķas rokas bibliotēkas. Ieeja Universitātē no Raiņa bulvāra”. Lielu daļu izdevumā aizņem dažādu uzņēmumu reklāmas. VI Latvju vispārējiem dziesmu un mūzikas svētkiem veltītajā izdevumā “Ziņģu lustes : 1926. g. jūnijā” [19] dziesmu svētki aplūkoti humoristiskā garā [13. att.].

VII Vispārējos latviešu dziesmu svētkus rīkoja jau pēc pieciem gadiem – 1931. gadā. Izdevumā „VII Latvju vispārējie dziesmusvētki 20., 21., 22. jūnijā 1931. : apcerējumi, programma, svētku gaita” [21, 14. att.] starp pārējiem koriem, dziesmu svētku dalībniekiem, minēti jau pieci LU kori – bez iepriekš pieminētajiem, arī 1925. gadā dibinātais LU Prezidiju konventa vīru koris diriģenta Teodora Kalniņa (1890 – 1962) vadībā un 1927. gadā dibinātie LU sieviešu prezidija konventa sieviešu koris Teodora Kalniņa vadībā un LU studentu biedrības „Austrums” vīru koris diriģenta Mārtiņa Pažes vadībā. LU Bibliotēkas krājumā ir unikāls LU kora īpašuma izdevuma eksemplārs „Latvju VII vispārējo dziesmu un muzikas svētku dziesmas 1932. gadā [notis] : jauktiem koriem” [7, 15. att.], par ko liecina zīmogs „Latvijas Universitātes kora īpašums” uz izdevuma vāka.

VIII Vispārējie latviešu dziesmu svētki bija veltīti I Vispārējo dziesmu svētku 60 gadu atcerei un notika 1933. gadā no 17. līdz 19. jūnijam. Diemžēl šiem svētkiem LU Bibliotēkas krājumā nav neviena veltīta atsevišķa izdevuma. Zināms, ka dalībnieku vidū bija Latvijas Universitātes koris, LU studentu biedrība “Dziesmuvara” profesora Ādolfa Ābeles (1889 – 1967) vadībā un LU Prezidiju konventa vīru koris [22]. 1933. gada 18. jūnijā, svētdienā plkst. 14.00, Latvijas konservatorijā notika LU kora “Dziesmuvara” koncerts: „Pirmo reizi Dziesmu svētku laikā vīru kora „Dziedonis” koncertā apmeklētāji uzmanīgi vēroja talantīgo un temperamentīgo jauno diriģentu Leonīdu Vīgneru, kura vadībā koris nevainojami atskaņoja iestudēto programmu”.

IX Vispārējie latviešu dziesmu svētki arī notika pēc pieciem gadiem, neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas 20. gadskārtā 1938. gadā, un bija pēdējie brīvajā Latvijā pirms padomju okupācijas un 2. pasaules kara. Grāmatā “IX Latviešu dziesmu svētki : Rīgā, Uzvaras laukumā 1938. gada 18., 19. jūnijā” [22, 16. att.] koru sarakstā minēti: Latvijas Universitātes koris, LU Studenšu prezidiju konventa koris, LU studentu biedrība “Dziesmuvara”, LU Studentu vienību savienības koris Leonīda Vīgnera (1906 – 2001) vadībā, LU Prezidiju konventa vīru koris, LU studentu biedrības “Šalkone” [LU studējošie mežkopji] vīru koris un LU studentu vienības „Austrums” vīru koris.

LU Bibliotēkas krājumā atrodas vairāki līdz 1940. gadam izdoti izdevumi, kuros ir apkopotas ziņas par notikušajiem dziesmu svētkiem, piemēram, “Seši latvju vispārējie dziesmu svētki, 1873 – 1926” [12], kuru 1928. gadā izdeva rakstnieka Pāvila Rozīša (1889 – 1937) dibinātais apgāds “Latvju Kultūra”. 1938. gadā izdotajā “Latviešu dziesmu svētku izstāde” [6, 17. att.], ko sarakstījuši LU absolvents un īsu laiku arī mācībspēks arheologs, numismāts Rauls Šnore (1901 – 1962) un vēsturnieks un arheologs Hugo Riekstiņš (1904 – 1998), sniegta īsa informācija par visiem deviņiem notikušajiem dziesmu svētkiem un tiem veltīto izstādi toreizējā Galvas pilsētas Rīgas Vēsturiskajā muzejā (tagad – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs).

Kā liecina avoti, dziesmu svētku organizēšanu ne vienmēr pavadīja visu tajos iesaistīto vienprātība. Tas arī saprotams lielā iesaistīto skaita dēļ, tāpēc kopsaucēju ne vienmēr varēja atrisināt veidā, kas apmierināja visas puses. 1930. gadā iznāca komponista un mūzikas kritiķa Jūlija Sproģa (1887 – 1972) pētījums “Ko runā dokumenti par vispārējo dziesmu svētku rīkotāju konfliktu” [13, 18. att.], kurā autors, izmantojot publikācijas presē un Dziesmu svētku Rīcības komiteju sēžu protokolus, secināja, ka “.. trešie Vispārējie dziesmu svētki bij pēdējie, kuri noritēja vispārējā vienprātībā un saskaņā”, bet “.. ceturto Vispārējo dziesmu un mūzikas svētku tapšanas laikā pirmo reizi notika presē asas cīņas par un pret dziesmu svētkiem un viņu rīkotājiem. Neskatoties uz to, dziesmu svētki tomēr bij kupli un sajūsmas pilni”. Tālāk pētījumā autors par piektajiem un sestajiem dziesmu svētkiem apraksta konfliktsituācijas, kas radās par Rīcības komiteju sastāvu, dziedamajām dziesmām, par dziesmu autoru un diriģentu honorāriem un ieņēmumu no svētkiem sadalījumu u.c. jautājumiem.

Komponists Emilis Melngailis (1874 – 1954) 1909. gadā savā brošūrā “Svētnīcu vai balagānu?” [10] vērsās pret V Dziesmu svētku rīkotājiem, kā arī lūdza svītrot no repertuāra viņa piecas dziesmas, tas gan netika izpildīts – svētkos dziedāja trīs komponista dziesmas.

Rakstnieks Matīss Kaudzīte savā darbā “Atmiņas no “tautiskā laikmeta” un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem” [4], aprakstot I Vispārīgo dziedāšanas svētku norisi, raksta arī par domstarpībām svētku “beigu mielasta” laikā starp Kronvaldu Ati (1837 – 1875), Jāni Cimzi (1814 – 1881) un Augustu Bīlenšteinu (1826 – 1907): “Tā šis svētku mielasts, raugoties uz to no viņa oficiālās puses, būtu sen jau aizmirsies līdz ar daudziem citiem, ja tur bez paredzamām runām nebūtu atgadījušās kādas – īstenībā divas, kas aizgrāba klausītājus ar liesmainu varu un izcēla triju ievērojamu vīru starpā it kā naida jūtas un izšķīra klausītājus divās pretējās strāvās”. Kronvaldu Atis nepiekrita Jānim Cimzem par “vācu skolas” nopelniem un aizstāvēja latviešu tautas kultūru, tautasdziesmas un valodu, teikdams, ka “… šis [latviešu] tautas gars pastāvējis tik varens un spēcīgs, ka pat seši simti gadus garais verdzības laiks nevarējis viņa pavisam nospiest. Viņš palicis dzīvs caur visiem grūtiem kalpošanas laikiem un tagad, brīvības saules siltumā, rādot savu nenomākto spēku ar atjaunotu spirgtumu, ka dziedātājiem un dziedātājām bijis iespējams tik dedzīgi un ar tik košām sekmēm sarīkoties uz šiem dziesmu svētkiem. Šis nemirstīgais tautas gars sākot nu dzīvot no jauna latviešu sirdīs un esot īstenais viņu sapulcinātājs uz šiem diženiem svētkiem. Viņš skanot iz mūsu tautas dziesmām, iz šā mūžīgi nerimstošā tautas gara avota; viņš sludinot mieru un laimi, ko liecinot arī vecais svētnieks uz jaunā svētku karoga, turēdams rokā zaļu zaru. Tas liekot neaizmirst senos krietnos tikumus, tāpēc svinēšot šos svētkus īstā tautas garā, jo tik tas esot viņu īstenais izauklētājs”.

Bet noslēgumā, sagaidot 2023. gada Vispārējos latviešu dziesmu un Deju svētkus, sveicu LU kolektīvus – svētku dalībniekus – ar komponista Jāzepa Vītola (1863 – 1948) pirms 85 gadiem rakstīto, sagaidot 1938. gada Vispārējos latviešu dziesmu svētkus: “Sumināti, Latvijas dēli un meitas, sumināti, kas atsteigušies no visām Latvijas malām, lai dziesmā slavinātu to, kas vien mums svēts, dārgs un daiļš!” [22].

 

Vēsma Klūga,

LU Bibliotēkas eksperte

   

Izmantotie informācijas avoti

 
  1. Dziesmas IV. vispārīgiem Latviešu Dziesmu- un Mūzikas svētkiem Jelgavā 1895. gadā. Jelgava : Stefenhagens, 1895. [3], 156, 170, [1] lpp. : notis.
  2. Dziesmas Latviešu III. vispārīgiem dziedāšanas svētkiem. Jelgava : [b.i.], 1888 236 lpp.
  3. Dziesmas no 2. Latviešu dziedāšanas svētkiem priekš garīgā un laicīgā koncerta. Rīga : drukāts pie M. Jakobsona, 1880. 16 lpp.
  4. Kaudzīte, Matīss. Pirmie vispārīgie dziesmu svētki. Sadursme starp Kronvaldu, Cimzi un Bīlenšteinu. No: Kaudzīte M. Atmiņas no “tautiskā laikmeta” un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem. Cēsis-Rīga, 1924, 221-250. lpp.
  5. Kreicbergs, Jānis,  5. vispārejie Latviešu dziesmu svētki Rīgā, 19., 20. un 21. jun. 1910. g. Rīga : Druk. “Latvija”, 1911. 74 lpp. : il.
  6. Latviešu dziesmu svētku izstāde / apskatu sast. R. Šnore un H. Riekstiņš. Rīga : Rīgas Valdes izdevums, 1938. 46 lpp., [1] lp. ielīme : ilustrācijas, portrets ; 19 cm. Galvas pilsētas Rīgas Vēsturiskais muzejs ; Nr. 1 .
  7. Latvju 7. vispārējo dziesmu un mūzikas svētku dziesmas 1932. gadā [notis] : jauktiem koriem. Rīga : Valters un Rapa, 1930. 2. krājums (40 lpp.).
  8. Lautenbahs-Jūsmiņš, Jēkabs,  Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki : Rīgā no 17. līdz 20. jūnijam 1880 : (caur Rīgas Latviešu biedrību izrīkoti) / sarakstīti no Lautenbaha-Jūsmiņa Latviešu otro vispārīgo dziedāšanas svētku komitejas uzdevumā. Jelgavā : E. Sieslack'a drukāts un apgādāts, 1880. 102 lpp.
  9. Lautenbahs-Jūsmiņš, Jēkabs,  Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki : Rīgā no 18. Līdz 21. jūnijam 1888. g. : (caur Rīgas Latviešu biedrību izrīkoti) / aprakstīti no cand. philos. J. Lautenbaha (Tērbatas Latviešu valodas lektora) Latviešu trešo vispārīgo dziedāšanas svētku komitejas uzdevumā. Rīgā : “Rigaer Tageblatt” (W. Scheffer'a) apgādībā, 1888. [3], 106 lpp.
  10. Melngailis, Emilis. Svētnīcu vai balagānu? Rīga : D. Zeltiņš, 1909. 36 lpp.
  11. Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā, no 26tā līdz 29tam jūnijam 1873 : (izrīkoti caur Rīgas Latviešu biedrību). Rīgā : K. un M. Bušu brāļu apgādienā, 1873. [4], 83, 55 lpp., 1 iel. lp. : notis.
  12. Seši latvju vispārējie dziesmu svētki, 1873-1926 / rediģējis R. Eglentals. Rīga : Latvju Kultūra, 1928. 103, [2], lvii lpp. : il.
  13. Sproģis, Jūlijs.  Ko runā dokumenti par vispārējo dziesmu svētku rīkotāju konfliktu. Rīga : [Latv. zemn. sav. spiest.], 1930. 31 lpp.
  14. Teksta grāmatiņa IV Latviešu vispārīgo dziesmu un mūzikas svētku koncertam, Jelgavā, 1895. gadā. Jelgava, 1895. 30 lpp.
  15. Vadonis pa Latviju = Fürer durch Lettland : 6. Latvju vispārējo dziesmu svētku un 6. Rīgas izstādes piemiņai. [Rīga] : Latviešu Jaunatnes Savienība, [1926]. 144 lpp. : il.
  16. Vadonis pa Rīgu Latviešu III vispārīgajos dziedāšanas svētkos / sastādīts M. Skrūzīša. Rīga : Rigaer Tageblatt drukātava, 1888 48 lpp., [1] lp. iel. : ilustrācija.
  17. Vadonis VI. latvju vispārējiem dziesmu un muzikas svētkiem 1926. gada 19-20-21 jūnijā / V. Peņģerota red. [Rīga] : VI. latvju dziesmu un mūzikas svētku rīcības komitejas. izd. 1926. 127, [1] lpp., [1] lp. il. : il.
  18. Vaiņadziņš uz IV vispārīgiem dziedāšanas svētkiem : [vairāku autoru dzejoļu kopojums]. Jelgava : Drukājis A. Reinbergs, 1895. 16 lpp.
  19. Ziņģu lustes : 1926. g. jūnijā : [raksti, sagaidot 6. Latvju vispārējos dziesmu un mūzikas svētkus]. [Rīga] : Radio, [1926]. 15 lpp. : il., portr.
  20. VI. latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki. Rīga : VI. latvju dziesmu un mūzikas svētku Preses un propagandas sekcijas izd., 1926. 61, [2] lpp.
  21. VII Latvju vispārējie dziesmusvētki 20., 21., 22. jūnijā 1931. : apcerējumi, programma, svētku gaita / rediģējis Nikolajs Dakers ; vāku, viņetes zīmējis Arturs Drekslers. Rīga : Latviešu dziesmusvētku biedrības izd. [1931]. 206 lpp. : il.
  22. IX Latviešu dziesmu svētki : Rīgā, Uzvaras laukumā 1938. gada 18., 19. jūnijā / rediģējis Jēkabs Vītoliņš. Rīga : IX dziesmusvētku Rīcības komiteja, 1938 [xii], 207, [1] lpp. : ilustrācijas, portreti.
   

Nepublicēti materiāli

 
  1. Pirmee Latweeschu dseedaschanas swehtki Kursemē, Dohbeles pilsehtiņā noturreti [Pirmie Latviešu dziedāšanas svētki Kurzemē, Dobeles pilsētiņā noturēti], [manuskripts].  [1870?]. [8] lpp. Atrodas LU Bibliotēkā Jēkaba Lautenbaha kolekcijā.
   

[1] Šeit un turpmāk cipars norāda avota numuru Izmantoto informācijas resursu sarakstā.

Dalīties