Šis ir viens no nedaudzajiem eksemplāriem, kurš brīnumainā kārtā saglabājies no cara valdības konfiscētā izdevuma. Iecerētais 1874. gada izdevums līdz lasītājam nenonāca. 1874. gada 3. oktobrī Pēterburgā dotā cenzūras atļauja tika anulēta, attopoties, ka izdevumā iekļauta tāda valdībai kaitīga dziesma kā “Dievs, svētī Latviju!”. Baumaņu Kārlis gan bija jau paspējis to publicēt šajā pašā gadā izdotajā dziesmu krājumā “Austra”, kur tas bija paslīdējis garām cenzūras vērīgajai acij, taču šoreiz cara valdība pielika visas pūles, lai novērstu krājuma “Līgo” nākšanu klajā.
Nošu manuskripts bija cenzēts Pēterburgā ("Дозволено цензурою СПБ. 3 окт. 1874 г."), pēc tam nodots iespiešanai Rīgā “Brāļu Bušu apgādībā”. Korektūras tika sūtītas uz Pēterburgu, tad nogādātas atpakaļ. Sekojot Krievijas Iekšlietu ministrijas pavēlei iznīcināt visas 1875. gada sākumā jau iespiestās loksnes, Baltijas ģenerālgubernators Pjotrs Bagrations deva rīkojumu konfiscēt un turpat ostā sadedzināt no Pēterburgas atvestos krājumus.
Jāņa Misiņa "Latviešu rakstniecības rādītājā, II" (1937) par šo izdevumu teikts: "Iespiesta tikai pirmā puse Brāļu Bušu apg. Rigā 1875.g., bet konfiscēta un iznīcināta, tikai nedaudz, varbūt kādi 10. eks. nākuši klajâ". Savukārt, Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīcībā esošajā eksemplārā kāds no agrāko gadu darbiniekiem ielīmējis precizējuma lapiņu ar šādu tekstu “Iespiesta Pēterburgā 1874. g. 246 lpp. Atsūtīta uz Rīgu cenzēt, še konfiscēta un sadedzināta. Titula lapa nav iespiesta (to darītu pēc cenzūras atļaujas). Uzglabājušies tikai daži eks.: Misiņa un Rapas bibl. Savu otro nepilnīgo eksemplāru Misiņš nesen pārdevis par Ls. 100.”. Pieņemot par publicēšanas gadu cenzūras datus (Pēterburga, 1874), nevis reālo iespiešanas gadu (Brāļu Bušu spiestuve Rīgā 1875. gadā), par šo izdevumu dažādos avotos tiek minēti atšķirīgi gadskaitļi. Jāpiebilst, ka Brāļu Bušu spiestuve 1875. gadā bankrotēja.
Izdevums ar tajā ietvertajām 66 dziesmām ar notīm ir četrbalsīgu dziesmu krājums vecajā ortogrāfijā, 246 lappuses biezs. Prettitulapas attēls ir A. Jurgensa litografēts Baumaņu Kārļa zīmējums - vaidelotis ar ozola zaru rokā, ziedojot Līgo dievībai. Šāds, kaut arī ne pilnībā identisks, bija arī Dziesmu svētku karogs. Krājumā ietverto dziesmu autors pārsvarā ir pats Baumaņu Kārlis. Citi tekstu autori ir Lapas Mārtiņš, Caunīšu Juris, Varaidošu Zanders u.c. Dziesmas dalītas vairākās kategorijās - veltītas dziesmai kā tādai, Tēvijai, ģimenei, bērnībai, dabai, sērdienībai, mīlestībai, iekļaujot gan oriģinālkompozīcijas, gan tautasdziesmu apdares. Daudzas no tām tiek izpildītas ikvienos Dziesmu svētkos.