Manuskripti LU Bibliotēkas krājumā - unikāla un noslēpumaina kolekcija

Kolekcijā Manuskripti iekļauti dažāda veida rokrakstu materiāli un dažādos laikos tapušie teksti. Viens no senākajiem ir 1614. gadā veidotais Tridentas koncila Katehisma rokrakstu sējums. Līdzās šim tikpat sens atrodams arī gandrīz 1300 lapaspušu apjomā apkopotais dokumentu krājums Noraksti no Kurzmes hercogistes un Livonijas likumu krājumiem 1606. - 1698. gada dokumenti, kas ietver norakstus Kurzemes Landtāga pārstāvju, Kurzemes un Zemgales hercogu, Polijas karaļu u.c. personu parakstītiem dokumentiem no 1606. līdz 1698. gadam.

LU kolekcijā atrodami ļoti daudz mācībspēka Jēkaba Lautenbaha manuskriptu. Lautenbahs rakstījis par Spāņu literatūras vēsturi un Franču literatūru. Pārsvarā tie 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma rokraksti. Īpaši vērtīgs materiāls ir viņa veidotā Latviešu - krievu vārdnīca rokrakstā 740 lapaspušu apjomā.

Manuskripti ir unikāli ar to, ka tie pārsvarā ir vienā oriģinālā eksemplārā, salīdzinājumā ar mūsdienu grāmatām, periodiku vai citiem izdevumiem, kuri tipogrāfijā ir iespiesti vairākos eksemplāros. Bet, tā kā manuskripti ir rokrakstā izpildīti teksti, tos ne vienmēr ir viegli atšifrēt. Jāpiemin, ka manuskripti tāpat ar laiku izbalē vai rodas citi neatgriezeniski bojājumi, līdz ar to šo materiālu digitalizēšana ir nenovērtējama vēsturisko materiālu satura saglabāšanā.

Pavisam kopā LU Bibliotēka ir izveidojusi 19 digitālās kolekcijas. Kolekcijas ir pieejamas tiešsaistē LU e-resursu repozitorijā no jebkuras vietas, kur pieejams globālais tīmeklis.

Vārds manuskripts radies no viduslaiku latīņu aizguvuma no vācu valodas. Iespējams, vārds pirmo reizi lietots ap 1590. gadu. Tradicionāli uzskatīts, ka senākie manuskripti ir radīti viduslaiku klosteros, īpašās telpās — skriptorijos. Rokrakstu tapšanā bija iesaistīti specializēti mūki, kaligrāfi, no kuru vidus izcēlās skriptors — galvenā teksta pārrakstītājs.