DOI indeksi: izveide un izmantošana

Pastāvīgais identifikators ir nemainīgs simbolu kopums, kas apzīmē personu, organizāciju, informācijas resursu, datu kopu u.c. objektu vai vienību, nodrošinot to viennozīmīgu identificēšanu un meklēšanas iespējas (ORCID, ISBN, ISSN, ISAN, DOI u.c.) (Bite u.c., 2020).  Izdevējdarbībā un grāmatniecībā ir jau pazīstami vairāki iespiesto resursu identifikatori – ISBN monogrāfiskajiem izdevumiem, ISSN turpinājumizdevumiem, ISAN – audiovizuālajiem dokumentiem un vēl citi identifikatori, atbilstoši resursa veidam. Šos identifikatorus piešķir arī elektroniskajiem izdevumiem, kā arī iespiesto izdevumu elektroniskajām versijām.

 Līdz ar globālā tīmekļa ieviešanu aizsākās strauja tiešsaistes resursu attīstība. Intelektuālo sasniegumu publicēšana tiešsaistē radīja nepieciešamību izveidot unikālu identifikatoru, kas ļautu sameklēt un nepārprotami identificēt tiešsaistes elektroniskos resursus - iespiesto resursu elektroniskās versijas, kā arī tikai elektroniski publicētos resursus.

Šim nolūkam tika izveidots DOI indekss, ko var izmantot kopā ar jau minētajiem identifikatoriem.

Kas ir DOI

DOI (Digital Object Identifier) ir unikāls, pastāvīgs un nemainīgs elektroniskā jeb digitālā resursa identifikators (indekss, simbolu kopums), kas nodrošina resursa identificēšanu, meklēšanu un pieejamību tiešsaistē (Bite u.c., 2020). Pēc Starptautiskā DOI fonda piedāvātā definējuma DOI indeksu var piešķirt jebkuram resursam (vienībai, objektam), ko mēs vēlamies identificēt, lai varētu dalīties ar citiem lietotājiem vai lai pārvaldītu resursa autortiesības. DOI var izmantot, lai identificētu (t.i., nosauktu) jebkuru intelektuālā īpašuma vienību (International DOI Foundation, 2019). Reģistrējot DOI indeksu, resurss tiek raksturots, izmantojot strukturētus metadatus.

DOI reģistrēšanas organizācijas

DOI sistēmas veidošana aizsākās 1997. gadā, kad vairākas izdevējorganizācijas Frankfurtē vienojās par nepieciešamību izveidot rīku, kas veicinātu elektronisko komerciju un vienlaikus nodrošinātu autortiesību ievērošanu. 1997. gadā tika dibināts Starptautiskais DOI fonds (International DOI Foundation (IDF) http://www.doi.org). Starptautiskais DOI fonds ir organizācija, kas attīsta un administrē DOI indeksa izveides stratēģiju un licencē DOI sistēmu reģistrācijas aģentūrām (Starptautiskā ISBN aģentūra, 2006).

DOI sistēmas praktisko ieviešanu veic DOI reģistrācijas aģentūras, kuras koordinē Starptautiskais DOI fonds. DOI reģistrācijas aģentūras piedāvā DOI reģistrētājiem maksas pakalpojumus, nodrošinot un attīstot DOI reģistrēšanas infrastruktūru resursu metadatu ievadīšanai un DOI indeksu izveidei, kā arī veicot ievadīto datu kvalitātes kontroli, sniedzot atbalstu un konsultācijas reģistrētājiem un citus papildus pakalpojumus (International DOI Foundation, 2019).

2000. gadā tika izveidota pirmā DOI reģistrācijas aģentūra Crossref (https://www.crossref.org/), kas tad arī uzsāka DOI indeksu sistēmas ieviešanu un DOI piešķiršanu. Crossref ir viena no lielākajām DOI reģistrācijas aģentūrām, kurā šobrīd ir vairāk nekā 11 000 dalībnieku. Crossref veido bibliogrāfisko ierakstu datubāzi jeb metadatu katalogu,  kas satur bibliogrāfisko informāciju – metadatus un resursa atrašanās vietas (URL) aprakstu. Crossref apkopo metadatus, piešķir DOI indeksu un piedāvā vēl citus pakalpojumus. Crossref klienti slēdz līgumu ar aģentūru, izpilda līguma un reģistrācijas noteikumus un kārtību, apmaksā pakalpojumu. 

DOI izmantošanas ieguvumi

Tā kā mūsdienās pētījumu rezultāti un zinātniskie informācijas resursi pārsvarā tiek publicēti tīmeklī tiešsaistē, DOI indeksa izmantošana sekmē pētniecības rezultātu pieejamību un izmantošanu. DOI indeksu kā individuālu, nemainīgu un unikālu informācijas resursa apzīmējumu var izmantot zinātnisko publikāciju citēšanā (tīmekļa vietnes adreses vietā).

DOI reģistrēšanas sistēmā jebkurā brīdī var veikt resursu aprakstošo metadatu labojumus un atjauninājumus, kā arī mainīt tīmekļa vietnes adresi. Atšķirībā no tīmekļa adreses, DOI indekss identificē pašu darbu, nevis tikai tā atrašanās vietu. Ja resursa tīmekļa vietnes adrese mainās,  DOI indekss saglabājas iepriekšējā formātā, jo DOI reģistrēšanas sistēma nodrošina sasaisti starp nemainīgo identifikatoru un iespējami mainīgo tiešsaistes adresi. DOI nodrošina pastāvīgu saiti uz elektroniskās publikācijas atrašanās vietu tīmeklī. Tomēr, ja mainās tīmekļa vietnes adrese, izdevējam pašam ir jāveic izmaiņas DOI reģistrēšanas sistēmā, jāatjauno metadati, jāreģistrē jaunā adrese, citādi DOI indekss nedarbosies.

DOI indeksu izmanto zinātniskās institūcijas un izdevēji visā pasaulē, tā izveide ir standartizēta un atpazīstama visā pasaulē. DOI indeksu iespējams piešķirt gan jaunām, gan iepriekš izdotām publikācijām (piem. arhivētajiem rakstiem tīmekļa vietnē vai repozitorijā).

Akadēmiskajā vidē DOI indeksi parasti tiek piešķirti grāmatām, kolektīvām monogrāfijām, rakstu krājumiem un to rakstiem, konferenču ziņojumiem un tēžu krājumiem, žurnāliem, žurnālu numuriem un to rakstiem. DOI indeksus var piešķirt arī pētniecības ziņojumiem, datu kopām, audiovizuāliem materiāliem u.c. informācijas resursiem.

DOI izveide un formāts

DOI indeksu var raksturot kā rakstzīmju virkni, kas sadalīta divās daļās ar slīpsvītru. DOI indeksu veido prefiksa un sufiksa kombinācija, kura ir unikāla, līdz ar to nav nepieciešama vienota un centralizēta DOI indeksu piešķiršana. Pirmā daļa jeb prefikss identificē reģistrētāju (piemēram, organizāciju vai žurnālu). Otrā daļa jeb sufikss, kura unikālo formātu izveido un piešķir DOI reģistrētājs, identificē konkrētu objektu (piemēram, datu kopu, žurnāla rakstu).  

DOI reģistrācijas aģentūra piešķir reģistrētājiem DOI prefiksu (vienam reģistrētājam var būt arī vairāki prefiksi). Reģistrējot DOI indeksu, katram resursam tiek piešķirts unikāls sufikss. DOI indeksu raksturo nemainīgā prefiksa un mainīgā, individuālā sufiksa kombinācija (“Digital object identifier”, 2022).

Piešķirto DOI indeksu var attēlot divējādi – oficiālā DOI pieraksta forma ir doi:sufikss/prefikss, piemēram, doi:10.22364/eeb.14.15. Lai tiešsaistē atrastu publikāciju pēc šādi noformēta DOI indeksa, minētā izteiksme ir jāievada DOI indeksu meklētājā (DOI resolver), piemēram, doi.org. (“Digital object identifier”, 2022). Plaši tiek izmantota DOI pieraksta forma, kur DOI indekss tiek noformēts kā tīmekļa vietnes adrese, izmantojot HTTP starpniekserveri - http://doi.org/10.22364/eeb.14.15 (Crossref, 2021). Šādi atveidotu DOI indeksu uzreiz var iekopēt tiešsaistes meklētājā un atrast attiecīgo publikāciju.

2010. gadā DOI sistēma tika apstiprināta ar ISO standartu, pašlaik ir DOI izveidei ir spēkā standarts ISO 26324:2012. Information and documentation — Digital object identifier system (https://www.iso.org/standard/43506.html).

Resursam piešķirtais DOI indekss netiek mainīts, ja resurss tiek dzēsts, attiecīgo DOI indeksu atkārtoti neizmanto.

Lai varētu reģistrēt DOI indeksu, izdevējam tiešsaistē ir jāizveido resursa tīmekļa vietne. Ja vēlas reģistrēt, piemēram, žurnālu un tā rakstus, tad ir jāizveido žurnāla kopējā tīmekļa vietne, katra žurnāla numura un arī katra raksta tīmekļa vietne.

DOI indeksu reģistrēšana Latvijas Universitātes publikācijām