Lekciju ciklā atklāj astronomiskās un dabas parādības vēstures avotos un arheoloģiskajā materiālā

Lekcijā tika izcelts Saules attēlojums aizvēsturē – sākot ar Saules pielūgšanu Senajā Ēģiptē, līdz pat latviešu svētku tradīcijām, kas saistīti ar saulgriežu cikliem. Senie latvieši Sauli novietoja visa centrā, kas atbilda zemnieku dzīvesveidam un ļāva izsekot dabā notiekošajiem procesiem. Visās indoeiropiešu valodās vārds saule (Sól) ir vienas saknes vārds, kā interesantu faktu izcēla vadošais pētnieks.

“Vai Saule ir bijis personificēts Dievs, to ir grūti pateikt, dažās reliģijās noteikti, bet to, ka Saule ir ieņēmusi centrālo vietu, sākot ar to laiku, kad cilvēks sāk pāriet uz tā saucamo ražotājsaimniecību, kļūst par lopkopjiem, zemkopjiem, apmetas uz vienu patstāvīgu dzīvesvietu, par to mēs varam nešaubīties, un tas ir visām indoeiropiešu tautām arī kopīgs,” skaidroja vēsturnieks.

1400. pr. Kr. Sauli attēloja kopā ar zirgu, kas atveidoja Saules vešanu ratos. Arī zvaigznājs Lielie Greizie Rati neapšaubāmi saistās ar saules vešanu.

1.–4. gadsimtā Saules elementi parādījās dažādos priekšmetos, piemēram, dažādās rotās un saktās. Tā kā Saule pēc optiskā māna izskatās kā aplis, tad arī Saule rotās tika attēlota apaļa, nereti ar stariem.

Savukārt Viduslaikos cilvēki dabas parādības uztvēra kā briesmas un sliktas zīmes. Piemēram, 1264. gada jūlijā pie debesīm parādījās komēta, un bija redzama līdz septembra beigām. Tā bija viena no spožākajām jebkad novērotajām komētām vēsturē. Tā parādījās laikā, kad komētas uzskatīja par ļaunu vēstošu zīmi, ka tās ir pārdabisku būtņu uzsūtītas un var izraisīt nāvi, plūdus un slimības. Māņticība pieauga, kad komētas parādīšanās dienā pēkšņi saslima Romas pāvests Urbāns IV. Viņš nomira 1264. gada 3. oktobrī, dienā, kad komēta pazuda. Cilvēki apgalvoja, ka komēta ir nogalinājusi pāvestu.

Dabas parādības arī ir atstājušas ietekmi ticējumos. Piemēram, par ziemeļblāzmu jeb kāviem ir radīti dažādi latviešu ticējumi. “Kad kāvi parādās, tad zemnieki saka, ka karavīru dvēseles kaujas. Tādos gadījumos būs sauss laiks. Var arī izcelties karš. Citi saka, ka tad būšot laba reņģu zveja. /S. Gūberts, 1688./”

Pilnu lekcijas ierakstu var noskatīties LU E-resursu repozitorijā vai LU Bibliotēkas Facebook lapā.

Lekciju cikla “Zvaigžņu likumi tekstos, vēsturē, ikdienā” noslēdzošā lekcija “Zvaigžņu likumi un senlatviskā gadskārta” notiks 27. maijā plkst. 15.00 LU Bibliotēkas lapas Facebook tiešraidē.