LU e-resursu repozitorija izmantošana

Pētniecības rezultātu publicēšana un izplatīšana ir viena no būtiskākajām pētniecības procesa sastāvdaļām. Tūlītēju un bezmaksas piekļuvi zinātniskām publikācijām un datiem internetā nodrošina atvērtās piekļuves repozitoriji. Tie veicina zinātnieku sadarbības tīklu veidošanos, sekmē zinātniskās darbības rezultātu pārvaldību un ilglaicīgu saglabāšanu, kā arī ļauj izpildīt Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) noteiktās vadlīnijas par pētniecības rezultātu atvērtību, ja tie tapuši par valsts vai publisko personu finansējumu.

Latvijas Universitātes e-resursu repozitorijs (turpmāk – Repozitorijs) ir izveidots 2010.gadā. Tas ir multidisciplinārs, starpinstitūciju repozitorijs, kas nodrošina pētnieku un studentu pētījumu rezultātu apkopošanu, glabāšanu un pieejamību. Repozitorijs ir validēts, iekļauts OpenAIRE infrastruktūrā, līdz ar to Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) publikācijas ir iekļautas pētnieku starptautiskās sadarbības tīklojumā. Kāds ir Repozitorija saturs, ievietoto vienību pieaugums un tā izmantošana, ieejot desmitgades gadā, turpinājumā.

2020.gada oktobrī Repozitorija lietotājiem  ir pieejamas 48776 vienības. No tām: 44186 ir LU dažāda veida publikācijas, 4347 – likvidētās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas studentu noslēguma darbi, 243 – Rīgas Juridiskās augstskolas publikācijas un studentu noslēguma darbi (ievieto kopš 2018). Repozitorija izmantošanas statistika redzama 1.tabulā. Publikāciju autoru vai deleģēto pārstāvju deponēto vienību skaits Repozitorijā pēdējos 3 gados ik gadu palielinās vidēji par 6%. Lielākā daļa publikāciju (studiju noslēguma darbi) tiek importētas no LU Informācijas sistēmas (turpmāk – LUIS), taču pieaug arī Repozitorijā deponēto vienību skaits – vidēji par 42% ik gadu.

Pēc Bīlefeldes universitātes akadēmiskā meklētāja BASE datiem 87% vienībām kā piekļuves veids norādīta atvērtā piekļuve. Patiesībā Repozitorijā lielākā daļa darbu ir pieejami ierobežotā piekļuvē, jo pusgadu pēc bakalaura un maģistra darbu datu importa no LUIS uzsākšanas, piekļuves veids ar LU prorektora prof. V. Segliņa rīkojumu no atvērta tika mainīts uz ierobežoto (darbu pilnais teksts ir pieejams tikai LU personālam), taču metadatos pieejas tiesību ieraksts netika mainīts. Šī neatbilstība ir jālikvidē un darbi, kuros nav pārkāpti personu datu aizsardzības noteikumi, ir jāatver publiskai piekļuvei, jo noslēguma darbu atvērtās piekļuves nosacījums ir atrunāts arī studentu parakstītajos studiju līgumos.

95% no Repozitorijā pieejamām vienībām ir latviešu valodā. No pārējiem 5% angļu valodā ir 48%, krievu valodā  – 31%, vācu valodā – 19% vienību. Nelielā apjomā ir pieejamas dažāda veida publikācijas latīņu valodā, franču valodā, valodas mācību materiāli korejiešu.  evenku, udehiešu, tungusu  u.c. Āzijas tautu valodās.

Repozitorija hronoloģiskais aptvērums ir plašs – no 1588. līdz 2021.gadam. Sadalījums pa gadiem ir redzams 1.attēlā. 79% ievietoto vienību ir publicētas laika periodā no 2010. līdz 2021. gadam, 17% – no 2000. līdz 2009. gadam, 3% – no 1900. līdz 1999.gadam, 1% – no 1588. līdz 1899. gadam.

Repozitorija vecākās publikācijas ir LU Akadēmiskajā bibliotēkā digitalizētās grāmatas no Pirmā Rīgas tipogrāfa N. Mollīna kolekcijas. Vecākā publikācija, kuras ieraksts Repozitorijā redzams 2.attēlā, izdota 1588. gadā.

Dominējošie publikācijas veidi Repozitorijā ir bakalaura darbi, kas veido 63%, un maģistra darbi – 24%. Pārējo veidu īpatsvars ir zems – disertācijas veido  5%, grāmatas vai to nodaļas – 4%, raksti – 2%, pārējie veidi – 1% vai mazāk. Skaitliskās vērtības ir redzamas 3.attēlā.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pēdējā gada laikā ir iezīmējusies patīkama tendence – nedaudz sācis pieaugt Repozitorijā deponēto konferenču materiālu un rakstu apjoms. Šajā periodā vairāk ir sagatavoti LU starptautiskās zinātniskās konferences materiālu krājumi, kuri, tāpat kā citu konferenču materiāli, lielākā skaitā ir ievietoti Repozitorijā.

Nelielo rakstu skaita pieaugumu veicināja Eiropas projektu uzraugu ieviestā stingrāka publikāciju pieejamības kontrole un norādes Eiropas projektu realizētājiem LU par EK vadlīniju par pētnieciskās darbības rezultātu pieejamību izpildi un pētniecības rezultātu ievietošanu Repozitorijā (nevis informācijas manuālu ievadi atskaitēs), lai pētnieciskās darbības rezultāti būtu atvērti un pieejami Eiropas zinātniskās darbības rezultātu tīklā.

Repozitorija programmatūra ir veidota, pamatojoties uz starptautiski saskaņotiem atklātās piekļuves standartiem un protokoliem, kas nodrošina plašu sadarbspēju – repozitorijā ievietotie informācijas resursi tiek tīmekļoti un atspoguļoti dažādu starptautisko projektu vietnēs (piemēram, OpenAIRE platformā) vai tīklos (piemēram, Open Access Theses and Dissertations), kā arī izgūstami, izmantojot dažādas interneta meklētājprogrammas – ne tikai iecienīto Google, Google Scholar, bet arī Bīlefeldes universitātes akadēmisko meklētāju BASE  – u.c. meklētājus.

OpenAIRE platforma  ir tehniska infrastruktūra zinātnisko rezultātu apkopošanai visā Eiropā. Tās ietvaros izveidotā tīklojumā tiek indeksēti visi EK validētie repozitoriji, tostarp arī visi LU Repozitorija ieraksti.

Ja Repozitorijā ievadītajos metadatos ir pareizi norādīta informācija par projektu, tad publikācija tiek piesaistīta platformas ietvaros pieejamā projekta sadaļai.  Pēdējā gada laikā OpenAIRE platformā  ir atspoguļoti vairāku LU realizēto Eiropas projektu rezultāti, kas ievietoti Repozitorijā. Visplašāk – LU Cietvielu fizikas institūta realizētajam projektam CAMART2 (Centre of Advanced Materials Research and Technology Transfer CAMART²).

Ikvienam Repozitorija lietotājam ir pieejama izmantošanas statistika – skatījumu skaits gan par atsevišķu struktūras vienību, gan par konkrētu grāmatu, rakstu vai cita veida materiālu. Populārākās  Repozitorija  struktūras sadaļas ir komūnas B6-LU fakultātes un A2-LU Disertācijas. Starp fakultātēm pēdējā pusotra gada laikā visvairāk ir izmantotas vienības, kas ir ievietotas Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, Juridiskās fakultātes un Sociālo zinātņu fakultātes kolekcijās (5.attēls).

Izmantošanas statistiku var skatīt arī katrai ievietotajai vienībai. Repozitorija top 10 pirmajās piecās vietās jau daudzus gadus atrodas vairāki Viļņa Detlova un Kārļa Podnieka  sagatavotie mācību materiāli matemātikā (skat. sarakstu zemāk). Izmantotāko publikāciju desmitniekā ir iekļuvuši arī 2 bakalaura darbi (Anete Buka-Millere, Inese Riekstiņa), 2 maģistra darbi (Ludmila Griščenko, Valdis Tirzmalis)  un 1 promocijas darbs (Ilze Kikuste).

Izmantotākās publikācijas Repozitorijā 2015.g.-2020.g. (skatījumi):

1. Detlovs, Vilnis, Podnieks, Kārlis. Introduction to Mathematical Logic. 2014. -10 456
2. Detlovs, Vilnis, Podnieks, Kārlis. Introduction to Mathematical Logic. 2012. - 8114
3. Detlovs, Vilnis, Podnieks, Kārlis. Introduction to Mathematical Logic. 2017. - 7958
4. Podnieks, Kārlis. What is Mathematics: Gödel's Theorem and Around. 2013. - 6382
5. Podnieks, Kārlis. What is Mathematics: Gödel's Theorem and Around. 2015. - 4910
6. Buka-Millere, Anete. Grieķu mitoloģijas un Bībeles tēli Filisas Vitlijas dzejā. 2014. - 4852
7. Kikuste, Ilze. Kuņģa pirmsvēža stāvokļu: atrofijas un intestinālās metaplāzijas endoskopiskā diagnostika. 2016. - 4208
8. Riekstiņa, Inese. Dimeksīda iedarbības efekta novērtējums pēc ceļa locītavas endoprotezēšanas operācijas. 2014. - 4032
9. Griščenko, Ludmila. Kapelāna loma pacientu aprūpē un sadarbība ar māsām. 2016. - 3767
10. Tirzmalis, Valdis. Taisnīguma princips-attīstība, jēdziena izpratne, veidi un problemātika mūsdienu tiesībās. 2012. - 3449

Repozitorijs ir vieta kur ievietot LU pētniecības rezultātus – ne tikai dažādās izdevniecībās izdotās publikācijas, bet arī pirmpublikācijas un pētniecības datus. Tas ir rīks informācijas apkopošanai, ilglaicīgai saglabāšanai, pētniecības rezultātu atvērtības principa realizācijai, kas noteikts EK vadlīnijās. Atvērtā programmatūra un iesaiste starptautiskajā zinātniskās pētniecības tīklojumā nodrošina Repozitora satura meklējamību un starptautisku pieejamību. LU pētniekiem vairāk ir jāizmanto Repozitorija piedāvātās iespējas. Pārstāvniecība starptautiskajā zinātniskās komunikācijas tīklā var veicināt ne tikai universitātes un pētnieku atpazīstamību, paplašināt sadarbības iespējas ar citām pētnieciskajām institūcijām, bet arī palielināt finansētāju ieinteresētību atbalstīt pētniecības procesu LU.