Latvijā veikts pētījums par atvērto zinātni

"Pētījuma par atvērto zinātni un rīcībpolitikas ceļa kartes izstrādi" noslēguma ziņojumu, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma, izstrādāja 10 pētnieku liela grupa, kas pārstāvēja dažādas organizācijas: Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Darba grupas sastāvā līdzdarbojās un ievērojamu pienesumu šim pētījumam sniegusi pieaicinātā ārvalstu eksperte Irina Kučma (Iryna Kuchma), EIFL (Electronic Information for Libraries – OpenAIRE projekta partneris kopš 2008. gada) atvērtās piekļuves programmas vadītāja.

Sagatavotā pētījuma 80 lappušu saturs strukturēts 9 nodaļās, kas papildināts ar tekstā lietotiem saīsinājumiem, izmantoto avotu uzskaitījumu un diviem pielikumiem. Pētījumā definēts atvērtās zinātnes jēdziena skaidrojums, aplūkots repozitoriju jautājums,  atvērtie dati un pilsoņzinātnes (citizen science) iniciatīvas. Pētījuma ziņojumā publiskota informāciju par atvērtās zinātnes politiku un tās sekmēšanas pasākumiem dažādās valstīs, kā arī izstrādāti atvērtās zinātnes rīcībpolitikas ieviešanas ieteikumi.

Publiskotā ziņojuma pirmās lapas veltītas jēdziena atvērtā zinātne un atvērtās zinātnes nepieciešamības pamatojuma skaidrojumam. "Atvērtās zinātnes pamatelements ir plašāka sabiedrības informēšana un iesaiste zinātnē. Tomēr, daudzos gadījumos pētnieki joprojām izmanto tikai dažus tradicionālus rezultātu izplatīšanas veidus: žurnālu rakstus, grāmatas un konferenču prezentācijas".¹ Ziņojuma autori dokumentā sniedza vēsturisku ieskatu Eiropas Komisijas izstrādātajās rekomendācijās atvērtās zinātnes īstenošanā, tā ik vienam interesentam ļaujot izprast, kad aizsākās diskusijas par atvērtās piekļuves un atvērtās zinātnes jautājumiem publiskajā telpā. Piemēram, Eiropas Komisijas 7. ietvarprogrammā (2007–2013) tika iniciēts atvērtās piekļuves izmēģinājuma projekts, savukārt Eiropas Pētniecības padome izstrādāja atvērtās piekļuves vadlīnijas. Katrā nākamajā zinātnes finansēšanas programmā atvērtās piekļuves un atvērtās zinātnes principi ieviesti arvien lielākā mērā. Savukārt,  2016. gadā Eiropas Padome publicēja "Secinājumus par pāreju uz atvērtās zinātnes praksi" (Council conclusions on the transition towards an Open Science system). Tāpat atvērtās zinātnes īstenošanas virzieni un procesi noteikti Eiropas Komisijas rekomendācijās “Par piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās saglabāšanu”, kuras definē dalībvalstu uzdevumus un nosacījumus, īstenojot atvērto piekļuvi zinātniskajām publikācijām un pētniecības datiem. Pētnieku grupas dokumentā pateikts, ka Eiropas Komisijas 7. ietvara programmā tika aizsākts ilgtermiņa projekts OpenAIRE: OpenAIRE (2009–2012); OpenAIRE plus (2012–2014); OpenAIRE (2015–2018) un OpenAIRE-Advance (2018–2020), kas popularizē atvērtās zinātnes koncepciju. Šobrīd pats jaunākais ES projekts Eiropas atvērtās zinātnes mākonis (European Open Science Cloud), "paredz izveidot ‘sistēmu sistēmas’ tipa infrastruktūru, kas padarīs zinātni efektīvāku un produktīvāku, un ļaus miljoniem pētnieku kopīgot un analizēt pētniecības datus uzticamā vidē, ko nenorobežo tehnoloģijas un disciplīnas un nesadala valstu robežas."²

Sagatavotā ziņojuma darba grupa savā pētnieciskā darba rezultātā ir izvērtējusi situāciju valstī, noskaidrojusi kāda ir izpratne un plānotā attīstība saistībā ar atvērto piekļuvi un atvērtās zinātnes jautājumiem konkrētās institūcijās. Turpmāk tekstā tiks sniegts pētnieku vērtējums un paustās atziņas par minētiem jautājumiem un esošo situāciju Latvijas Universitātē, ar atvērto zinātni saistīto aktivitāšu aizsācēju Latvijā.

Atvērtā zinātne Latvijas Universitātē

Latvijas akadēmiskai sabiedrībai pēdējos gados vairāk ir pazīstams jēdziens atvērtā piekļuve (Open Access), tikai pēdējos gados aizvien biežāk izskan atvērtās zinātnes definīcijas jeb konceptuāli daudzveidīgi skaidrojumi, kuri tiek apspriesti konferencēs un zinātniskā literatūrā. Tiek uzskatīts, ka Latvijā Latvijas Universitātes Bibliotēka un LNB ir pirmās institūcijas, kuras savā darbībā pievērsās atvērtās piekļuves un atvērtās zinātnes jautājumiem, taču pētījumā minēts, ka pirmssākumi datējami jau 2007. gadā LU Datorikas fakultātes darbībā. Turpmāk tekstā sekos hronoloģisks ieskats LU struktūrvienību aktivitātēs atvērtās piekļuves un atvērtās zinātnes koncepta īstenošanā.

LU atvērtās piekļuves un atvērtās zinātnes aizsācēja Latvijā

• Pētījumā minēts, ka kopš 2007. gada Latvijā darbojas formāli dibinātas organizācijas un grupas, kas apvieno atvērtā / atklātā pirmkoda un tehnoloģiju entuziastus, kā profesionāļus, tā amatierus, kas faktiski ir uzskatāmi par atvērtās zinātnes pionieriem. Tā ir LU Datorikas fakultātes Programmēšanas katedras laboratorija "Linux Centrs".³ Tātad, nākas konstatēt, ka tieši LU Datorikas faultāte ir pirmā struktūrvienība LU, kura savā darbībā pievērsās atvērtās zinātnes jautājumiem.
• Viena no pirmajām atvērtās piekļuves un atvērtās zinātnes kustības aizsācējām Latvijā ir LU Bibliotēka. Bibliotēka piedalījusies lielākajā ES atvērtās zinātnes programmā OpenAIRE (arī OpenAIREplus, OpenAIRE2020), kuras misija ir atbalstīt un veicināt atvērto piekļuvi (Open Access) zinātniskajiem informācijas resursiem Eiropas akadēmiskajā un zinātniskajā vidē. LU Bibliotēka turpina pildīt savas funkcijas arī OpenAIRE-Advance, reprezentējot projektu Latvijā un sadarbojoties ar citiem projekta dalībniekiem ārvalstīs. Tā ir OpenAIRE reģionālais pārstāvis valstī. LU Bibliotēka piedalījusies arī citos lielos ES finansētos ar atvērtās piekļuves veicināšanu saistītos projektos FOSTER un PASTEUR4OA.⁴
• 2010. gadā LU Bibliotēka kopā ar LU Informācijas tehnoloģiju departamentu (ITD) izveidoja institucionālo "Latvijas Universitātes e-resursu repozitoriju’’,  kurā pārsvarā tiek deponētas LU pētnieku un studentu publikācijas, ieskaitot studiju noslēguma darbus (promocijas darbus, maģistra un bakalaura darbus). Deponētie resursi pieejami brīvpieejā vai autorizējoties LU tīklā ar institucionālo pieeju.⁵
• 2017. gadā LU ir izveidots e-kurss latviešu un angļu valodās "Atvērtā Zinātne / Open Science". E-kurss izstrādāts ar mērķi veidot izpratni par jēdzienu "atvērtā zinātne" (Open Science), kā arī veicināt tā atpazīstamību Latvijas zinātnes sabiedrībā. Kursā apkopoti materiāli par šādiem tematiem: atvērtā zinātne un tās nozīme pētniecībā, atvērtā piekļuve (Open Access), atvērtie pētniecības dati (Open Data), atvērtās zinātnes attīstību ietekmējošās politiskās nostādnes, atvērtās piekļuves informācijas pārvaldības līdzekļi, repozitoriji.⁶
• Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka informācija par atvērto zinātni un iespējām publicēties atvērtajā piekļuvē pētniekiem ir pieejama. Latvijā darbojas Nacionālais atvērtās piekļuves dienests (LU Bibliotēkas ietvaros), kur ir saskatāms potenciāls šī dienesta platformas spēcināšanai ar institucionālās pārstāvniecības un ekspertu daudzveidību, pārvaldības modificēšanu un aktīvāku iesaisti Izglītības un zinātnes ministrijas vai citu potenciālo atvērtās zinātnes koordinējošo institūciju dienaskārtības īstenošanā.⁷

Atvērtā zinātnes koncepts LU stratēģijas dokumentos

Atvērtās zinātnes un atvērtās piekļuves jautājumi ir iestrādāti LU stratēģiskos dokumentos, pirms vairākiem gadiem apstiprināti vairāki konceptuāli dokumenti, kuri šobrīd tiek arī praktiski realizēti ikdienas darbā.

• Latvijas Universitātes stratēģijas (2017) viena no septiņām vērtībām ir "atvērtība". LU stratēģisko mērķu kartē viens no rezultātiem ir norādīts ‘atvērta pieeja’, bet pie "Rīcības plāna stratēģijas ieviešanai" rakstīts: "Veicināt zinātnisko publikāciju un pētījumu datu publicēšanu atvērtā piekļuvē".⁸
• Nepieciešamība pēc atvērtības pētniecībā pamatota arī pamatota "Latvijas Universitātes Atvērtās piekļuves politikā": "Lai veicinātu Latvijas Universitātes zinātniskās darbības atzīstamību, veicinot zinātnieku publicēšanos atvērtā piekļuvē." LU Atvērtās piekļuves politikā diezgan detalizēti aprakstīti gan mērķi un uzdevumi, gan arī nepieciešamās rīcības. Dokumentā norādīts, ka metadatiem visos gadījumos jābūt atklāti pieejamiem.⁹
• 2017. gadā LU Bibliotēka izstrādāja un ir apstiprināta "Latvijas Universitātes e-resursu repozitorija politika". 
• LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta stratēģijā (2015) mijas pieejamības un atvērtības koncepcijas: "DH [digitālo humanitāro zinātņu] virziena latviešu folkloristikā konceptualizācija (atvērta digitālā arhīva koncepcija pretstatā kādreizējai praksei saglabāt arhīva objektus monumentālās datubāzēs ar primitīvi izmantojamiem objektu aprakstiem)"; "Savstarpēja atvērtība pētnieciskās infrastruktūras un resursu izmantošanas jomā, kā arī sadarbība to publiskas pieejamības nodrošināšanā".¹⁰

Kopumā pētnieku grupas sagatavotajā "Pētījuma par atvērto zinātni un rīcībpolitikas ceļa kartes izstrādi  noslēguma ziņojumā" Latvijas Universitātes līdzšinējais veikums no vairākiem aspektiem atvērtās piekļuves un atvērtās zinātnes koncepta ieviešanas jomā, novērtēts atzinīgi.

Noslēgumā būtu jāmin, ka būtiska publiskotā pētījuma daļa ir intervēto respondentu sniegtās atbildes un rekomendācijas, paustais viedoklis par atvērtās zinātnes ietekmi uz izcilību. Rekomendācijas un atvērtās zinātnes ieviešanas rīcībpolitikas ceļa karte, ārvalstu eksperta pārskats par Eiropas valstu atvērtās zinātnes modeļos balstīto un Latvijas apstākļos rekomendējamo pieeju un prakšu ieviešanu, pētījuma galvenie secinājumi, ir tās publiskotā pētījuma sadaļas, kuras būtu jāizlasa vadošajiem Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas speciālistiem, Latvijas Zinātnes padomes pārstāvjiem, kā arī akadēmisko un zinātnisko institūciju vadošajiem administrācijas, zinātniskā darba koordinācijas un atbalsta pakalpojumu sniedzējiem un citiem interesentiem.

¹ Pētījuma par atvērto zinātni un rīcībpolitikas ceļa kartes izstrādi  noslēguma ziņojums, https://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/4138-publicets-petijums-par-atverto-zinatni, 7.lpp.

² Turpat, 9.lpp.

³ Turpat, 8.lpp.

⁴ Turpat, 25.lpp.

⁵ Turpat, 7.lpp.

⁶ Turpat, 37.lpp.

⁷ Turpat, 52.lpp.

⁸ Turpat, 31.lpp.

⁹ Turpat, 31.lpp.

¹⁰ Turpat