Akadēmiskais centrs
Par Latvijas Universitātes struktūrvienību tas kļuva 1991. gadā un tā glabāšanā nonāca daļa no Bioloģijas fakultātes grāmatām. Ir likumsakarīgi šādos pārcelšanās brīžos pārskatīt savus vēsturiskos krājumus bibliotēkā un izlemt, kur tiem būtu vispiemērotākā atrašanās vieta. Tā nu uz Latvijas Universitātes Bibliotēkas krātuvi šobrīd no institūta pārceļojuši simtiem izdevumu no grāmatu kopas, kuru kopējā iezīme ir tajos iespiestais zīmogs “Latvijas Augstskola = Universitas Latviensis. Botāniskā laboratorija. Riga”, kas apliecina grāmatu kādreizējo piederību Latvijas Universitātei tās pastāvēšanas pirmajos gadu desmitos. To vidū ir ne mazums retumu, īpaši botānikai veltītie 17.-18. gs. izdevumi, kuros detalizētie augu zīmējumi filigrāni izkrāsoti ar roku, piešķirot tiem unikālu poligrāfisko un māksliniecisko vērtību.
Botāniskā laboratorija, dažkārt dēvēta arī par Botānikas laboratoriju, bija viena no struktūrvienībām Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Dabas zinātņu nodaļā. Laboratorija bija saistīta ar Augu fizioloģijas un anatomijas katedru un Augu sistemātikas un morfoloģijas katedru N. Maltas vadībā, un tai bija sava bibliotēka ar attiecīgās tematikas izdevumiem. Sākot darbu 1919. gadā ar 10 sējumiem, pirmo piecu darbības gadu laikā grāmatu skaits simtkāršojās. Jau tobrīd tika uzsvērta reto grāmatu esamība tās bibliotēkā, publicētajos darbības pārskatos minot krājumā esošo Teofrasta “De historia plantarum” (1644), J.G. Gmelina “Flora Sibirica” (1747), K. Linneja “Termini botanici” (1781) u.c. Tika uzrādītas arī vēl šobrīd populārās plašākās sērijas - Ā. Englera “Pflanzenreich”, “Die natürliche Pflanzenfamilien” un “Vegetation der Erde”, kā arī “Engler’s Botanische Jahrbücher”, vairāk kā pusotra simta E. Abderhaldena “Handbuch der biologischen Arbeitsmethoden” burtnīcu (kopš 1920. g.), 6 reizes gadā iznākošais “Just’s Botanischer Jahresbericht: systematisch geordnetes Repertorium der botanischen Literatur aller Länder” (kopš 1873. g.) u.c., kā arī visi nozīmīgākie dažādu valstu botānikas žurnālu komplekti. Notika izdevumu apmaiņa ar diviem desmitiem ārvalstu botānikas institūtu, kas veicināja bibliotēkas papildināšanos.
Bez Botāniskās laboratorijas zīmoga grāmatās papildus ieraugām arī to agrāko īpašnieku zīmes, dažkārt vienā grāmatā tādas ir vairākas. Visvairāk ir Rīgas Dabaspētnieku biedrības (Naturforscher-Verein zu Riga) spiedogu. Bieži sastopama piederības liecība ir zīmogs “Bücherei von K.R. Kupffer” vai īpašuma ieraksts “K.R. Kupffer” no vācbaltu botāniķa Karla Reinholda Kupfera (1872-1935), Rīgas Dabaspētnieku biedrības viceprezidenta, RPI profesora, vēlāk docētāja Herdera institūtā, iegūtajās grāmatās. No K.R. Kupfera reizē ar viņa savākto Baltijas floras herbāriju tika nopirkta arī, piemēram, Katrīnas II aizgādībā esošās Krievijas Zinātņu akadēmijas izdotā “Flora Rossica” (1784) ar skrupulozi kolorētiem attēliem un tamlīdzīgi izdevumi. Ne mazums ir šīs biedrības aktīvistam botāniķim Frīdriham Būzem (1821-1898) piederējušo izdevumu ar zīmogu “Dr. F. Buhse’s Nachlass” vai īpašuma ierakstu “F.A. Buhse”. Dažu grāmatu agrāko piederību rāda spiedogs “Ex Biblioth. Rigens. Sect. Med.”, īpaši senajās grāmatās par ārstniecības augiem.
Senākais izdevums ir 1644. gadā Amsterdamā izdotā “botānikas tēva” Teofrasta (~371. g. p.m.ē. - ~287. g. p.m.ē.) “De historia et causis plantarum” (“Par augu vēsturi un izcelšanos”) grieķu un latīņu valodā, vairāk kā tūkstoš lappušu apjomā. Grāmatas aprakstam Elektroniskajā kopkatalogā pievienota saite uz tiešsaistes versiju, tā kā ir iespēja iepazīties ar izdevuma saturu, saudzējot seno fizisko eksemplāru. Cits sens 17. gadsimta izdevums (1694) ir vairāki sējumi no franču botāniķa Žozefa Pitona de Turnefora (J.P. de Tournefort, 1656-1708) “Elémens de botanique, ou Méthode pour connoître les Plantes” (“Botānikas elementi jeb Augu pazīšanas metode”), kas piedāvāja augu sistemātisko dalījumu, ko vēlāk pilnveidoja Karls Linnejs.
No 18. gadsimta vidus grāmatām priecē skotu herbāristes Elizabetes Blekvelas (Elizabeth Blackwell, 1707-1758) vairāki sējumi no izdevuma “Herbarium Blackwellianum”, pa 100 lielformāta attēlu lapām katrā sējumā, kur visi gravētie zīmējumi krāsoti ar roku, ar atsevišķiem aprakstiem un augu nosaukumu rādītājiem astoņās valodās. Arī šiem izdevumiem, tāpat kā vairumam citu reto izdevumu, ir sameklētas elektroniskās saites pieejai tiešsaistē. Dažos bibliotēkas rīcībā esošajos eksemplāros ir ielīme “Ex Bibliotheca G.F. Kordenbusch, Med. D. et Physic. Norimb. Ord.”, kas norāda uz Nirnbergas mediķi, matemātiķi un astronomu Georgu Frīdrihu Kordenbušu (1731-1802) kā pirmo grāmatas īpašnieku.
Kā zinātniskas bioloģijas pētniecības iestādes bibliotēka tā bija apgādāta arī ar izcilā zviedra Karla Linneja (Carl von Linné, 1707-1778) dzīves laikā izdotajiem darbiem “Flora Lapponica” (1737), “Genera Plantarum” (1742-1743), “Species Plantarum” (1764), “Pflanzensystem” (1777), “Termini botanici” (1787) un daudziem citiem izdevumiem.
Bioloģijas institūta LU Bibliotēkas krātuvē (tai skaitā arī atsevišķi izdalītajā Reto izdevumu krājumā) pārceļojušās grāmatas ar Botāniskās laboratorijas zīmogu aptver fundamentālu informācijas apkopojumu par daudzu apvidu floru - augu valsti Baltijā, Vācijā, Krievijā, Kaukāzā, Polijā, Francijā, Šveicē, Skandināvijā, Amerikā, Kanādā, austrumzemēs Ēģiptē un Indijā, Grieķijā. Krājumā ir gan ilustrētas botānikas rokasgrāmatas, tādas kā vācu botāniķa un mākslinieka-graviera Kristiāna Škūra (Christian Schkuhr, 1741-1811) ”Botanisches Handbuch” ilustrētie sējumi (1791-1803), gan dažādas disertācijas un cita tipa materiāli. Iespēju robežās šiem izdevumiem elektroniskajā katalogā tiek pievienotas pasaules virtuālajā tīmeklī atrodamās saites uz e-versijām vai arī bibliotēkā tiek veikta izdevuma digitalizācija.
