Akadēmiskais centrs
Konferenci organizēja LU Bibliotēka sadarbībā ar LU Konfūcija institūtu un to atklāja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks, norādot, ka “Pēteris Šmits ar savu zinātniskās izaugsmes ceļu un personu ir parādījis, kā būt pasaules zinātnes attīstības priekšgalā un strādāt savas tautas labā.”
Savukārt UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika konferences atklāšanā uzsvēra, ka “šis gads ir īpašs Latvijai, jo UNESCO svinamo dienu klāstā ir gan LU 100 gadu jubileja, gan P. Šmita 150. dzimšanas diena. Turklāt P. Šmita jubileja ir lielisks apliecinājums cilvēka spējai savās domās un darbos celties pāri ikdienišķām lietām.”
Kopumā divās dienās konferencē uzstājās referenti no Latvijas, Ķīnas, Vācijas un Krievijas.
Konferences pirmajā dienā ar laikmeta vēsturisko raksturojumu iepazīstināja Valsts valodas centra direktors, Dr. habil. med. Māris Baltiņš un LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, uzsverot, ka caur P. Šmita darbības prizmu lieliski saprotama viņa dzimtas biogrāfija, Latvijas tautas un Latvijas Augstskolas vēsture.
Savukārt LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks, Dr. hist. Uldis Krēsliņš, raksturoja P. Šmitu un Sibīrijas un Tālo Austrumu latviešu sabiedriski politiskos centienus 1918.-1920. gados, atzīstot, ka P. Šmita misija bija sniegt palīdzību citiem latviešiem. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks, Dr. hist. Tālis Pumpuriņš iepazīstināja ar P. Šmitu, kā latviešu patriotisma uzturētāju un popularizētāju 1. pasaules kara laikā. Iepazīstinot ar P. Šmita analoģijas metodi kultūru interpretācijā, LU Humanitāro zinātņu fakultātes vadošais pētnieks, Dr. hist. Kaspars Kļaviņš atzina, ka P. Šmits nekautrējās šķirot un visu vērtēt pēc būtības, izvirzot nestereotipisku salīdzināšanu starp dažādām kultūrām.
Vairāki referenti raksturoja P. Šmita ieguldījumu sinoloģijas studijās. Pekinas Ārzemju studiju universitātes pārstāve Luo Wei iepazīstināja ar P. Šmita mēģinājumu radīt mandarīnu gramatikas vingrinājumus. Savukārt LU Konfūcija institūta Ķīnas puses direktors Shang Quanyu un Pekinas Ārzemju studiju universitātes pārstāve, LU doktorante Lu Yan informēja par P. Šmita pētījumiem par Ķīnu, to pašreizējo nozīmi. Gan LU humanitāro zinātņu fakultātes profesors, Dr. habil. theol. Leons Taivāns, gan LU Konfūcija institūta Latvijas puses direktors, Dr. h.c. philol. Pēteris Pildegovičs uzsvēra, ka P. Šmita aizsāktais darbs šodien tiek turpināts un viņa paveiktais lingvistikas studijās joprojām nav zaudējis savu aktualitāti.
Starptautiskās ISMN aģentūras vadītājs, Dr. Hartmuts Valravens raksturoja P. Šmitu kā mandžūru ekspertu Vladivostokas Tālo Austrumu institūtā, norādot, ka paralēli pedagoģiskajam darbam P. Šmits strādāja pie jaunu mācību līdzekļu sagatavošanas. Savukārt Krievijas Zinātņu akadēmijas Austrumu manuskriptu institūta direktore, Dr. Irina Popova atzina, ka P. Šmits bija ļoti svarīga persona Sanktpēterburgas skolai.
Konferences pirmās dienas noslēgumā LU Bibliotēkas pētniece, Mg. sc. soc. Ilga Mantiniece atklāja LU Bibliotēkas veidoto izstādi “Pēteris Šmits: No Raunas līdz Pekinai”. LU Bibliotēka šo izstādi ir veidojusi sadarbībā ar LU Akadēmisko bibliotēku, Rakstniecības un mūzikas muzeju, Cēsu vēstures un mākslas muzeju, Latvijas valsts vēstures arhīvu un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvi.
Konferences otrajā dienā referenti iepazīstināja ar P. Šmita ieguldījumu valodniecībā, latviešu folklorā, kā arī ar viņa kultūrvēsturisko mantojumu atmiņu institūcijās.
LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, Dr. habil. philol. Ina Druviete, iepazīstinot ar vispārīgās valdoniecības jautājumiem P. Šmita darbos, atzina, ka viņu ir grūti klasificēt kādā vienā noteiktā zinātņu nozarē. Savukārt LU Latviešu valodas institūta direktore, Dr. habil. philol. Irēna Ilga Jansone uzsvēra, ka par P. Šmita aktīvo darbību arī valodniecības jomā liecina tas, ka K.Mīlenbaha un J. Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīcā” ir aptuveni 2 tūkst. šķirkļu ar P. Šmita iniciāļiem. Attiecīgi LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Dr. philol. Ieva Kalniņa analizējot latviešu literatūrā atrodamo Pētera Šmita tēlu, norādīja, ka visspilgtāk tas saskatāms romānā “Dzirksteles naktī”.
Runājot par P. Šmitu un latviešu folkloru, LU Literatūras fokloras un mākslas institūta pētnieks, Dr. philol. Guntis Pakalns raksturoja P. Šmitu kā latviešu pasaku publicētāju un pētnieku.
Savukārt LU Bibliotēkas pētniece, Mg. sc. soc. Ilga Mantiniece iepazīstināja klātesošos ar Pētera Šmita mūža garumā vākto unikālo speciālo kolekciju, kas atrodas Latvijas Universitātes Bibliotēkā.
Iepazīstinot ar P. Šmita kultūrvēsturisko mantojumu atmiņu institūcijās, Polijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā, Dr. philol. Monika Mihališina, uzsvēra P. Šmita ietekmi poļu folkloras pētniecībā. Rakstniecības un mūzikas muzeja speciāliste, Mg. philol. Ilona Miezīte atzina, ka P. Šmita kolekcija ir neliela un to pārsvarā veido vēstules, fotogrāfijas, raksti. Savukārt LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas vadītāja, Mg. philol. Gunta Jaunmuktāne klāstīja, ka šajā bibliotēkā ir samērā plašs P. Šmita rokrakstu fonds, kurā glabājas gan dažādi manuskripti un sarakstes dokumenti, gan tulkojumi, gan raksti par P. Šmitu. Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētniece, Dr. hist. Mārīte Jakovļeva iepazīstināja ar Latvijas Valsts vēstures arhīvā esošajiem dokumentiem par P. Šmitu.
Pēteris Šmits (1869-1938) bija valodnieks, etnogrāfs, folklorists un sinologs, Pekinas, Vladivostokas un Latvijas Universitātes profesors.
Pētera Šmita 150. gadadiena ir iekļauta UNESCO svinamo gadadienu kalendārā 2018.-2019. gadam, novērtējot viņa ieguldījumu latviešu tautas folkloras vākšanā un sinoloģijas attīstībā kā Eiropā, tā Tālajos Austrumos. Pētera Šmita 150. gadadienas svinību aktivitātes tiek atbalstītas UNESCO Līdzdalības programmas ietvaros.
Konferences programma šeit
Konferences 25. aprīļa video ieraksti:
 25. un 26. aprīlī noritēja starptautiska konference ’’Personība kultūru un valodu krustcelēs. Pēterim Šmitam 150’’, kurā klātesošie analizēja P. Šmita ieguldījumu un atstāto mantojumu ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mēroga kultūras, izglītības un zinātnes attīstībā.){kind=link}