LU Bibliotēkas un LU Latvijas vēstures institūta kopīgi veidota izstāde „Kurzemes literatūras un mākslas biedrības izdevumi un tās bibliotēka.”

Par godu Kurzemes literatūras un mākslas biedrības 200 gadadienai tiek rīkots seminārs, kur ar priekšlasījumiem uzstāsies LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, pētnieks Muntis Auns un tiks atklāta izstāde „Kurzemes literatūras un mākslas biedrības izdevumi un tās bibliotēka”, kas tapusi abu institūciju sadarbības rezultātā. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, dibināta 1815. gada 23. novembrī,  tiek uzskatīta par Latvijas Zinātņu akadēmijas idejisku priekšteci. 1819. gada biedrības sēdēs plaši diskutēja par latviešu pārvācošanu, lai latvieši ražīgāk  strādātu muižās, tos vajadzēja izglītot. Kopš sāka iznākt laikraksts „Latviešu Avīzes” 1822. gadā, un parādījās praktiska satura grāmatas latviešu valodā, kas sniedza nepieciešamās zināšanas lauksaimniecībā, tās rosināja interesēties par notikumiem Kurzemē un pasaulē, tādējādi veicinot arī lasītprasmi. Lielākā daļa no biedrības biedriem bija akadēmiski izglītoti zinātnieki, pārsvarā vācu muižniecības pārstāvji. Biedrībā darbojās izcilas personības, kā piem., Kurzemes hercogiene Doroteja, Jelgavas ģimnāzijas profesori – K. Krūze, H. Lībaus, G. Paukers, zinātnieki - astronoms V. Strūve, fiziķis un ķīmiķis T. Grothuss, valodnieks J. Grimms, dabaszinātnieks E. Eihvalds, rakstnieks un žurnālists G. Merķelis, etnogrāfs un latviešu valodas pētnieks A. Bīlenšteins un daudzi citi. LU Bibliotēkas krājumā ir saglabājušies pirmie Kurzemes literatūras un mākslas biedrības sagatavoti un izdoti zinātnisko rakstu krājumi - „Jahresverhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunt.” Tos izdeva 2 sējumos laika posmā no 1819. līdz 1822. gadam. Līdzekļu trūkuma dēļ sekoja 18 gadu pārtraukums, līdz 1840. gadā atsāka kārtējo biedrības sanāksmju atreferējumu, kā arī rakstu publicēšanu par dabaszinātnēm, ģeogrāfiju, vēsturi un daiļajām mākslām. Pirmais biedrības darbības pārskats tika izdots 1818. gadā – „Übersicht der Verhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst.” Par biedrības zinātnisko, pētniecisko un izglītojošo darbu liecina ar tās atbalstu izdotie – biedrības biedru – zinātnieku sastādīti darbi. Viens no apjomīgākajiem izstādes eksponātiem ir J.F. Rekes un K.E. Napjerska sastādīta monumentāla Baltijas rakstnieku un literātu biobibliogrāfiskā vārdnīca „Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Estland, Kurland” 4 sējumos. Izstādē var iepazīties ne vien ar biedrības izdevumiem, bet arī dāvinajumiem un iepirkumiem, kuri bibliotēkā nonākuši no dažādiem avotiem.   Jau savā dzīves laikā vairāki biedrības biedri kā dāvinājumu Kurzemes literatūras un mākslas biedrības bibliotēkai nodeva  gan savus publicētos zinātniskos darbus, mācību grāmatas, gan apjomīgas privātās bibliotēkas. Visdāsnākais dāvinājums tika saņemts no Kurzemes provinces muzeja dibinātāja un pirmā direktora – Johana Frīdriha fon Rekes – 4000 iespieddarbu. Bibliotēkas krājumu papildināja izdevumi no zinātnes un sadarbības centriem Krievijā, Baltijā un no Eiropas valstīm. Pirmā pasaules kara beigās krājumā bija 40 000 sējumu. Bibliotēkas krājumu pārraudzīja un kārtoja biedrības biedri, paralēli veicot citus pienākumus biedrības labā. Līdz šim ir apzināti 9 bibliotēkas bibliotekāri. Līdz mūsdienām saglabājušos izdevumos ir redzami 2 veidu zīmogi : E MVSEO CVRON apaļā laukā un EX BIBLIOTH. SOC. LITER. CURON, kas liecina par izdevumu atrašanos 1818. gadā dibinātajā Kurzemes provinces muzeja pārziņā. Par bibliotēkas krājuma daudzpusīgo saturu var tikai nojaust, jo lielākā daļa krājuma līdz ar biedrības likvidēšanu, tika izvesta ārpus Latvijas vai gājusi zudumā. LU Bibliotēkā, LU Latvijas vēstures institūta krājumā, LU Akadēmiskajā bibliotēkā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir pieejami atsevišķi izdevumi. Aplūkojamie iespieddarbi glabā vairāk nekā 200 gadu senu atmiņu stāstu par būtiskām pārmaiņām tā laika sabiedrībā. Latvieši, apzinoties savu identitāti un iespēju iegūt izglītību, līdz ar  atmodas sākumu, pamazām gatavoja augsni neatkarīgas valsts izveidei.  Pārskats par Kurzemes literatūras un mākslas biedrības apspriedēm. Pirmais Kurzemes literatūras un mākslas biedrības izdevums. Izdots Jelgavā, “Johans  Frīdrihs Stefenhāgens un dēls”  spiestuvē. 1818.  gads. Atrodas LU Bibliotēkas krājumā. Grāmata  no J. F. Rekes  (1764–1846) dāvinājuma. 1791.gads. Atrodas LU Latvijas vēstures institūta  krājumā. Kurzemes provinces muzeja ēka 19./ 20. gadsimta  mijā. Saistītās ziņas: 15. – 16. janvārī notiks Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības divsimtgadei veltīta starptautiska konference.