Bibliotēkā Raiņa bulvārī izstāde “Zelta kupoli debesīs - Pareizticīgo Baznīcas vēsture Latvijā un Baltijā”

Pareizticīgā Baznīca ir viena no senākajām kristīgajām baznīcām pasaulē. Gadsimtu gaitā tā pakāpeniski pieņēmusies spēkā un aptvērusi vistālākās pasaules nomales. Arī Baltijā pareizticībai ir dziļas saknes un gara vēsture. Vēstures avoti liecina, ka Igaunijā pareizticība no Krievijas ienāca 11. gadsimta sākumā un vidū, bet Lietuvas teritorijā - 14. gadsimtā. Latvijas teritorijā, Jersikā, 12. gadsimta pirmajā pusē tika uzcelta pirmā Pareizticīgā Baznīca. Vidzemē un Kurzemē pareizticība sāka nostiprināties 18. gadsimta beigās, bet īstu uzplaukumu pareizticīgā doma piedzīvoja 19. gadsimtā, pēc Latvijas iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā. Vēsture glabā vēstījumus arī par traģiskiem notikumiem, kad dievnami tika postīti, izlaupīti un dedzināti, bet garīdznieki vajāti, spīdzināti un nogalināti. Lai arī, atkarībā no valdošās varas, pareizticība Baltijā ir piedzīvojusi gan labvēlīgus laikus, gan noliegumu un represijas, tās vēsture ir neatņemama Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstures daļa. Izstādē apskatāmi dokumenti - grāmatas, periodiskie izdevumi un manuskripti no LU Bibliotēkas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma. Tie ir nozīmīgi darbi par Pareizticīgās Baznīcas vēsturi, atsevišķām draudzēm, bīskapiem, priesteriem un dievnamu arhitektūru. Par Baznīcas vēsturi no tās sākuma līdz 20. gadsimta 80. gadiem stāsta Aleksandra Černeja grāmatas latviešu un angļu valodā "Latvijas Pareizticīgā Baznīca" un "Latvian Orthodox Church". Rakstu krājumos "Православие в Латвии. Исторические очерки" ("Pareizticība Latvijā. Vēsturiskie apcerējumi") apkopoti oriģināli vēsturiski pētījumi, kuros sakārtots un analizēts ievērojams faktu materiāls. Krājumu izlaidumu redaktors un sastādītājs ir vēstures zinātņu doktors, LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Aleksandrs Gavriļins. Vairāki izstādes izdevumi atspoguļo izcilu baznīcas personību dzīvesstāstus un mūža veikumu. Krāšņais izdevums "Юбилейные торжества в Риге" ("Jubilejas svinības Rīgā") veltīts Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra 70 gadu jubilejas svinībām, kurā apkopotas fotogrāfijas un apsveikuma teksti.  Par represijām pret pareizticīgajiem 20. gadsimta 40. un 50. gados stāsta Andreja Goļikova un Sergeja Fomina grāmata "Кровью убеленные : мученики и исповедники Северо-Запада России и Прибалтики, (1940-1955). Мартиролог : православных священнослужителей и церковнослужителей Латвии, репрессированных в 1940-1952 гг.". Īpaša nozīme ir izstādē aplūkojamajiem manuskriptiem, kuru autors ir Latvijas sabiedriskais darbinieks, folklorists, pedagogs un Pareizticīgās Baznīcas vēsturnieks Sergejs Saharovs (1880-1954). Izstādē apskatāms no 1936. līdz 1937. gadam uzrakstītais manuskripts "Rīgas pareizticīgie bīskapi par 100 g. (1836-1936)" ("Рижские православные архипастыри за сто лет (1836-1936 г.г.)"), kā arī 1939. gadā uzrakstītais manuskripts "Pareizticīgā baznīca Latgalē" ("Православная церковь въ Латгаліи : историко-статистическій очеркъ"). Sergejs Saharovs ir pirmais, kas apkopojis informāciju par Latgales Pareizticīgajām Baznīcām. Gadsimtu gaitā celtas arvien jaunas katedrāles un baznīcas, kas kļuvušas par  neatņemamu Baltijas kultūrainavas sastāvdaļu. Izstādē aplūkojams arī izdevums "Рижский кафедральный собор Рождества Христова" ("Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle"), kurā krāsainās fotogrāfijās atainota katedrāles iespaidīgā arhitektūra, unikālais interjers ar ikonām un freskām. Izstādē apskatāmo izdevumu saraksts