Izstāde "Latviešu rakstnieku ieraksti grāmatās (19.gs. 2.puse - 20.gs. 1.puse)"

Izstādē aplūkojamas 27 grāmatas no LU Bibliotēkas krājuma, kurās savus veltījuma ierakstus un autogrāfus ierakstījušas diženas un latviešu tautai nozīmīgas personības - Latvijas valstsvīri, LU mācībspēki, latviešu rakstnieki, dzejnieki un kultūras darbinieki. Grāmatu izvietojumā ir ievērota ierakstu autoru dzimšanas gadu hronoloģija. Senākais ir rakstnieka Matīsa Kaudzītes veltījuma ieraksts un autogrāfs viņa 1877. gadā Rīgā iznākušajā grāmatā “Dzejoļi”. Matīss Kaudzīte raksta: “Cienījamajam “Baltijas Vēstneša” redaktoram B. Dīriķa kungam pasniegums no viņa padevīgā līdzstrādnieka Kaudzītes Matīsa”.  Ieraksts veikts 1877. gadā. Kaudzītem tobrīd bija tikai 29 gadi un viņš bija viens no čaklākiem laikraksta “Baltijas Vēstnesis” līdzstrādniekiem. Divas blakus esošās grāmatas nu jau 75 gadus vecais Kaudzīte ar veltījuma ierakstiem dāvinājis Valsts prezidentam Jānim Čakstem. Paklausieties, kā Kaudzīte raksta savas 75 gadu jubilejas svinību apkopojuma grāmatā: “Viņa augstibai Valsts Prezidenta kungam dziļā padevībā no jubilara.” Jāņa Čakstes zīmogs apliecina, ka abas šīs grāmatas tiešām nonākušas prezidenta īpašumā. Savukārt skolotājs, publicists, tulkotājs, viens no pirmajiem latviešu Pirmās atmodas laika darbiniekiem, Kaspars Biezbārdis savu 1883. gadā iznākušo grāmatu dāvinājis mācītājam un literātam Jānim Pārstrautam. Šis ir otrs senākais ieraksts. Lai gan ieraksta datums nav norādīts, zinot, ka autors 1886. gadā miris, secinām, ka ieraksts nav senāks par 1886. gadu. Nākamajās četrās grāmatās arī ir veltījuma ieraksti profesoram Lautenbaham. Tajās ir rakstnieku Anša Lerha-Puškaiša (1859-1903), Jēkaba Janševska (1865-1931) un Pavasaru Jāņa (īst. v. Jānis Veismanis) (1867-1913) veltījuma ieraksti. Rakstnieks un folklorists Ansis Lerhis-Puškaitis (1859-1903), dāvinot savu stāstu “Kurbads”, veltījuma ierakstā raksta: “Mūsu ceen. dzejneekam un mitologam Jusmiņa K. davina Puškaitis.” Jūsmiņš bija viens no Lautenbaha pseidonīmiem. Gribu piebilst, ka šajā izstādē ir vairāki latviešu autoru pirmizdevumi un viens no tiem ir arī šī, 1891. gadā, izdotā grāmata. Savukārt, Jēkaba Janševska tulkojumā izdotās Heines “Dzejas” ir vispār pirmais cittautu dzejas grāmatas izdevums latviešu valodā, lai arī kritiķi šo Janševska veikumu pārāk augstu nav novērtējuši. Arī Pavasaru Jāņa dzejoļu krājums “Ziedoņa sapņi” ir pirmizdevums. Izstādē aplūkojams arī bibliofila, bibliogrāfa, Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicēja, Misiņa bibliotēkas un arī privātās, publikai pieejamās bibliotēkas Tirzas pagasta “Krācēs” izveidotāja Jāņa Misiņa (1862-1945) ieraksts viņa paša sarakstītajā grāmatā par grāmatniecības vēsturi. Grāmatu autors dāvinājis zinātniekam, diplomātam, LU profesoram Hermanim Albatam (1879-1942). Dzejnieks Vilis Plūdonis savu dzejas grāmatu “Skanošās āres” 1934. gadā dāvinājis reliģiju vēsturniekam, LU Teoloģijas fakultātes docentam Ludvigam Adamovičam (1884-1943). 1934. gadā Adamovičs bija Latvijas Republikas izglītības ministrs, tāpēc Plūdonis raksta tā: “A. god. Izglītības Ministram- Dr. L. Adamoviča kungam- mūsu nacionālās skolas nodibinātājam- pateicībā un dziļcienībā- Plūdons, Torņakalņā, 12. XII. 1934.” Grāmatas no L. Adamoviča personīgās bibliotēkas ar ierakstiem un autogrāfiem ir nozīmīgas arī tāpēc, ka 1941. gada jūnijā profesors ar ģimeni tika arestēts un izsūtīts un 1943. gadā gāja bojā. Lai gan 1944. gadā PSRS režīma pārstāvji iznīcināja lielāko daļu no L. Adamoviča personīgā arhīva un bibliotēkas, daudzas profesora grāmatas atrodas LU Bibliotēkā. Nākamās trīs grāmatas kādreiz ir bijušas Tautas Augstskolas bibliotēkas krājumā. Šī augstskola Rīgā darbojās laikā no 1920. Līdz 1934. gadam. Tā bija nevalstiska mācību iestāde, kurā lektori atlīdzību par lekcijām neprasīja un lekciju klausītāji diplomus nesaņēma. Tautas Augstskolai savas sarakstītās grāmatas ar ierakstiem dāvinājuši rakstnieki Ansis Gulbis (1973-1936),  Antons Birkerts (1976-1971) un Apsesdēls (īst. v.- Augusts Apsītis, 1880-1932). Rakstnieks Andrejs Upīts 1924. gadā savu Kopoto  rakstu 1. sējumu dāvinājis studentu biedrībai “Zemgalija”. Blakus esošās trīs grāmatas ir no folklorista, LU filoloģijas doktora un profesora Kārļa Strauberga bibliotēkas. Savas grāmatas ar ierakstiem profesoram dāvinājuši rakstnieki Jūlijs Vecozols (1884-1945), Pāvils Rozītis (1889-1937) un dzejniece Elza Stērste (1885-1976). Ar LU Bibliotēku ir saistīts izcilā grāmatizdevēja Jāņa Rapas vārds. 1932.gadā Jānis Rapa pārdeva LU 12 tūkstošus sējumu no savas bibliotēkas. Grāmatās apskatāmi izdevēja autogrāfi un veltījuma ieraksti, kuri tapuši gan ar zīmuli, gan tintes spalvu. Savas izdevniecības grāmatas Jānis Rapa ir arī dāvinājis - galvenokārt studentu korporācijām. Izstādē var aplūkot Rapas dāvinātās grāmatas studentu korporācijai “Tālavija”. Izstādi noslēdz tādu latviešu literatūras dižgaru kā Pāvila Rozīša (1889-1937), Antona Bārdas (1891-1981), Jāņa Sudrabkalna (1894-1975), Jāņa Grota (1901-1968), Andreja Kurcija un Aleksandra Čaka (1901-1950) sarakstītās grāmatas ar veltījuma ierakstiem un autogrāfiem. Piemēram, dzejnieka Antona Bārdas dzejas grāmata “Dziesmu dievs” 1930. gadā ieguva Kultūras fonda godalgu, grāmatā ir autora ieraksts un autogrāfs. Jānis Sudrabkalns savu grāmatu “Spārnotā Armāda” 1926. gadā, grāmatas iznākšanas gadā, ar veltījuma ierakstu: “Augsti godātam J. Rapas kgm pateicībā J. Sudrabkalns. Rīgā, 6. martā 1926. gadā” ir dāvinājis grāmatas izdevējam Jānim Rapam. Vairākus gadus vēlāk savā grāmatā “Pārvērtības” viņš ierakstījis: “Redzi, jau ap torņu gaiļiem zeltains laistās novakars…” Izstādi noslēdz 1935. gadā izdotais Aleksandra Čaka stāstu krājums “Eņģelis aiz letes”. To autors dāvinājis savam domubiedram dzejniekam Vilim Cedriņam. Izstāde būs aplūkojama līdz 31. oktobrim. Šī grāmatu kolekcija atrodas LU Bibliotēkas Krātuvē,  grāmatas ir pieejamas jebkurā nozares bibliotēkā, iepriekš tās rezervējot. Izstādē apskatāmo publikāciju saraksts