Jānim Ezeriņam - 125

Izstāde veidota vienam no nozīmīgākajiem rakstniekiem latviešu kultūras vēsturē Jānim Ezeriņam (1891–1924), atzīmējot viņa 125 gadu jubileju 2016. gada 9. aprīlī. Viņš ir viens no ievērojamākajiem latviešu novelistiem, kura darbiem raksturīgs traģiskā un komiskā sakausējums. Viņš nostiprināja romāņu noveles tipu latviešu prozā. J. Ezeriņš aizsāka latviešu literatūrā masku balles (“Mērkaķis”) un smalko kaišu motīvu (“Kādas blusas stāsts”), rādīja cilvēka noslēpumus un psihes dziļumus (“Burbeka tēva noslēpums”, “Joču pirts”). Dzīve viņa novelēs ir nejaušību spēle, gadījums nosaka cilvēka likteni. Autors ir pirmais latviešu novelistikā, kurš par vēstītāju izvēlas kukaini – blusu. Jāņa Ezeriņa novelistika ietekmējusi latviešu novelistikas attīstību (E. Ādamsonu, M. Bendrupi, A. Eglīti u. c). Jānis Ezeriņš ir rakstījis arī dzeju (krājums “Krāsņatas”) un nodarbojies ar tulkošanu. Viņš ir tulkojis O. Vailda darbus “Doriana Greja ģīmetne”, “Kentervilas spoks” un “Lorda Artura Seviļa noziegums”, Dž. Bokačo noveļu krājumu “Noveles”, Stendāla romānu “Sarkanais un melnais”, vecfranču teiku “Okasens un Nikoleta”, kā arī F. Kopē, Moljēra, O. Mirbo lugas, A. Feta, A. Bloka, Š. Bodlēra u. c. dzeju. Rakstnieks dzimis Biksēres pagasta Kārzdabas Beiros saimnieka ģimenē 1891. gada 9. aprīlī. Pēc Valkas skolotāju semināra Valmierā beigšanas (1910) strādājis par skolotāju Vidzemes skolās (Lazdonā, Barkavā, Saikavā). Kopā ar J. Grīnu izstrādājis latviešu valodas mācību grāmatas, arī ābeci No 1919. gada līdz 1922. gadam bija laikraksta “Brīvā Zeme” Literārās daļas vadītājs. Jānis Ezeriņš miris Rīgā 1924. gada 24. decembrī. Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā tiek glabāti un pētīti materiāli par Jāni Ezeriņu dzīvi Vidzemē un viņa literāro darbību. Jāņa Ezeriņa noveles tulkotas igauņu, lietuviešu, čehu, franču, vācu, angļu, krievu un zviedru valodā. Izstādē būs unikāla iespēja aplūkot LU profesoru un pētnieku un citu autoru pētījumus par Jāni Ezeriņu, kā arī rakstnieka tulkotos darbus no oriģinālvalodas uz latviešu valodu, piemēram, Stendāla “Sarkanais un melnais” (1921-1923), Oskara Vailda “Kentervilas spoks” (1922), Žorža Rodenbaha “Pilsētas medneeks” (1923), Fransua Koppé “Kremonas vijolneeks” (1922) u.c. autoru darbu tulkojumi. izstādē būs aplūkojams 1934. gadā tapušais diplomdarbs “Ezeriņa novele” un 1937. gada studiju darbs “Jāņa Ezeriņa stils un kompozīcija”. Laipni lūgti apmeklēt izstādi, lai novērtētu latviešu kultūras vēstures izcilību Jāņa Ezeriņa darbos!