Muzeju nakts ietvaros ikvienam interesentam tika piedāvāta iespēja vairākās ekskursijās iepazīties ar Kerkoviusa nama Kalpaka bulv. 4 vēsturi, kā arī izstādēm, kas veltītas Latvijas Universitātes (LU) vēsturei. Apmeklētāju vidū bija studenti, ārzemju viesi, mazi bērni un radošā inteliģence.
Ekskursiju laikā Muzeju nakts apmeklētāji iepazinās ne tikai ar krāšņā Kerkoviusa nama, kur šobrīd atrodas LU Bibliotēka un LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrs, vēsturi, bet arī vairākām izstādēm, kas eksponētas LU Bibliotēkā Kalpaka bulvārī. Izstādes ,,Pēc septiņiem mirkļiem 100 gadi" un ,,Pēc sešiem mirkļiem 100 gadi" interesentiem atklāja universitātes vēsturi - LU studentu un mācībspēku studiju procesu, ikdienu un svētkus - kā arī sniedza ieskatu radošajā dzīvē un LU mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu darbībā. Ikvienam interesentam tika piedāvāta iespēja ielūkoties arī Kerkoviusa nama renovācijas darbu notikumu lappusēs un apbrīnot LU Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijas bagātības. Savukārt LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki Muzeju nakts apmeklētājiem bija sagatavojuši video interviju fragmentu ,,Sarunas ar Gunaru Janovski".
Vienlaikus Kerkoviusa nama viesus priecēja LU profesora, gleznotāja Roberta Muža 14 gleznu izstāde, kas veltīta profesora 70 gadu jubilejai. R. Muža gleznu ekspozīcijā dominē ,,baltās" un ,,melnās" krāsas toņu noskaņas. Gleznās atklājās mākslinieka daudzveidīgais un mainīgais raksturs, gleznās izmantotas tikai tīras krāsas - balta, melna un dabiskās zemes krāsas, pamatā izmantojot vienkāršus motīvus un minimālus izteiksmes līdzekļus. R. Muzis ir teicis: ,,To var saukt par minimālismu, jo mani interesē pamatvērtības".
Rīgas pilsētas galvas Ludviga Vilhelma Kerkoviusa (1831-1904) savrupnamu 1874. gadā projektējis arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Neogotikas stila ēka uzcelta 1878. gadā. Latviešu arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis neogotikas stilā celto ēku toreiz veidojis kā savrupnamu Ludvigam Vilhelmam Kerkoviusam un viņa ģimenei. L. V. Kerkoviuss savulaik aktīvi iesaistījies Rīgas politiskajā dzīvē: bija rātskungs, pilsētas galvas biedrs un, laikā no 1890. līdz 1901. gadam, pildīja arī Rīgas pilsētas galvas amata pienākumus.
Kopš 20. gs. 40. gadiem šajā ēkā atradās Latvijas Universitātes Bibliotēka. Pēc rekonstrukcijas 2013. gadā, ēka ir atdzimusi savā iepriekšējā krāsņumā.