Izstāde “Rakstu ceļš” Latvijas Universitātes Bibliotēkā

Izstāde ļauj iepazīties ar latviešu rakstiem veltītajiem izdevumiem un apjaust dažādos pētniecības virzienus, kas saistāmi gan ar rakstu formālo analīzi, gan simboliskā slāņa pētniecību, gan vizuālā materiāla dokumentāciju.

Sākotnēji etnogrāfiskā materiāla vākšanai Latvijas teritorijā pievērsās baltvācu zinātnieki, savukārt latviešu pētnieku darbība aizsākās 19. gadsimta izskaņā.  Uzkrāto materiālu apjomu un klāstu varēja apjaust 1896. gadā aizvadītajā “Latviešu etnogrāfiskajā izstādē”, kas notika X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa ietvaros. Latviešu raksti nokļuva ne tikai etnogrāfu, bet arī mākslinieku interešu lokā. 20 gs. pirmajā pusē iznāca vairāki latviešu rakstiem veltīti izdevumi. Kritikas un grāmatniecības žurnālā “Latvju Grāmata” (1925., Nr. 3.) Uga Skulme vēsta: “Tautas raksta krāšana nu pilnā sparā. Viņam veltīti veseli žurnāli, atsevišķas monogrāfijas. Mēs pārdzīvojam materiālu uzkrāšanas stadiju…” Izstāde ļauj sekot rakstu pētniecības ceļam, ieskicējot konkrētu personību ieguldījumu rakstu izzināšanas procesā un atspoguļojot interpretāciju plašo amplitūdu.

Izstādē iespējams apskatīt ne tikai 20.gs. izdevumus, bet unikālo Valmieras apriņķa Ozolu muižas vēvera Miķeļa sastādīto rakstu krājumu, kas datēts ar 1771.gadu. Par vēveriem tiek dēvēti linu auduma audēji, savukārt, “vēveru grāmatās” ir linaudēju rakstu krājumi, kuros tiek apkopoti meistara paša sacerētie un pārņemtie raksti. Izstādē eksponētajā krājumā atrodami 28 ar tušu zīmēti rakstu paraugi un to tehniskie risinājumi, kas ļauj tuvoties tautas mākslas tradīcijām.