Godinot sabiedriskā darbinieka, pedagoga, publicista, valodnieka Ata Kronvalda (1837-1875) 180 gadu jubileju, Latvijas Universitātes Bibliotēka ir izveidojusi virtuālo izstādi.

“Kronvalds – pravietis, kas savai idejai neatzīst laika un telpas un dzīvo ideālā nākotnē, intuitīvi radīdams tālus nacionālus ideālus… Kronvalda nacionālais instinkts bija spēcīgāks par citu tautiskās kustības vadoņu reālpolitiku, un viņš labāk par tiem nojauta savas tautas nākotni.” (Arveds Švābe) Virtuālās izstādes materiāls tematiski sagrupēts vairākās daļās, kas ļauj daudzpusīgi aplūkot Ata Kronvalda personību. Izstāde sniedz vēsturisku ieskatu izcilā latviešu ideologa Ata Kronvalda dzīves gājumā, atspoguļojot galvenos dzīves un darbības posmus Durbē, Tērbatā un Vecpiebalgā. Kronvalda darbi, kas aplūkojami izstādē, atklāj viņa cīņu par latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu - latviešu valodas tiesību aizstāvēšanu un tās attīstību, par latvisku skolu un latviešu nacionālu pedagoģiju, neskatoties uz to ka, vairākas publikācijas uzrakstītas vācu valodā, piemēram: “Der Unterricht in der Heimatkunde” (1867), “Nationale Bestrebungen : Erläuterungen zu einem Artikel der Zeitung für Stadt und Land ” (1872). Kronvalda lielo devumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā savos apcerējumos ir novērtējuši vairāki latviešu rakstnieki: Līgotņu Jēkabs, Arvīds Dravnieks, Kārlis Kundziņš. Izstādē var iepazīties ar dažādu laika posmu ievērojamu latviešu kultūras darbinieku izteikumiem par Kronvaldu. Dižo atmodas darbinieku savos darbos ir iemūžinājuši latviešu mākslinieki Ansis Cīrulis, Jānis Šternbergs, Jānis Cielava, Miervaldis Polis. Dzejas vārdus Kronvaldam veltījuši gan viņa laikabiedri Auseklis un Matīss Kaudzīte, gan vēlāka perioda dzejnieki – Pēteris Ērmanis, Valters Nollendorfs. Jānis Akurāters “mēģinājis pavērst priekškaru no Kronvalda personīgās dzīves un no lielo sapņu laikmeta”  lugā “Kronvalds : vēsturiski skati no tautiskā atmodas laikmeta.” Virtuālās izstādes sagatavošanā izmantoti materiāli no LU Bibliotēkas, LU Akadēmiskās bibliotēkas un LU Pedagoģijas vēstures muzeja krājumiem. Izstāde apskatāma šeit!

Dalīties