Izstāde „Edītei Hauzenbergai-Šturmai 115”

Izstāde veidota 52. prof. Artura Ozola dienas starptautiskās zinātniskās konferences „Valodas gramatiskās un leksiskās sistēmas variatīvums” ietvaros. Konference un izstāde veltīta valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas (1901–1983) 115 gadu jubilejai un saistīta ar viņas zinātniskās darbības virzieniem gramatikā, dialektoloģijā un leksikogrāfijā. E. Hauzenberga-Šturma dzimusi 1901. gada 24. novembrī Svētciemā. Mācījusies Rīgas pilsētas meiteņu skolā, 1918. gadā absolvējusi Ventspils sieviešu ģimnāziju, kas pēc evakuācijas darbojās Ribinskā (Krievijā). Pēc atgriešanās Latvijā, studēja baltu filoloģiju Latvijas Universitātē, kuru absolvēja 1931. gadā. Jau pavisam agri sākusi sadarboties ar profesoru J. Endzelīnu, gan lasot korektūras viņa lielajai latviešu valodas gramatikai Lettische Grammatik (1922), gan pierakstot, kārtojot Latvijas vietu vārdus. Sevišķi jāizceļ viņas līdzdalība K. Mīlenbaha un J. Endzelīna Latviešu valodas vārdnīcas veidošanā. Paralēli studijām E. Hauzenberga-Šturma strādāja Latvijas Folkloras Krātuvē, kur 1935. gadā kļuva par vecāko arhivāri, bet 1941. gadā par tās pārzini. Viņas vadībā uzsākts darbs pie Plašu sinonīmu vārdnīcas, kuras materiāli kara apstākļos gājuši bojā. No 1941. līdz 1944. gadam E. Hauzenberga-Šturma bija baltu filoloģijas docente Latvijas Universitātē. 1944. gadā viņa kopā ar vīru, prof. E. Šturmu devās uz Vāciju, kur no 1946. līdz 1949. gadam strādājusi Baltijas Universitātē Pinebergā. Pēc Baltijas Universitāti slēgšanas, 1950. gadā pārcēlās uz Bonnu (Vācija). E. Hauzenberga-Šturma piedalījusies valodniecības semināros, papildinājusi zināšanas salīdzinājamā valodniecībā un apguvusi itāļu valodu. Kopš 1959. gada viņa Bonnas Universitātē docējusi baltu filoloģiju. Valodnieces mūžs noslēdzās 1983. gada 28. martā Bonnā. Izstādē iespējams aplūkot nozīmīgo, kultūrvēsturisko un personisko darbu Edītes Hauzenbergas-Šturmas vēstules Jānim Rudzītim (1991), kā arī publikācijas periodikā un rakstu krājumos, piemēram, par Vecgulbenes, Liepupes, Liezeres un Talsu apvidus izloksnēm Filologu biedrības rakstos, žurnālā Ceļa Zīmes un rakstu krājumos Ceļi, Donum Balticum. Iepazīstiet valodnieces sastādītos un rediģētos darbus Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca (1942), Tautsaimniecības vārdnīca (1944), kā arī publikācijas par viņas pētījumiem, piem. Sarmas Kļaviņas raksts Edīte Hauzenberga-Šturma Latvijā un trimdā (Letonica, Nr 2 (2012), 117.-127. lpp.). Izmantojiet unikālo iespēju iepazīties ar E. Hauzenbergas-Šturmas monogrāfijām, nozīmīgākajiem rakstiem un valodnieces sastādītajiem darbiem no LU Bibliotēkas krājuma.