Izstāde “Ernestam Dinsbergam 200”

Ernests Dinsbergs ir ražīgākais 19. gadsimta latviešu literāts. Publicētas vairāk nekā 100 dažādu žanru grāmatas - gan oriģināldarbi, gan tulkojumi. Lielai daļai no tiem šobrīd ir tikai kultūrvēsturiska nozīme, bet viņa dzīves laikā šiem izdevumiem bija mērķtiecīgs apgaismes raksturs. Nenovērtējama ir lielā E. Dinsberga autodidakta, kurš no kučiera kļuva par skolotāju, pedagoģiskā darbība. Viņa vadībā uzcēla vienu no pirmajām skolām Latvijā - Kubalu skolu, kurā skolotājs nostrādāja visu savu garo darba mūžu. E. Dinsbergs kļuva pazīstams ar viegla satura dziesmām, ko sauca par ziņģēm un rīmēm - "Gaudu ziņges", "Ziņģes un rīmes". Izstādē var iepazīties ar pirmo dzejas antoloģiju latviešu valodā "Puķes un pērles", kas izdota 1868. gadā. Bez paša dzejoļiem ietverti Vecā Stendera, Jaunā Stendera, Hūgenbergera, Neilanda, Līventāla, Ruģēna un arī citu mazāk pazīstamu autoru dzejas. No izstādē redzamajiem rakstnieka dzejas darbiem jāatzīmē, dzejojums "Maijas roze", kurā izmantoti motīvi par Turaidas rozi. Kubeles skolotājs ir latviešu bērnu literatūras celmlauzis. Ar E. Dinsberga vārdu saistāma pirmā plašākā oriģinālstāstu grāmatiņa bērniem "Apakš Ziemassvētku eglītes" (1866). Viena no labākajām bērnu grāmatām ir 1873. gadā izdotais dzejoļu krājums "Puķu pušķis". Izstādē aplūkojama arī pirmā latviešu oriģinālludziņa bērniem "Sarkanais putniņš un Zilais putniņš, dabas jaukums pavasarī. Jauka joku spēle, ko bērniem par prieku un mācību sacerējis E. Dunsberg", kā arī citas lasāmgrāmatas bērniem. E. Dinsbergs savā daiļradē ir pievērsies vēsturiskiem, pedagoģiskiem, ģeogrāfiskiem, kā arī literatūras teorijas sacerējumiem, kas aplūkojami izstādē, piemēram, viens no viņa nozīmīgākajiem darbiem  "Metrika ar tām vajadzīgām dzejas mākslas ziņām" (1890). Grāmatā "Etnogrāfija jeb pasaules tautas Eiropā" (1876) autors raksta: "Iepazīšanās ar citām tautām katrai tautai, kad tā pasaulē grib atmosties un necik izglītoties, ir vajadzīga lieta". Izstāde ļauj ieskatīties E. Dinsberga biogrāfijā, interesantā tulkotās literatūras vēsturē - Dinsberga cittautu klasikas atdzejojumos. Interesentiem būs iespēja aplūkot autora tulkoto un lokalizēto Gētes alegorisko eposu par dzīvniekiem "Lapsa Kūmiņš" (1879), kuru ilustrējis vācu  mākslinieks Vilhelms fon Kaulbahs. Izstādē ir apkopoti arī materiāli par jubilāra dzīvi un daiļradi, kas ļauj tuvāk iepazīt šo daudzpusīgo personību tuvāk, ko par viņu ir rakstījuši laikabiedri Ādolfs Alunāns, Matīss Kaudzīte. Līgotņu Jēkabs apcerējumā raksta: "...Latvietības spēks, kas lauž astoņpadsmitā gadusimteņa biezo čaulu, lai gavilētu pretīm deviņpadsmitā gadusimteņa nacionālās atmodas rīta saulei". Mūsdienu rakstnieki un literatūrzinātnieki H. Dorbe, S. Viese, O. Zanders arī ir pētījuši šī izcilā latviešu kultūras cilvēka mantojumu. Izstādē var iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem par Ernesta Dinsberga devumu latviešu literatūrzinātnes attīstības jomā, kā arī terminoloģijas izveidē un attīstībā. Izstādē izmantoti materiāli no LU Bibliotēkas un LU Akadēmiskās bibliotēkas krājumiem.   Saistītās ziņas: 11.februārī notiks piemiņas pasākums "Ernestam Dinsbergam 200 (1816 - 1902)"