LU Bibliotēkā, Kalpaka bulvārī 4, līdz 2. aprīlim ikviens var apskatīt mākslinieces un pedagoģes Monikas Oses (1926-2006) akvareļu izstādi. Izstāde atvērta katru darba dienu no 10.00 līdz 18.00.

Izstādes ideja Iecere par izstādes veidošanu tapa pateicoties Monikas un Zigfrīda Ošu privātbibliotēkas dāvinājumam, ko LU Bibliotēkai veltīja M. Oses radiniece Laima Rutka. 324 izdevumu lielajā dāvinājumā ir latviešu literatūras klasikas darbi, mākslas darbinieku biogrāfijas, mākslas albumi, skatuviskajai mākslai veltīti izdevumi, kas liecina par grāmatu īpašnieku plašajām interesēm un bagāto kultūras dzīvi. M. Oses dzīvesbiedrs Zigfrīds Osis bija Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta darbinieks, LPSR Valsts plāna komitejas galvenais speciālists, kā arī Latvijas Universitātes mācībspēks. Tieši Z. Osis – liels literatūras lasītājs un novērtētājs bija iniciators mājas bibliotēkas mērķtiecīgai veidošanai. Akvareliste un mākslas pedagoģe Monika Ose (11.01.1926. – 13.05.2006.) dzimusi vienā no skaistākajām Latvijas vietām – Koknesē. Pateicoties brīnišķīgām dabas ainavām, Daugavas un Pērses mirdzošajiem upju līkumiem nākamā māksliniece iemācījās saskatīt bagātās krāsu nianses dabā un ieguva vēlmi dalīties šajā skaistumā ar citiem. Pēc vidusskolas absolvēšanas M. Ose studēja P. Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē un vienlaicīgi pievērsās arī glezniecībai. Gleznošanu M. Ose apguva pie viena no nozīmīgākajiem latviešu akvarelistiem Eduarda Jurķeļa un gleznotāja Nikolaja Petraškēvica. 1969. gadā M. Ose iestājās Latvijas PSR Mākslinieku savienībā. Krāsu pasaule Pirmā M. Oses personālizstāde notika Rīgā 1977. gadā. Gleznotāja un grafiķe Māra Rikmane, sniedzot savu vērtējumu uzsvēra, ka M. Oses mākslas pamatā ir ekspresīva izjūta un sulīga krāsa. Ļaudamās spontānai izjūtai, māksliniece tver svaiguma un tiešuma brāzmu, nekur nelikdama manīt rutīnai pakļautas otas rakstu. Savukārt 1981. gadā tapa otrā M. Oses personālizstāde. Māksliniece Džemma Skulme, daloties savos iespaidos, akcentēja: “Liekas, ka gleznotāja pašreiz ir pašā savā spožumā. Viņas gleznojums ir nepiespiests, atraisīts, atbrīvots. Ar lielu atļaušanos, ko diktējusi viņas savdabīgā mākslinieces personība. Viņas glezniecība ir ievilkusi jaunus vaibstus mūsu akvareļu mākslā”. Māksliniecei veidojās aktīva darbība izstādēs Latvijā un starptautiskos plenēros Norvēģijā, Vācijā, Itālijā, Austrijā, Anglijā, Gruzijā, Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Ukrainā. 2002. gadā starptautiskajā akvareļu un grafikas konkursā Fratelli Agazi Itālijā M. Ose tika apbalvota ar diplomu. Pedagoģiskais devums Īpaši nozīmīgs bija M. Oses pedagoģiskais darbs: zīmēšanas skolotāja Rīgas 3. internātskolā un mākslas pedagoģe Rīgas Praktiskās estētikas skolā. Pateicoties M. Oses pedagoģiskajam talantam, mākai ieinteresēt un ļaut bērniem noticēt savām spējām, šo skolu audzēkņi piedalījās daudzos starptautiskos bērnu zīmējumu konkursos Indijā, Japānā, Somijā u. c. valstīs, saņemot nozīmīgus apbalvojumus. Dalība ārvalstu pasākumos tajā laikā bija liela uzdrīkstēšanās. M. Ose kādā no savām publikācijām uzsver: “Bērni mīl zīmēt. Apkārtējo pasauli, redzēto, uztverto viņi attēlo zīmējumos un gleznojumos, dažādi izsakot radušos estētiskos pārdzīvojumus. Pedagoga uzdevums – pārvarēt skolēnos izdomas kūtrumu, dot fantāzijai vajadzīgo ievirzi, parādīt temata neparastākos attēlošanas variantus. Tāpat kā katram skolēnam ir sava seja un raksturs, tam jābūt savai fantāzijai un domai. Zīmējumā skolēns ir jaunas, savas pasaules radītājs.” Izstāde tapusi ar Laimas Rutkas un LU prof. Roberta Muža atbalstu.

Dalīties