Akadēmiskais centrs
Ārijs Geikins (1936-2008) bija viena no spilgtākajām personībām Latvijas kultūrā: dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris. 20. gs. 70. gados Ā. Geikins pārdroši aizsāka tajā laikā aizliegto tēmu latviešu teātrī un literatūrā - nacionāli vēsturiskās lugas, kurās galvenā tēma bija nacionālā pašapziņa un tautas vienotība.
Pēc mācībām Jelgavā, topošais skatuves mākslinieks Ā. Geikins mācījās Dailes teātra 3. studijā, paralēli strādājot Liepājas teātrī. Režisora specialitāti Ā. Geikins apguva Maskavas A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūta režijas fakultātē (tagad - Krievijas teātra mākslas universitāte). Savas režisora gaitas teātrī Ā. Geikins uzsāka Valsts Jaunatnes teātrī, paralēli pievēršoties dramaturģijai. 1973. gadā Valmieras Drāmas teātrī tika iestudēta Ā. Geikina luga "Leģenda par Kaupo", kas bija spilgts pieteikums vēsturisko lugu tradīciju turpināšanā latviešu teātrī. Režisors savu spilgto personību un talantu apliecināja, strādādams dažādos latviešu teātros gan Latvijā, gan ārpus tās robežām: Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Valsts Jaunatnes teātrī, Valmieras Drāmas teātrī, Liepājas teātrī, Ņujorkas latviešu teātrī. Līdztekus režisora darbam teātrī Ā. Geikins strādāja arī kā aktieris, iedzīvinot lomas gan uz teātra skatuves, gan filmējoties dažādās Rīgas kinostudijas un ārzemju filmās.
Būtiska nozīme bija Ā. Geikina darbam latviešu amatieru teātru attīstībā. Režisors strādāja gan Nomales teātrī "Armatūra", gan kultūras centrā "Iļģuciems". Tomēr īpaša loma Ā. Geikina radošajā darbā bija no 1974. gada līdz 1993. gadam vadot LU Studentu teātri. Pateicoties Ā. Geikina meistarībai un pedagoģiskajam talantam, LU Studentu teātrī tika iestudētas spilgtas latviešu un ārzemju dramaturgu lugas: Jāņa Jurkāna luga "Dzērvīte" (1977), spāņu dramaturga Antonio Buero Valjeho luga "Liesmojošā tumsa" (1980), šveiciešu rakstnieka un dramaturga Maksa Friša traģikomēdija "Goda vīrs un dedzinātāji" (1987) u.c. Savā monogrāfijā "Otrā realitāte. Kādas dzīves atmiņu mozaīka" Ā. Geikins pārcilā savās atmiņās darbu LU Studentu teātrī: "(..) sākām ar etīdēm. (..) Pārsteidza tas, ka puiši no eksaktajām fakultātēm bieži vien šķita aktieriski spējīgāki (..). Turklāt viņiem piemita pamatīgs domāšanas asums un pieklājīgs eksistenciālās apjēgsmes koeficients. Kā spilgtāko piemēru varētu minēt Mārci Auziņu, kurš joprojām mūsu Latvijā ir jaunākais fiziķu Akadēmiķis."
Ā. Geikina talantīgā personība izpaudās arī rakstniecībā. Laika gaitā tapa ne tikai lugas, bet arī romāni un stāsti. Daudzi no darbiem ieguva plašu rezonansi un saņēma nozīmīgus novērtējumus. Prēmēti vairāki Ā. Geikina darbi: vēsturiskais romāns "Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo" (2004), romāns "Riharda Buša pirmā sezona" (1997), romāns "Tad jums taps atvērts..." (1996), novele "Nepazīstamā" (1994) u.c.
Izstāde iepazīstina skatītājus ar nozīmīgākajiem Ā. Geikina darbiem: lugām, romāniem, publikācijām presē un intervijām, izceļot režisora un dramaturga citātus, kas atspoguļo un spilgti raksturo Ā. Geikina personību.
Izstādē pirmo reizi izlikti apskatei unikāli Ā. Geikina manuskripti: pēdējā sarakstītā, bet nepublicētā luga "Bleķa ķīnietis un mēnesprincesīte" (2007), ceļojuma dienasgrāmata "Austrumu dienasgrāmata. Izraēla. 28.03.-27.04.2004.", kas vēlāk tika izmantota veidojot monogrāfiju "Svētceļnieka piezīmes", uzsāktā daiļdarba "GETO" darba materiāls u.c. manuskripti. Izstādes apmeklētājiem ir lieliska iespēja redzēt - kā režisors un rakstnieks strādājis pie savu darbu materiāliem: Tibērija tēls romānā "Tad jums taps atvērts..." un Bertolda Brehta lugas "Trīs grašu operas" pārstrādāšana izrādē "Bomžu opera" amatieru teātrim "5. tramvajs". Izstādi papildina dažādu teātra izrāžu bukleti: Tamāras Janas lugai "Meitene un aprīlis", kas tika iestudēta Valsts Jaunatnes teātrī un bija Ā. Geikina pirmā profesionālajā teātrī iestudētā luga, Harija Gulbja lugai "Medību pils", kas bija Ā. Geikina diplomdarbs, absolvējot Maskavas A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūta režijas fakultāti, Rūdolfa Blaumaņa lugai "Ļaunais gars", kas tika iestudēta Saulkrastu dramatiskajā kolektīvā un bija Ā. Geikina pirmais režisora darbs amatieru teātrī, kā arī Ā. Geikina lugas "Putenī" izrādes buklets (režisors - Juris Strenga, mākslinieks - Ilmārs Blumbergs).
Pateicoties Ā. Geikina dzīvesbiedres, LU Teoloģijas fakultātes profesores un vadošās pētnieces Laimas Geikinas atsaucībai, izstādes ekspozīcija papildināta ar dokumentālām liecībām: Ā. Geikina 1962. gadā saņemto apliecinājumu par Dailes 3. studijas kursu pabeigšanu, 1970. gadā saņemto diplomu, kas uzrāda ar izcilību absolvēto Maskavas A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtu u.c. dokumentiem. Izstādē blakus Ā. Geikina ceļojuma dienasgrāmatai eksponēta arī ebreju nacionālā galvassega kipa, ko Ā. Geikins atveda no sava ceļojuma Izraēlā.
Pateicoties Ā. Geikina aktīvajai darbībai un pienesumam gan teātra, gan rakstniecības jomā, viņš tika uzņemts Teātra darbinieku savienībā, Rakstnieku savienībā, bija Dramaturgu ģildes biedrs. 1988. gadā Ā. Geikinam tika piešķirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums.