Izstāde “Latviešu rakstnieku ieraksti grāmatās (19.gs. 2.puse — 20.gs. 1.puse)”

LU Bibliotēkas eksperte Vēsma Klūga sniedza ieskatu par izstādē eksponētajiem izdevumiem. Izstādē ir aplūkojamas 30 grāmatas no LU Bibliotēkas krājuma ar Latvijai un latviešiem nozīmīgu personību ierakstiem un autogrāfiem. Kolekcijas grāmatās senākais ir rakstnieka Matīsa Kaudzītes veltījuma ieraksts un autogrāfs viņa 1877. gadā Rīgā iznākušajā grāmatā „Dzejoļi”: „Cienījamajam “Baltijas Vēstneša” redaktoram B. Dīriķa kungam pasniegums no viņa padevīgā līdzstrādnieka Kaudzītes Matīsa”. Ieraksts veikts 1877. gadā! Otrs senākais ir skolotāja, publicista, tulkotāja, viena no pirmajiem latviešu Pirmās atmodas laika darbiniekiem, Kaspara Biezbārža ieraksts grāmatā “Herodota skuti un mūsu vectēvu cilts stāsti” (1883. g.), kuru autors dāvinājis mācītājam un literātam Jānim Pārstrautam. Lai gan ieraksta datums nav norādīts, zinot, ka autors 1886. gadā ir miris, var secināt, ka ieraksts nav senāks par 1886. gadu. Ikviens interesents var aplūkot rakstnieku Matīsa Kaudzītes, Jēkaba Janševska, Apsīšu Jēkaba, Pāvila Rozīša, Jāņa Sudrabkalna, Elzas Stērstes, Andreja Upīša, Viļa Plūdoņa, Jēkaba Lautenbaha, Andreja Upīša u. c. ierakstus un autogrāfus. Izstādē var aplūkot divu, ar grāmatniecību saistītu personību, ierakstus un autogrāfus, tie ir izdevējs Jānis Rapa un bibliofils un bibliogrāfs Jānis Misiņš. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma glabātāja Rita Bebre izstādes atklāšanas laikā demonstrēja grāmatas ar ierakstiem no Raiņa un Aspazijas, Annas Brigaderes, kā arī no Krišjāņa Barona personīgajām bibliotēkām. Izstādes apmeklētāji varēja apskatīt un izlasīt Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Aspazijas u.c. ierakstus grāmatās. Pārfrāzējot angļu filozofa Frānsisa Bēkona atziņu, var teikt, ka “…ieraksti grāmatās ir kā domu laivas, kas peld laika viļņos un saudzīgi nes savu dārgo nastu no paaudzes uz paaudzi”. Ieraksti un autogrāfi glabā sava laika notikumu zīmes, kas bieži vien sniedz iespēju izlasīt daudz vairāk nekā redzams ierakstā. Grāmatās atrodamie ieraksti un autogrāfi ir nozīmīgs konkrētā laikmeta vēstures, kultūras, sadzīves un literārā mantojuma izpētes avots. Pateicoties tiem, atklājas katras grāmatas „dzīves” unikālais stāsts. Izstāde no 21. novembra līdz 21. decembrim būs apskatāma LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkā. Aicinām visus interesentus! Saistītās ziņas: Pirmspadomju perioda grāmatas latviešu valodā LU Bibliotēkas Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkā atklāta izstāde „Mirkļa mūžība grāmatās” Viena no 2 miljoniem: kādas grāmatas stāsts