LU konference
No pagājušā gadsimta 50. gadiem, sākot ar Valmieras Ekonomikas tehnikuma absolvēšanu (ar izcilību) un turpinot ar Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes diploma iegūšanu 1955. gadā, akadēmiķis Oļģerts Krastiņš (1931–2024) mērķtiecīgi, ražīgi un izcili koleģiāli veltīja savu mūžu akadēmiskajam un pētnieciskajam darbam ekonomikā un matemātiskajā statistikā, ekonometrijā. Zinātnisko pētījumu virzieni — matemātiskās statistikas un ekonometrijas izmantošanas iespējas ekonomikā (lauksaimniecībā; sociālajā statistikā); Latvijas saimniecības vēsturiskā pieredze; teritoriju attīstības vērtēšana u. c.
Sērijā «Latvijas Universitātes zinātnieki» iznākusi LU Akadēmiskā apgāda grāmata — «Profesors Dr. habil. oec. Oļģerts Krastiņš: dzīve un darbs» (2025). Aspiranta, laboratorijas vadītāja, vēlāk profesora, vadošā pētnieka O. Krastiņa darbavietas bija LZA Ekonomikas institūts (1960–1968), PSRS CSP Statistikas institūta Latvijas nodaļa, Latvijas Statistikas institūts, Centrālā statistikas pārvalde un līdz pat 2024. gadam — LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte (bij. Ekonomikas fakultāte, Ekonomikas un vadības fakultāte). Bijis LZP nozares ekspertu komisijas eksperts, LU un LLU promocijas padomju loceklis.
Biobibliogrāfiskā darba veidošana aizsākās 2024. gada pavasarī ciešā komunikācijā ar O. Krastiņu. Sējumā ietverto bibliogrāfiju par posmu no 1992. līdz 2020. gadam apkopojušas Agra Some (sastādītāja) un Sandra Fomina (redaktore). Pavisam Oļģerts Krastiņš sarakstījis vairāk nekā 800 darbu — monogrāfijas, mācību grāmatas, brošūras, zinātniskus un pārspriedumu ievirzes rakstus. Iecienītas ir profesora mācību grāmatas «Varbūtību teorija un matemātiskā statistika» (1985) un «Statistika un ekonometrija» (1998). Nozīmīgākās monogrāfijas publicētas 1981., 1983./2001., 1998., 2005., 2006., 2008. gadā.
Jaunajā grāmatā ap pussimtu lappušu aizņem autobiogrāfiska sadaļa «Mana dzīve bija darbs. Atmiņu stāsti». Tā aptver periodu, kas sākas bērnībā, tieši piedzīvotus Latvijas okupāciju notikumus dzimtajā novadā, stāšanos pirmajā amatā (galvenais grāmatvedis Valmieras konfekšu fabrikā; uzreiz pēc tehnikuma), vērojumu par tālaika studijām LU — «Diezgan daudz lekciju lasīja arī tehnisko fakultāšu mācībspēki — ķīmijas un mehānikas tehnoloģijās u. c., kuru kursi, manuprāt, būtiski paplašināja studentu redzesloku saskares zinātnēs.». Ekonomikas fakultātē pat bijis literatūras pulciņš, kura žurnālā, izmēģinādams dažādu žanru sacerējumu iespējas, O. Krastiņš izkopa rakstīšanas prasmi, arī tēlainu, emocionālu stilu. «Turpmākajā zinātniskajā darbā tam bija liela nozīme.» (O. K.). Seko darbība LZA Ekonomikas institūta aspirantūrā (1960–1968), pēc disertācijas aizstāvēšanas — pievēršanās tēmai «par optimālo plānošanu lauksaimniecībā, izmantojot lineāro programmēšanu». Par mācībspēku LVU Ekonomikas fakultātē O. Krastiņš kļūst 1972. gadā, docē papildkursus un pamatkursus. «Oficiāli vēl nebija atcelta dogma, ka statistika ir sabiedriska un līdz ar to partejiska zinātne,» atceras profesors. Jau vēlāk, pēc neatkarības atgūšanas — publikācijas «Latvijas Vēstnesī» par iedzīvotāju dzīves līmeņa veidošanās likumsakarībām, dažāda rakstura noslāņošanos, privatizāciju. 2004. gadā iznāk kolektīva monogrāfija «Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas» (Edvīns Vanags, Oļģerts Krastiņš, Inga Vilka, Valentīna Locāne, Pēteris Šķiņķis, Aija Bauere).
Gan daudz piedzīvojušiem pētniekiem un tautsaimniekiem, gan pavisam jauniem, topošiem zinātniekiem interesants šķitīs Oļģerta Krastiņa personīgs vēsturisks ieskats darbā ar doktorantiem — «Doktorantes un daži doktoranti» (44.–48. lpp.) — par laikposmu no 1971. līdz 2012. gadam.
Grāmatas veidotāju komanda un Oļģerta Krastiņa kolēģi un domubiedri tikās 3. aprīlī LU bibliotēkas rīkotā atvēršanas sarīkojumā (foto). Izdevums jau pieejams LU apgāda vietnē: https://www.apgads.lu.lv/izdevumi/brivpieejas-izdevumi/gramatas/.
