Valsts simboli kopā ar konstitūciju ir viens no valstiskuma pamatpīlāriem. Tie gan identificē, gan simbolizē valstiskumu, gan arī stiprina to. Tāpat kā valsts nosaukums arī citas tās identitātes zīmes neizgaist no atmiņas tādos periodos, kad to lietošanu aizliegusi cita vara.

Valsts ģerbonis, valsts karogs, valsts zīmogs un valsts himna tieši pārstāv pašu valsts ideju, tāpēc tos sevišķi ciena un likumiski aizsargā. Slovākijas valsts simboli ir kodificēti tās konstitūcijā.

Valsts arhīvs Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā ir sagatavojis īpašu izstādi, kurā apkopoti avoti, kas dokumentē sarežģīto 1100 gadus ilgo ceļu no Bizantijas baznīcas un Ungārijas karaļa varas zīmēm līdz mūsdienu Slovākijas simbolam. Starptautiski atzītais Slovākijas ģerbonis savulaik, 1918. gadā bija kļuvis par Čehoslovākijas valsts ģerboņa sastāvdaļu, bet kopš 1993. gada — suverēnās Slovākijas Republikas valsts ģerbonis un galvenais simbols tās karogā.

Vienlaikus ar izstādi arhīvs piedāvā arī publikāciju (slovākiski un angliski), kas veltīta SR nacionālajai simbolikai. Izstādi vispirms varēja aplūkot Vatikānā, kur tās atklāšanā piedalījās dažādu valstu amatpersonas un vēstnieki.

Izstāde ir angļu valodā, un tajā ir krāsaini attēli ar tālākas un tuvākas pagātnes liecībām. Veidotājs — heraldiķis un arhivārs Ladislavs Vrtels, Slovākijas Republikas valsts simbolu dizaina autors. Valsts viņam piešķīrusi 1. šķiras Pribinas Krustu.

Izstāde notiek no 2025. gada 28. marta līdz 30. aprīlim LU bibliotēkā Rīgā, Rūpniecības ielā 10.

Dalīties