LU konference
Latvijas Universitātes 83. starptautiskās zinātniskās konferences sadaļā “MĀKSLA. DIZAINS. TEHNOLOĢIJAS. IZGLĪTĪBA” no 2025. gada 5. februāra skatāma mākslas darbu izstāde, kuras kopsaucējs šajā reizē ir VIRSMA.
Izstāde būs atvērta vienu mēnesi LU bibliotēkas Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkas lasītavā (darba laiks 10.00-18.00, no pirmdienas līdz piektdienai).
“Virsma ir viss. Virsmas īpatnība kā objekta vai subjekta ārējā veidola raksturojums tiek lietots gandrīz visās zinātņu nozarēs. Virsma ir ikvienas lietas, dzīvas radības, materiāla vai vides specifiska, ieraugāma, sataustāma un sajūtama īpašība. Tās raksturošanai lietojam terminu tekstūra. Tomēr virsmas jeb ārējās tekstūras iespaids var būt maldinošs un bieži vien ļoti atšķirīgs no iekšējās tekstūras. Mākslas darbos visbiežāk notiek tieši ārējo, dabisko virsmas īpašību atdarināšana, rezultātā iegūstot unikālu faktūru. Tēlnieki Mikelandželo Buonarroti un Džovanni Lorenco Bernīni, apstrādājot marmora virsmu, panāca gan dzīvas miesas vizuālu ilūziju, gan smaga auduma raupjuma efektu. Tam viņiem nevajadzēja mīkstu vai krāsainu materiālu, viss notika vienkrāsainā, diezgan graudainā materiālā. Gleznotājs Jans van Eiks darīja visu, lai uz koka pamatnes gleznotās ainas būtu spožas, krāsainas un to virsmas absolūti gludas. Tas netraucēja radīt vizuālu ilūziju par īstu samtu, vilnu, stiklu, bronzu, koku un daudziem citiem materiāliem. Tāpat tas notiek ar Anselma Kīfera mākslas darbiem, kuros dabas materiālu unikālās tekstūras kolāžās kļūst par simboliskām, apslēpto saturu vēstošām faktūrām. Savukārt vairāki impresionisti par virsmu nerūpējās it nemaz. Tuvumā apskatot, mākslas darbu virsmas ir kā triepienu plūsma, neatkarīgi no tā, vai attēlotas debesis vai pļava.
Izstādē VIRSMA piedalās Latvijas Universitātes docētāji un kolēģi no Daugavpils Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un RTU Liepājas akadēmijas. Ieskatoties katrā darbā, virsmu daudzveidību varam izbaudīt visdažādākajās izpausmēs. Pārsteidz gan materiālu, gan motīvu, gan paņēmienu izvēle. Spēcīgu emocionālo vēstījumu rada reālistiski, abstrakti un simboliski darbi. Tie ir gan tradicionālās, gan digitālās, gan īpašās autortehnikās veidoti. Lai raksturotu šos mākslas darbus, katram darbam iespējams piemērot kādu raksturojošu vārdu: atspulgs, dabīgs, dalījums, dziļums, forma, gaisma, gardums, ideāls, izaicinājums, laukums, līdzsvars, mainīgs, materiāls, mānīgs, mirdzums, mīkstums, neredzamais, plūdums, spīdums, spogulis, spožums, stikls, viļņojošs, zīds. Un, protams, daudzus citus.
Vārdi, kas raksturo izstādes VIRSMA mākslas darbus, raisa plašu taktilo sajūtu un emociju spektru. Kurš vārds kuram darbam vislabāk atbilst — lai lemj skatītājs.”
Austra Avotiņa
(profesore, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītāja)
