Akadēmiskais centrs
Tumšā naktī liekas, ka pie debess mirdz bezgalīgs daudzums zvaigžņu. Tomēr tā nav. Vienlaikus pie debess ar neapbruņotu aci var redzēt aptuveni 2400 zvaigznes. Vēl aptuveni tikpat zvaigžņu atrodas zem horizonta, debess neredzamajā daļā. Spožākās zvaigznes veido pie debess noteiktas figūras, kuras sauc par zvaigznājiem. Zvaigznājus cilvēki sāka atšķirt jau senos laikos un deva tiem dažādu dzīvnieku nosaukumus vai mītisku varoņu vārdus. Vieni no senākajiem zvaigznājiem ir Lielais Lācis (Lielie Greizie rati), Gulbis, Lauva, Orions. Pavisam pie debess ir 88 zvaigznāji, Latvijā var redzēt nedaudz vairāk par pusi no tiem. Taču zvaigznājā ietilpst ne tikai spožākās zvaigznes.Zvaigznājs ir debess sfēras apgabals ar noteiktām robežām, kurā ietilpst visas tajā esošās zvaigznes un citi objekti.
"Astronomija" ir zinātnisks pētījums par debess objektiem, piemēram, zvaigznēm, planētām, komētām, galaktikām un parādībām, kas rodas ārpus Zemes atmosfēras. Tā ir viena no vecākajām zinātnēm, un tai ir bijusi galvenā loma cilvēka izpratnē par Visumu. LU e-resursu repozitorijā ir pieejama digitālā kolekcija Žurnāls "Zvaigņotā Debess".
LU Bibliotēkā pavisam kopā ir 19 digitālās kolekcijas. Kolekcijas ir pieejamas tiešsaistē LU e-resursu repozitorijā no jebkuras vietas un jebkurā laikā.
